pret vakaru e izvadāja Simonu vagoniņā pa visu teritoriju kādas sešas reizes. un S sēž kā ķipis, turās. kad apnika, apsēdās zem ozola un ilgi lika zīlēm micītes.
kaut mēs te varētu iekārtoties tā, ka palikt ilgi un strādāt no šejienes.
idejas ziņā vecie, protams, priecājas, bet realitātē viņi jau šodien nespēja mūs izturēt. jo E kļuva par iron golem un uzmaucis Pringles čipšu bundžu līdz elkonim klauvēja pa stenderēm Panorāmas laikā. un nebija apturams, jo tāds ir iron golem - viņu nekas nevar apstādināt.



"mēs nodedzināsim jūsu māju! april april!"