simo raksta savu burtiņu

Simoniņš tātad grib lai es izolējos no apkārtējās pasaules pavisam. ne pi emums kāds drīkst nākt, ne mēs kkur iet. arī parkā satikt citus, viņs uzreiz sāk špirkāties un krist gar zemi. līdz ko no draugiem atvadījāmies un ceļi šķīrās, atkal bija draudzīgs un ķērās ap kaklu. viņš arī ļoti grib brāli ātrāk mājās. kad pārnācām no pastaigas, S piegāja pie E tukšās gultiņas un teica "Labīt, Eizenīt!"

man šodien tik ļoti pietrūkst i un e kompānijas, ka visu laiku tramdu i un valdos, lai nesavāktu e jau pirms pusdienām
s ir apguvis vārdu "mans"

E iebaroja S harija potera končiņas (t.sk. ar ziepju, ausu sēra, vēmiena un dubļu garšu.

hospitāļu ielas svētki sākās ar to, ka Simons iekāpa suņa sūdā un beidzās cukura vates rindā, kad Simonam beidzās pacietība un laiks.

abi slimi

E pienāk pie Simona, kurš tikko pamodies, iedod bučiņu un saka: "viņš izskatās kā tikko pidzimis"

pret vakaru e izvadāja Simonu vagoniņā pa visu teritoriju kādas sešas reizes. un S sēž kā ķipis, turās. kad apnika, apsēdās zem ozola un ilgi lika zīlēm micītes.
kaut mēs te varētu iekārtoties tā, ka palikt ilgi un strādāt no šejienes.
idejas ziņā vecie, protams, priecājas, bet realitātē viņi jau šodien nespēja mūs izturēt. jo E kļuva par iron golem un uzmaucis Pringles čipšu bundžu līdz elkonim klauvēja pa stenderēm Panorāmas laikā. un nebija apturams, jo tāds ir iron golem - viņu nekas nevar apstādināt.



"mēs nodedzināsim jūsu māju! april april!"

mēs pat pielikām velo zvaniņu ratiem, tik un tā nav ar mieru tajos apsēsties

argh, tas aiz 1 pirksta vedamais vecums. cik ilgi viņš ir nomodā? kādas pāris stundas, un es vairs nevaru. pie loga, pie durvīm, koridorā, nē, pie loga, uz brāļa istabu, uz galda, uz palodzes, pie ledusskapja... viņš vairs vispār nekur nepārvietojas viens un īd tik neganti,ja nedod to pirkstu.
bet es esmu slima un gribu gulēt, un nav rijamā, un viss smird, jo man ir saasināta oža. vakariņās bija pēdējais saldētavas pusfabrikāts ar pretīgu austrumu smaržu (nekad vairs).

uz bēbīša sedziņas ir zaķis, kurš viņu mulsina. jau kopš tikko S sāka kaut ko redzēt un griezties uz vēdera, pie šī zaķa viņš vienmēr apklusa. vēlāk bakstīja ar pirkstiem, tagad jau apzināti tin vaļā segu un meklē to zaķi, skatās un klusē:

laikam ikea drusku ietekmējies no šī: https://www.amazon.ca/Rabbit-Who-Wants-Fall-Asleep/dp/149617951X

Septiņi Simeoni - septiņi strādnieciņi

šausmīgi raud par to, ka nedrīkst ēst šampūnu