bērnudārza grupiņas čatā tiek meklēts, pie kura palikusi spilgti zaļā mašīnīte, kuru bērni saucot par Toksiku

Simo audzīte ir geimere. lūk, viņai nepatīk ne folks, ne roks, ne montessori, bet gan videospēles. viņa zīmē bērniem Bauzeri, un bērni viņu sauc par princess Peach. nē, trīsgadnieki nespēlē paši vēl videospēles, viņi fano par tām un spēlē tādā paša līmenī kā boksu vai hokeju - imitējot rotaļlaukumā. grupiņā ir tikai puikas, un viņa ideāli saprotas ar viņiem.
neparedzēts bonuss tam, ka grupā ir tikai puikas: nav naratīva "šī ir meiteņu spēle" un "sarkanais ir meiteņu krāsa".

-Simoniņ, kāpēc tev ir dzeltena roka?
-es gribu būt taurenītis.

vakar māmiņu koncertiņš izvērtās kā dizāsteriņš. neviens negribēja atrauties no mammām, lai dejotu viņām, nevis sēdētu klēpjos, un Simo par visiem mazāk, viņš kliedza "es nedejošu", un nedejoja arī. un nedziedāja. tikai sauca citiem pa virsu "jūs nepareizi dzied", bet mēs mammas visas tik un tā raudājām, sākoties pirmajām sintezatora notīm. jo esam fucked up.

simons neiet grupiņā, jo viņam nav skeleta bikšu. (ir zeķes un džemperis, bet bikses ir no skarabeja tērpa)

upd

kad atnācu uz dārziņu, smukā audzīte ar bērniem spēlēja ķerenes

Vienu dienu normāli pastrādāju, tā riktīgi no rīta līdz vakaram, jo simo bija dārziņā. šodien simonam faringo-laringo-something, jo visi tur tādi.
bet nekas, atvēru zīmi - lai Ingmārs sēž, es iešu uz bibliotēku.
ziņas par Simo neklātbūtni gan izsaukušas raizes viņa biedrenei Š., kura lika nodot, ka ilgojas pēc "cukurcilvēciņa - viņš saka, ka man ir cukurdupsīts"

par priecīgo: dārziņā bija vecvecāku integrācijas diena, kas man liekas ļoti vērtīgi, ņemot vērā mūsdienu vecvecāku aizņemtību un retās iespējas satikties un iepazīties ar mazbērniem vidē bez vecāku klātbūtnes. likās, ka tur daudziem uzplauksta jauna mīlestība. bildes bija sirdi plosošas, viņi dzēra tēju, stādīja puķes un Baba vienkārši vēroja, kā Simo tur dzīvojas. uzzināju ieskatu par to, kā viņam iet dārzā - izrādās, viņš nemaz nav kašķīgs, bet vienkārši kautrīgs un tāpēc nepiedalās rīta apļos un skatuves mākslās.

bijām skatīties vel vienu mansardu. un feminisma gājienā.
pec tam nopirku elektrisko ķēžu konstruktoru 8-12 g. ietrāpīju precīzi elektriķia Simona (3 g.) interesēs

"es gribu iet uz bērnudārzu biedēt citus bērnus" - Simonam ir precīzi tā pati motivācija, kas bija Eiženam, un jau arī brāļa sikspārņa kreklā viņš ir ielīdis.

Tamamī atsūtīja greznus Spaidermena ordeņus, un viņš skatās uz tiem kā nespēdams noticēt kaut kā tik laba eksistencei. es biju droša, ka viņš nav redzējis Spaidermenu un nezina viņa vārdu, bet nē Spaidermens atrod savus 3-gadīgos fanus jebkurā iespējamā veidā, vecākiem nezinot, viņš ielien bērnudārzā pa logu spraugām, pieķēries uz somas vai atsleģu piekariņa.

citās ziņās, Simo šodien pateica auklītei, kad tā viņam vilka zeķbikses: Fak jū, Lolita!

