esmu lepna par savu viltību.
šovakar pēc 22.00 kārtējā ņemšanās ar gulēt neiešanu, un es notupos pie Simona un teicu:
klau Simon! man tev svarīgs sakāmais. tu esi muižnieks. Čuču muižnieks. un pulskten 22.00 tev ir jāiet sargāt savu muižu, citādi tev to atņems!

rīt es gulēšu līdz 10:00, un bērni tikmēr 3h kapās atlikušo planšeti

bija bezmiega nakts, simo murgoja, modās ik pa stundai, bet es nevarēju aizmigt pēc katras celšanās. vienā brīdī viņš čukstēja: "mamma, kas paliks?"
ko kur paliks?
"nu, es palikšu taču!"

nevaru sagaidīt, kad pārnāks sīkie un mēs turpināsim skatīties Pom poko par rakūniem ar lielajām olām.

naktis diezgan murgainas, Simo grib gulēt ta augšstāva, te lejas gultā. un es viņu cilāju ar visiem necaurlaidīgajiem palagiem. mošanos sekmē arī Sabīne, kas lēkā mums pa virsu un brīžiem kož Simonam (jo ir uz viņu greizsirdīga un ienīst). bet ja viņu izmet aiz durvīm bļaurē kā ciklops.

kad šorīt tajos četros Simons man prasīja kartējo "ūdens glāzīti", es teicu skaļā riebīgā čukstā: TAD VNK EJ UN DZER!
tad sapratu, ka runa ir par to "ūdens glāzīti", par kuru daudzi baidās, ka nebūs kas pienes, un iedomājos, ka viņš man šitā pateiktu uz nāves gultas un sasmīdinaju sevi. ne pietiekami, lai ietakstītu cibā no rīta, bet nu tā normāli.
i neko, izdzīvojām šo dienu pēc neizgulētas nakts. viņi dzīvoja patvaļā pa viesistabu, darīja kas ienāk prātā, es centos kko rakstīt. sasita planšetei ekrānu, tā ka principā diena ar zaudējumiem, bet es izdzēru aluspudeli un pabeidzu tekstus.

sanāca aizstrādāties, un simo jau sāk celties - riņķo pa gultu un lien man virsū kā zombijs. viss fak, šis tad nu ir rīts.

man kaut kāds laringo šmaringo. bērniem arī.
Toties Kitijas Krauzeres "Mazie nakts stāsti" ir labākā miega grāmata kopš "Žeroma"

Simo aizmiga tikai tagad vienos, toties pamodās labi izgulējies, žirgts un medīgi noskaņots surikāts, kas kož maniem guļošajiem bioloģiskajiem bērniem pēdiņās

Simo miega mantas: bungas un svētbilde

atkal sēžu bārā Loja. daru to pašu. ēdu biešu biezzupu par 1.70 un gaidu, vai mani sauks uz dārziņu.
te ir kamīns. un skaitu ornitoloģijas biedrības brošiņas.

sēžu bārā Loja un gaidu, vai Simo gulēs dārziņā vai nē. audzīte raksta, ka viņa pretošanās spēki sāk izsīkt.

upd viņš gulēja, omg, viņš gulēja. ta audzīte ir feja.

upd2 no otras puses, tās nav nemaz tik labas ziņas, man tas nozīmē, ka būs jāmeklē darbs un jāstrādā

simo jau kuro nakti pēc kārtas pamostas 4os un neguļ vairākas stundas. vnk neguļ tumsā un neļauj arī man. tikko aizmiga. esmu gulējusi no pus3 līdz pus4, un nu sākusies diena, kurā man bija daudz ieplānots.

beidzot visi guļ, un es varu likties gulēt.
Eižens katru vakaru pārlasa Anti Sāra "Tā iet mūsu lietas" un ir iekalis galvenā varoņa Vasela adresi un durvju kodu, jo sapņo aizbraukt uz Igauniju viņu satikt

man patīk gulēt uz grīdas bez matrača, es tā labi izguļos. agrāk nevarēju iekārtoties un likās stīvi, bet nu ir labi, pat vēl vairāk - mugura jūtas kā masēta.

Simo joprojam iet gulēt tikai ar Sv. Ēģiptes Taisjas ikonu rociņās

Simo no rīta, mostoties no sapnīša, mēdz pārdzīvot "pazuda multenīte".

ateista murgs - simo mieg nevis ar murcāmo lupatiņu, bet svētbildīti rokās. viņs to pamanīja istabas kaktā, un tagad katru reizi pie migšanas prasa "biudīti"

kamēr saliku pludmales somu, Simo sāka jau izrādīt miegošanās pazīmes

nogulēju 3-8 ar tikai pāris celšanās reizēm pa vidu

Simo aizgāja gulēt 8. tas var nozīmet 2 lietas: vai nu tas ir pusdienlaika miegs un tūlīt būs augšā, vai arī ta ir nakts, kas beigsies ap 4/5.
rēķinoties ar 2. variantu, mēs visi parējie arī uzreiz salīdām gultās kā zaldāti. bet fak, kamēr šo rakstu, viņš jau uzslējās sēdus ar ciet acīm.