Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2018-12-25 20:46:00

Ingmārs mēdz būt tik bargs ar bērniem, ka gluži vai jāpriecājas, ka viņš aizmiga.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	virginia_rabbit 2018-12-25 21:10 (saite)
	bet vispār mēs daudz diskutējam, jo es esmu pārāk liberāla. piemēram, man ir vienalga, ka viņi abi ielien manā palagā ar gumijas malu un rāpo pa dzīvokli (es priecājos, ka viņi man nepiesienas), bet I uzskata, ka nedrīkst veļu vazāt pa grīdu. bet... mēs guļam uz grīdas.. bet viņš domā koridora grīdu. utt (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

blond
2018-12-25 21:15 (saite)

Nu - es laikam ari negribētu, ka rāpo manā palagā pa koridora grīdu. Lai gan kas to zina, jo man tik sen nav bijis mazu bērnu. Es vispār varbūt biju pārāk stingra māte, to saprotu, skatoties, kā foršās mammas attiecas pret saviem bērniem tagad. Tai skaitā mana K. pret Kramp. Bet, nu, no otras puses, neraugoties uz samērā tradicionālo audzināšanu, no K. ir sanākusi diezgan brīva un priecīga personība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2018-12-25 21:20 (saite)
	bet grīdas ir tīras! un palags tāpat drīz jamazgā. es savukārt esmu barga par neuzmanīvu macībās, Ingm ir veselīgāka attieksme pret to. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2018-12-25 21:25 (saite)
	Es nekad vairs neko negribu zināt par bērnu mācībām! Neviens no bērniem man nekad nav bijis priekšzīmīgs skolnieks, pat ne uz to pusi. Nu, K. centās vairāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2018-12-25 21:35 (saite)
	man iestājas errors pret neloģismiem. ja tu vari izdarīt grūtu lietu, kā var būt, ka tu nevari vieglāku. tipa, tikk tu atrisināji teksta uzdevumu, kā var būt, tu nevari izskatīt, cik sēnes ir attēlā. ok, tu negribi to zināt :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	blond 2018-12-25 21:36 (saite)
	Jā, jā, saprotu, bet labāk nerunāsim par to ! :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

polija
2018-12-25 21:22 (saite)

es šķiet apvienoju abas lietas - brīžīem pilnīgu pofigismu un tad barddzību/eksploziju, kad tiek demolēts kaut ka tāds, ko es toč negribu pirkt jaunu..

un tad vēl tā baža par tēmu "padod velnam mazo pirktiņu"- nu, piemēram, ja es vienu dienu ļauušu meitai lēkāt pa manu gultu (jo nu tak viena reize nekaitēs), tad KĀ es viņu piedabūšu klausīt citu dienu, kad es būšu sapratusi, ka tā nav vairs viena reize un man sčas, sčas būs jāpērk bezmaz jauna gulta?
Un tie rūļi ir tik daudz - to drīkst, to nedrīkst, lietas, kuras pats dari/nedari automātiski, bet bērns to tā nezin/nedara. Un tad tas viss ir jāizskaidro, un jāieskaidro, un jāpiedabū klausīt vai jāatrod sev valīdi argumenti, kpc to tomēr varētu darīt citādi.. Kamēr bērns nesāk graut dzīvokli, pat iedomāties nespēju, cik daudz to "noteikumu" man ir :D

Un mums ir noteikums, ka ar krītiņiem tikai pie galda uz papīra drīkst zīmēt. Un tikko beidz, tā mamma atņem krītiņus :D Jo es jau gara acīm redzu kasām to visu nost no meitas istabas tapetēm.. Un dzīvojamās istabas plauktu durtiņas nedrīkst meita taisīt pati vaļā! Jo tās ir fakin augstu, ir no stikla, knapi turas eņģēs/pusrāmī un man vēl joprojām skaidrā atmiņā, kā es pati 4u gadu vecumā mājās stikla durtiņās izdomāju pašūpoties, kamēr mamma uz 1u minūti izgāja kāpņutelpā izbērt atkritumu vadā miskasti. Rētu uz galvas varu sataustīt joprojām. :D Un tā tie stulbie noteikumi savācas...

Mok I līdzīgi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2018-12-25 21:32 (saite)
	nu, katram savas sistēmas galvā. pats savus šortus viņs tur uz tās pašas grīdas. mums pa gultu var lēkāt un no sarullētā matrača taisīt midziņu, tāpēc es palagu pieskaitu pie tā matrača. ar krītiņiem gan tikai virtuvē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

polija
2018-12-25 21:43 (saite)

es domāju arī par Tavu koments, ka "grīda bija tīra, bet palags tāpat tūlīt jāmazgā" - tb būs grūti sagaidīt no 2,5gadnieka adekvātu saprašanu par grīdas tīrību un palaga netīrību citā reizē, kad palags būs tikko izmazgāts, bet grīda - tikko pielācōta. Tpc mok ar bērnu vnk neiedziļinās sīkumos (nu tur tīrības pakāpēs), bet piemēro vienu principu - nedrīkst un viss!

Man teiksim arī bērnam vienbrīd bija ne-mode satīties manā gultas pārklājā un tad to visu kkur samurčkulēt un vai nosviest uz grīdas un pēcāk ar netīrām čībām/zeķēm pa manu gultu, palagiem, utt, jo nu, ja es neuzklāju atpakaļ to pārvalku, tad nebija jau, kam to darīt. Pēc dažām naktīm smilšainos palagos (man velo sanāk stumt iekšā istabā - tpc te ir diezgan smilšains, lai kā neslaucītu), sāku ieviest principu, ka, ja bērns grib segties, tad atnes savu sedziņu - viāni vairākas un sedzās/vārtās ar to, bet manas gultas pārklājs paliek tā kā viņš ir uzklāts - to neaiztiek. Pēc pāris mēnešu karošanas nu ir arī augļi, un man nav vairs smilšaina gulta un nav vairs arī nemitīgi šis jāatgādina :)
It kā jā - es varēju atļaut šito izklaidi reizēs, kad palagi tāpat tūlīt jāmazgā vai grīda izmazgāta tikko, bet nu man vismaz ar manu bērnu izskatās, ka vieglāk ir vai nu ļaut vai neļaut nekad, nekā ļaut dažreiz, jo ļaujot dažreiz viņai galīgi nav skaidri noteikumi..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2018-12-25 22:05 (saite)
	bet grīda parasti ir kaut cik tīra, jo mēs visu laiku pa to dzīvojamies, viņš taču ka bebis rāpoja uz visām 4 pa visurieni. nu, man nebija ienākusi prātā kada problēma. smiltis gulta esmu piedzīvojusi izbirstam tikai nonpašas peldkostīma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	dumshputns 2018-12-25 23:41 (saite)
	Man gan liekas, ka var bērniem ierādīt, ka var nočekot lietas, nu, ar laiku, un pacietību. Man gan, jāsaka, arī regulāri pacietība izbeidzas un gribas iemācīties kaut ko citu, kas nebūtu pacietība, bet ilgtspējīgāk. Jo pacietība jau nozīmē, ka kaut ko “pacieš”. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	polija 2018-12-26 09:00 (saite)
	:D Apmēram. Par šo "pacietības" aspektu nebiju iedomājusies. Tps laikam es neesmu pacietīga, jo man besī laukā kaut ko ciest :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: