Simoniņš aizgāja pie Eiženiņa un apēda viņam visu.

napatāk čučēti

E: Simoniņ, ejam kaktā!
S: Jāāā!
(aiziet)

Kad Simoninu salamā, viņš klusē ar nopietnu seju

mums pēd. laikā patīk naksnīgas pastaigas. mans bērniņš iet mirdzošām kurpītēm - aprīktoām ar sarkanām lampiņām, kas iededzas pie katra soļa. mēs ejam lielu apli apkārt savai mājai, viņš uzkāpj uz katras apmales, kukuržņa, pagrapstāva logu pārsega un nolec ar vieglu būkšķi, dzirkstelītēm skrienot. parasti ilgi skatāmies uz izgaismoto ceļamkrānu pretējā būvlaukumā, vakar tur parādījās arī maziņš indigo krāsas traktoriņš ar spožām spuldzēm. tas robusti, taču veikli tumsā mīņājās pa smilšu čupu, kas bija izbērta uz trotuāra. cita senāk nobērtā melnzemes čupa smuki apaugusi ar nezālēm kā kapu kopiņa. Simoniņš teica - Liiiiels trraktors! Es teicu - maziņš.

par patīkamo. Simo sācis lietot apstākļa vārdus: labi un vēl.
brokastīs ēda marinētus gurķus (tikai), kurus izdīca ar augšminētajiem apstākļiem,
kā arī "ūdzu" un "paģies", kas atkausē manu sirdi.

Simo saka "viss" un "beidzās" ("slīdkān" -beidzās slidklaniņš)
Dzied "tūdaliņ tāgadiņ". un lasa "bukibukibukus". skumst par bēdīgo zaķīti.
joprojām headbango.

Simoniņš saka "Hewovīns", ar šo uzskatu viņu par runājošu cilvēku.

nepaguvu laikam ierakstīt, ka Simoniņš ne tikai sit galvu pret sienu, bet arī šantažē vecākus, staigājot ar aizvērtām acīm un saucot "auuu" = es tūlīt tā sasitīšos, ka jūs nožēlosiet.
bet citreiz, kad labs garastāvoklis, viņs apguļas gultā kā pelavu maiss un saka "a-aa, čučss"

atšķirībā no 1 g. vecuma, kad visur grib iet man pie pirksta, 1.5 g. man ļoti patīk. viņš katru dienu saka jaunus vārdus un mācās kādu prasmi. vakara pa abiem ar Eiženu uzvilka Simonam zeķi, šodien laukumiņā prasīja "šūpo".
ja es satieku kādu uz ielas,viņš paziņo "atttā!" un velk mani prom. vai kad nāk ciemiņi. spaida domino kauliņu kā mobilo un saka "aļū!"

Simoniņš neguļ, viņš rezumē "cepu cepu kukulīti": lieeelu ņam ņam ņam

mazais mīlulītis runā tikai ar pirmajām zilbēm un dažādām iesaukām.
taurenis ir "tāu", kaķītis ir "ņāu", galītis ir "kiki", degunradzis ir "kakacs", pups ir "pupū" vai "bupū", tētis ir "ķetiss", eižens ir "eižennn" un "mamā", spēļu kontrolieris ir "pūlts".
pazīt viņš pazīst visus objektus, kas ir grāmatiņā "vārdi" (cepures, zeķes, ķirši, dažādas automašīnas, ritenīti, eksotiskus zvērus, galda un vannas istabas piederumus utt.)
no krāsām zina sarkano un zaļo. pie luksofora sauc "zaļš zaļš zaļš!"

Simoniņam patīk tusēt, viņš nodejoja, rociņas ritenītī kuldams, pāri pusnaktij un aizmiga man rokās pie skaļa orķestra un bungām.

neticami, bet Simons izrādījās labs ceļotājs, kam lidmašīnā patīk un pietiek pacietības. kam ir prieks mainīt dzīvokļus (t.sk. zaņķus) un kurš ēd ar labu apetīti visu, ko dod.
viņam ir tikai 1 trūkums - viņš ir jānes un tieši man.
vakar zoodārzā nolīgām bērnu vedamo ori, bet viņš tai gāja ar līkumu.

Simoniņš atnāk no pastaigas un uzreiz kā pagalīte apguļas gultā ar visām kurpēm un nokomandē: ppupu!
(tādu brīžu nevar būt par daudz)

ko es atradu sūdā? lego.

Simons nesauc E citādāk kā "mamma". tad ir ļoti mulsinoši visiem.

Simons jojo sauc par "vaučs"

un vēl viņš pazīst 6 - "sesi"

ārā laiks ir tik pat maigs kā pusplikais bebucītis man pie pupa

apgriezu Simonam matiņus, atklājās viegli atļukušas austiņas.

no rīta spērāmies pie dakteres, konstatēja vidusauss iekaisumu

lai arī ar pievemtu klēpi un karstu bēbi, brauciens bija foršs. Simons čivināja un "lasīja" grāmatas, komentējot dzīvnieku skaņas. priecājās, ka viņa bodijs ir zaļš. atkārtoja, kad kāds nošķaudījās. multeni ieslēdzām tikai Rīgā un smirdīgajā taksī.