atkal dilemma: sāpes vs skopums maksāt ars dežūrārstam.
problēma atrisināta - nav pieejams.

daktere par manu kaklu: eww, tas gan droši vien sāp.

(aizmidzināju Simo, sarunāju pieskatītāju, pa pusstundu tiku galā. daktere paņēma ārpus kārtas - man liekas, es viņai patīku)

āā, cik man ir grūti! bet E ir ļoti iejūtīgs un izpalīdzīgs, viņš kādu stundu pilnībā nodarbināja brāli ar rotaļām, un es varēju gulēt zem segas un drebināties.
šodien 2 x biju arī ārā diezgan nožēlojamā stāvoklī ar 38+ - uz aptieku un rimi. Simons bija nesams un sakašķējies, gāzās no kātiem, krita peļķē, necēlās, ratos nesēdēja. rimi rinda nekustējās, viņš gulēja zemē, kamēr meklēju maku.
vakarā FB dāmas diskutēja par mātēm, kas neņem vēra bērnu jūtas, un pēc tam viņiem jameklē psihologs. pateicu lai viņas iet dirst.

es domāju, kā tad tā - visa ģimene dabūja to slimību ar 39+ un kakla sāpēm, bet es veiksmīgi izšmaucu vesela, alu pie pusdienām dzerdama. slimība vienkārši nogaidīja, kad iestāsies +26 un man būs katru dienu ieplānots pa koncertam, izrādei un viesībām. māmiņdienas koncerts/ izlaidums dārziņā pēc stundas. es knapi varu uzslieties vertikāli. esmu mājā ar abiem, un lieki teikt, ka nekur neiešu. izskatās, ka baba varēs aizvest.