ir runa par Satezeles pilskanu/kanjonu
te fragments no komfortablā gala, kur trepes bija. bet bija ari noledojuši posmi bez trepēm, kas jāpārvar pa slidenu stāvu virsmu un 25 kg pilsētas riteņiem, un činkstošiem bērniem, kas varēja novelties pa krauju.
bet nu kā teica Ingmārs - padomā par tiem, kas ceļo pa Himalajiem ar cilvēku ratiņkrēslā

parastais stāsts - Ingmārs Romā, mēs - komā

neticami, bet Simons izrādījās labs ceļotājs, kam lidmašīnā patīk un pietiek pacietības. kam ir prieks mainīt dzīvokļus (t.sk. zaņķus) un kurš ēd ar labu apetīti visu, ko dod.
viņam ir tikai 1 trūkums - viņš ir jānes un tieši man.
vakar zoodārzā nolīgām bērnu vedamo ori, bet viņš tai gāja ar līkumu.

lai arī ar pievemtu klēpi un karstu bēbi, brauciens bija foršs. Simons čivināja un "lasīja" grāmatas, komentējot dzīvnieku skaņas. priecājās, ka viņa bodijs ir zaļš. atkārtoja, kad kāds nošķaudījās. multeni ieslēdzām tikai Rīgā un smirdīgajā taksī.