Dārziņā bija jāzīmē dāvana Latvijai. Simo uzzīmēja "aparātiņus tiem, kas grib mirt vai negrib dzīvot" un vēl sķiltavas

mani nervi nervi nervi
simoniņš beidzot bija pirmo dienu dārziņā. komentēja īsi ar "man riebās"

Bērnudārzā Miķeļdiena - bērni paši cep keksiņus. Audzinātāja sūta reportāžu vaccapiņā - mazās rociņas šķaida oliņas, ar mīklu aplipuši pirkstiņi rotā formiņas ar šokolādes pārslām, visi priecīgi, tikai Simoniņš ir aizlaidies.
Keksi jau nāk gatavi krāsnī, vecāki sūta īkšķīšus un sirsniņas - "mazās čaklās saimniecītes!" "Māriņai tā piestāv priekšautiņs!" "Izskatās garšīgi!" Simoniņš joprojām nav parādījies uz apvāršņa.

mani izsauca uz sporta centru savākt savu nepaklausīgo dēlu

man ir zīdainis geimeris

Sveiks, elektrības skapi!"

- es nevaru, simoniņ, man jāiet uz pirmizrādi
- nevajag iet bizbizmāri

"nelasi grāmatu, mamma"
"nāks atpakaļ, mamma"
"beigs strādāt, mamma"

Simona jaunā lomu spēle: viņš ir Reinītis

vecamauka aka lecamaukla

Simons ir dakterītis, viņs katru vakaru izmeklē savus vecākus, velk no kastes dažādus piederumus un monotoni komentē: "paklausīsimies sirsniņu", "paskatīsimies ausī", "plāksterīša vajag", "saki ā", "tagad šausim ar pistolīti"

bērniņam tā garšo Ingmāra sautējums, ka viņš ēd jau 5. porciju un laiza galdu, ja kkas nopil.
otrajam bērniņam. pirmais ēd mini porciju raudādams.

"es nevaru izturēt"

bērni mīl savu Reini

viņš lēkā pusrāpus ar to ieģipsēto kāju lēkā man pa virsu, klūp un cenšas uzrāpties, kur vien var. liekas kļuvis vēl enerģiskāks un pārgalvīgāks. visu laiku pēc kaut kā stiepjas un kaut ko grib, un man ir jāceļ, jānes. esmu nokļuvusi sliktā tripā.

"negit brokastas. tūļīt pat, nekādas brokastas!"

Simoniņam garšo žāvetas reņģes tik pat ļoti kā man

apēda Degunradzī 2/3 celtnieku porcijas ar gulašu