***

2019.7.29. | 22:16

kad šorīt tajos četros Simons man prasīja kartējo "ūdens glāzīti", es teicu skaļā riebīgā čukstā: TAD VNK EJ UN DZER!
tad sapratu, ka runa ir par to "ūdens glāzīti", par kuru daudzi baidās, ka nebūs kas pienes, un iedomājos, ka viņš man šitā pateiktu uz nāves gultas un sasmīdinaju sevi. ne pietiekami, lai ietakstītu cibā no rīta, bet nu tā normāli.
i neko, izdzīvojām šo dienu pēc neizgulētas nakts. viņi dzīvoja patvaļā pa viesistabu, darīja kas ienāk prātā, es centos kko rakstīt. sasita planšetei ekrānu, tā ka principā diena ar zaudējumiem, bet es izdzēru aluspudeli un pabeidzu tekstus.

leave a comment


***

2019.7.05. | 10:51

pēdējā laikā arvien biežāk skatos uz bērniem ar sajūtu "ko šie cilvēki dara manā mājā?"
staigā tāds puisītis pusgariem matiem trennūzenēs, skatās savu planšeti, domā savas domiņas. kur man bija prāts savā dzīves telpā ieviest šādus kaimiņus?
kāpēc lai kāds gribētu dzīvot zem viena jumta ar skolēnu vai tīni?
Tags:

leave a comment [14]


***

2019.6.30. | 23:18

aizgājām tikai līdz Slīteres robežai, bērni gribēja iet jūrā, nevis gar to. noķērām zalkti, medūzu, kurkuļus, vējzivi, garneli un kazragu. pēc tam palaidām. simo apdega saulē, bet vakarā tik un tā vēlreiz prasījās peldēties. ūdens tīrs, skaidrs, bez zālēm. Eižens saka, ka gribētu šeit dzīvot, nekur citur neesot tik labi. te jūrā ir "māju sajūta".
vecāmāte nelamājas. bet es joprojām neuzticos. pagalmu apsēdušas skudras, nu jau 5 pūžņi, un kož, lai kur cilvēks apstātos, laikam nolēmušas nonest šīs mājas. tie nav karojoši pūžņi, bet viena saime - iespējams viņu intelekts jau ir pārāks par mūsējo

leave a comment


***

2019.5.18. | 20:50

man šodien bija jāizvēlas starp lekciju, par kuru man jāraksta, un bērnu vešanu uz ballīti pie dabas Sējā. un es outsoursēju Pieneni, kas man ierakstīja lekciju, āprāts cik labi. jūtos kā man būtu uzdāvināta diena. mēs ķērām zivis un kurkuļus, plunčājāmies dīķī uz Pluto, dzērām vīnu un braucām vilcienā izkārušies pa logu

Eižens saka, ka viņš ar Punkta bērnu jūtas kā viena ģimene. tā ir Ciba, Eižen.

leave a comment [1]


***

2019.5.12. | 23:31

man kaut kāds laringo šmaringo. bērniem arī.
Toties Kitijas Krauzeres "Mazie nakts stāsti" ir labākā miega grāmata kopš "Žeroma"

leave a comment [9]


***

2019.4.26. | 10:11

vakar mums ar māsīcu bija ikgadējais pavasara pikniks. pēc tam, kad viņa iesniedz manu ikgadējo deklarāciju, es viņu pierunāju satikties un beidzot atdot Ziemassvētku, vārdadienu un dzimšanas dienu dāvanas. Es ielieku pludmales somā baltvīnu, glāzes, sieru, deķīti, pasūtu suši. Mēs satiekamies bērnu laukumiņā iekšpagalmos starp Brīvības un Tērbatas ielām, kas ir pusceļā starp mani un viņu. Šoreiz man tikai bija jāsāvāc pirms tam bērni un suši no Bento. es ļoti novērtēju, ka man ir liels ritenis, bet šoreiz tajā knapi salīda viss, jo piknika soma ar cienastu un dāvanām jau aizņēma teju visu kasti. tad pie jaunā liceja tajā ievēlās Eižens ar saviem diviem tautas tērpiem, novilktajām biezajām jakām un vēlmēm pēc: ūdens, zemenēm un nūdelēm. Mēs aizbraucām izņemt suši, iepirkt ogas un dzeramos, tad pie ķīnieša pēc siltas nūdeļu porcijas (bērns nebija visu dienu ēdis; kopš Ingmārs aizbrauca, mēs šķiet vispār nebijām mājās ēduši silto) - nu jau E sēdēja pilnā kravas kastē, knapi aplocījis kājas apkārt, un es bažīgi domāju, kur vēl uzsēdināsim Simo. taču biju aizmirsusi, ka Simo šorīt ir ar trīsriteni, kas nozīmēja, ka paralēli šai pilnajai kravai, man bija jāvelk vēl viņš aiz striķa, jo bez striķa viņš brauc sienās, uz ielas un cilvēkos. bija karsts un grūti, ticama karavānas sajūta, tāpēc galā norāvām apavus un veldzējāmies kā oāzē līdz vēlam.

leave a comment [9]


