pie dakteres šonedēļ tikt pēc zīmes un lapas nevar, tā nu ņēmu savu laringīta pacientu un braucu uz arhitektūras muzeju.

tikko kā tiku muzejā, E sāk bombardēt čatā, ka viņam esot bads un nav cash un kredīta, un viņš jai esot tramvajā uz mūz skolu. spēros laukā ar simo plecos, skrēju lidz Nacionālajam, iedevu viņam piečuku tramvaja druvīs, un nu atpakaļ uz muzeju..

šorīt vispār nav balss. vakar bija vēl tāda drausmīgi aizsmakusi kā vecai dzērājai, bet šodien es varu tikai čukstēt, kas mazina manu autoritāti pret bērniem. tāpēc aizrādījumus es viņiem izsniedzu uz papīra.