dārziņā pēc vakardienas orģijām šodien oficiāli ir čilliņš ar netfliksu un Frozen

atkal sēžu bārā Loja. daru to pašu. ēdu biešu biezzupu par 1.70 un gaidu, vai mani sauks uz dārziņu.
te ir kamīns. un skaitu ornitoloģijas biedrības brošiņas.

ja bērnu dārzā liktu piezīmes, Simons šodien dabūtu "pie pusdienām dzied"

Simons piekrīt iet uz dārziņu, un tas ir neizsakāmi konfortabli - vienkārši draudzīgi pie rociņas ieiet grupā. šorīt - pirms sporta! - viņš izvēlējās neēst agrās brokastis mājās, bet ātrāk iet uz dārziņu un ēst tur. es viņu saprotu, manas putras ir sūdīgas. rītā, kad viņi abi ir normāli piecēlušies un bez protesta nokļuvuši līdz iestādēm, es jūtos tik ļoti vinnējusi loterijā, ka varētu palikt iedomīga.

iet labi. Simo jau vairākas dienas iet dārziņā bez raudāšanas. viņš pamostas un saka "nebūs dārziņš", bet es saku "būs". un tad pēc kādas pusstundas, pēc brokastīm un multenes, viņš saka "būs dārziņš", un saģērbjas un iet. nē, bet brauc ar savu ritenīti. liekas tā daļa viņam patīk vislabāk, tāpēc arī piekrīt iet laukā.

rakstu no dārziņa garderobes. dzirdu, kā grupiņā Simo saka audzītei: aiztaisi muti ciet

jauna skaista pirmdiena, paldies par pārgrieztajiem pulksteņiem, kas druksu novērsa celšanās katastrofu. no 8-9 ģērēju Simo nost pidžamu ar visu spēku, lai izdabūtu no mājas, viņš turējās iekrampējies krēlsā, stenderē, bet es to paveicu, absolūti nogaudojušos dabūju līdz iestādei, kur mums paziņoja, ka esam iztērējuši jau teju visas atvaļinājuma dienas, un viņam ir turpmāk jānāk vienmēr, ja vien nav ārsta zīmes.
varbūt var dabūt zīmi par nelabumu pret dārziņu?

Bērnudārzā Miķeļdiena - bērni paši cep keksiņus. Audzinātāja sūta reportāžu vaccapiņā - mazās rociņas šķaida oliņas, ar mīklu aplipuši pirkstiņi rotā formiņas ar šokolādes pārslām, visi priecīgi, tikai Simoniņš ir aizlaidies.
Keksi jau nāk gatavi krāsnī, vecāki sūta īkšķīšus un sirsniņas - "mazās čaklās saimniecītes!" "Māriņai tā piestāv priekšautiņs!" "Izskatās garšīgi!" Simoniņš joprojām nav parādījies uz apvāršņa.

neticami, jau vairākas dienas Simons līdz pusdienām ir dārziņā un sevišķi neprotestē. un es strādāju bez viņa klēpī un 3 h no vietas. un tad pēdējā brīdī braucu viņam pakaļ akurāti 1 minūti. un satieku priecīgu, smaržojošu pec zivju zupas.

man pretim logam ir kvartāls, kura labajā malā atstāju 1 bērnu, pretējā malā otru bērnu, un tad braucu pa perimetru viņiem pakaļ.

šonedēļ Simonu uz dārzu ved Ingmārs, un viņš diezgan apmierināts dominē tur visus līdz pusdienlaikam. dominē tādā ziņā, ka viņam liekas, ka tas, ka viņš māk runāt, nozīmē, ka drīkst citiem aizrādīt un audzināt. bet ja kāds raud, tad mierina. vienvārdsakot Simons ir esktraverts.

Audzīte: dziedāsim dziesmu "kur paslēpās pirkstiņi". Nu, kur viņi paslēpās? Matiņos..
Dibenā! - vienbalsīgi atsaucās šķietami nerunājošā 2gadnieku grupa.