***

2019.4.07. | 12:58

normāli, 11000 zīmes. esmu caurmērā apmierināta, jūs varat nākt arī mājās no ZOO tagad.

leave a comment [2]


bateriju pasaule

2019.4.07. | 10:37

kamēr es strādāju...

leave a comment [9]


***

2019.3.21. | 13:56

pārnācu no biblenes pusdienās, paēdu kā mežcirtējs, noliku gulēt bērnu, un dodos tulkot meslus.

leave a comment


***

2019.3.15. | 16:17

tā kā tagad bērniem esot jāmāca šaut, nopirku Eiženam loku un bultas.
vispār mēs superīgi pavadām laiku, žēl vienīgi, ka sanāca streiku nostreikot





leave a comment


***

2019.3.13. | 17:18

bērniņi man atņēma konspekta lapu, lai ar to robota diktofonā ieskaņotu mehānisku troksni

atkal aizmirsu par pulciņu
Tags: ,

leave a comment


***

2019.3.08. | 17:51

par priecīgo: dārziņā bija vecvecāku integrācijas diena, kas man liekas ļoti vērtīgi, ņemot vērā mūsdienu vecvecāku aizņemtību un retās iespējas satikties un iepazīties ar mazbērniem vidē bez vecāku klātbūtnes. likās, ka tur daudziem uzplauksta jauna mīlestība. bildes bija sirdi plosošas, viņi dzēra tēju, stādīja puķes un Baba vienkārši vēroja, kā Simo tur dzīvojas. uzzināju ieskatu par to, kā viņam iet dārzā - izrādās, viņš nemaz nav kašķīgs, bet vienkārši kautrīgs un tāpēc nepiedalās rīta apļos un skatuves mākslās.

bijām skatīties vel vienu mansardu. un feminisma gājienā.
pec tam nopirku elektrisko ķēžu konstruktoru 8-12 g. ietrāpīju precīzi elektriķia Simona (3 g.) interesēs

leave a comment [16]


***

2019.3.03. | 23:57

2014. gadā h&m, atbalstot unicef, uztaisīja savu labāko bērnu kolekciju ar spāres, gekona un bruņneša ādām, kas kļuva par mana reptiliāņa mīļāko apģērbu.
šodien Simo atrada E veco skarabeja džemperi un nost vairs nevelk, aizgāja gulēt tajā. tikmēr es pa vintidž saitiem meklēju pārējo kostīmu.

leave a comment [7]


***

2019.2.12. | 21:52

Ingmārs Maltā, es vienītī ar mazajām saulītēm mēģinu nodot darbus. mazās saulītes kliedz un kašķējas, saulītes saber visas dzērvenes no leduzzkpja caurspīdīgā čemodānā, piebradā paklāju ar tam ogām, saulītes pielaiž vannu, bet neiet mazgāties, saulītes paprasa ēst un neēd... kad saulītes sasita sīkas drumslās manu skaisto japāņu dizaina kafijas glāzi, es sāku kliegt uz savām saulītēm. un saulītes salabojās - apklusa, paši loba oliņas un ēd ceptas pupiņas.

leave a comment [14]


***

2019.2.12. | 14:45

guilt-trips pie bērnu zobu higiēnista ar abiem. pārmetumi par to, ka baroju ar krūti tik lielu bērnu, par to, ka dodu saldumus tik mazam, tad pamanīja, cik Eiženam netīras rokas (es viņu vedu pa taisno no darbmācības); Simo kliedza "Simonai nebūs hiēnista" jau kopš uzzināja mūsu galamērķi, un es nevarēju dot viņam konfektes, lai apklust, jo higiēnists.
bet vismaz par velti, un zobi tagad balti, bojājumu nav. un varu par to vairs nedomāt tuvāko pus gadu. šodiena gan izčakarēta.

leave a comment [13]


***

2019.1.30. | 21:29

bijām uz "Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi" pirmizrādi, un jutos tik kruta, sēžot Pilsēta cilvēkiem flangā, mēs aizņēmām kādu pus rindu, mēs bijām atbraukuši ar riteņiem, mums klēpjos bija pa 1-2 bērniem katram, zem krēsliem lielas mugursomas, kam piesietas ķiveres, un mēs skatījāmies filmu par cilvēcīgu pilsētu - mūsējo

leave a comment [8]


***

2019.1.02. | 08:44

maziņais aizmiga pēc 1.00 naktī, tomēr uzslējās 8.00 uz dārziņu. savukārt kaķītis, kopš pamodies, jož ātrslidotāja tempā pa visām telpām. aizvēru durvis, lai vēl mazliet pavārtītos, bet tagad es nesaprotu, vai tā smarža pa durvju spraugām nāk no uzlietās kafijas vai arī kaķītis padirsa?

leave a comment [9]


no otras istabas

2018.12.25. | 20:38

-es tevi varu nocelt no gultas, Simoniņ.
-jā, paudies, Eižen.
Tags:

leave a comment [4]


***

2018.12.01. | 16:16

Tags:

leave a comment [2]


***

2018.12.01. | 16:13

Tags:

leave a comment