Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-09-21 09:12:00

Domāju, kā rīkoties, lai E netiktu iesaistīts kautiņos, kas bērnudārzā ir puišu norma, bet viņš nekad nav to darījis. Ja var atzīmēt bērna alerģijas un "veģetārietis", vai es varu kaut kur atķeksēt "pacifists"? lai audzinātāja mazliet uzmet aci, ka viņam nepiedāvā sitienus, jo esam aizlieguši sist pretī.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

aktrise
2016-09-21 13:13 (saite)

bet tu saproti, ka ne visi bērni, kas sit, ir mācīti sist vai kkas tml? vienk ir vecumposmi, kad bērni kaut kā tādā veidā pauž emocijas un no tā izaug. vismaz lielākā daļa izaug.
bērnībā, starp citu, mēs drausmīgi kāvāmies pagalmā. gan puikas, gan meitenes, arī puikas ar meitenēm. neviens mums to nemācīja, mūs visu laiku par to bāra vecāki. bet mēs vienalga kāvāmies. nezinu, kāpēc.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

french_mime
2016-09-21 13:50 (saite)

Taisnība, es arī mēdzu kauties ar māsām. Bet lai no tā izaugtu, ir vērts audzinātājai vai vecākiem atkal un atkal pārtraukt šādu rīcību un izskaidrot, ka tas nav pareizi un kāpēc. Jo manuprāt tie, kas no tā neizaug ir no vides, kurā fiziska vardarbība tiek uzskatīta par efektīvu veidu, kā risināt problēmas un neviens to īpaši neapšauba un neaizrāda, men will be men, stiprākais uzvar etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aktrise 2016-09-21 13:52 (saite)
	jāaizrāda, protams, ir, es tikai gribēju pateikt, ka salīdzinājums ar veģetārieti nav īsti vietā. bērni to neizvelas, tā vienk ir... teiksim tā - kaut kāda iekšēja dziņa, kas uzplaiksnī noteiktos vecumposmos. bet es domāju, ka gan jau audzinātājas to tāpat dara. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

blond
2016-09-21 13:54 (saite)

:) tava ierasta dēļ atcerējos stāstu par savu mammu. viņa maza ir bijusi briesmīgi nešpetna (khm, nu, nekāds eņģelīts nebija arī vēlāk). viņai bija 2 gadus vecāks brālis un viņa situsi visus puikas, brāļa draugus, kuri neatļāvās sist pretīm (tāda audzināšana). bet ar savu draudzeni domstarpības risinājusi ar košanu. vienreiz iekodusi tik stipri, ka draudzene vesta pie ārsta un brūce ļoti ilgi nav dzijusi.
protams, neviens viņai mājās nemācīja ne kost, ne kauties.
nu - nešpetna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

aktrise
2016-09-21 14:22 (saite)

trakākais gadījums, ko es atceros - es kaitināju pagalma puišus, un UZSPĻĀVU vienam no savas kāpņu telpas loga. protams, par tādu nodarījumu bija jākaujas un kautiņa laikā man pārsita lūpu, līdz asinīm. mammai neatļāvos sūdzeties, jo tad būtu jāstāsta arī tas, ko izdarīju un arī to, ka iesaistījos kautiņā. es ar to nelepojos, bet nu tāds posms manā bērnībā ir bijis. man liekas, ka to kaušanos mēs pārstājām tikai apm 10 gadu vecumā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aktrise 2016-09-21 14:29 (saite)
	bet nu bija atšķirība tomēr - nevienu NEPIEKĀVA, neviens netika kkā nospārdīts. mēs vienk kāvāmies, tajā bija iesaistītas abas/visas puses. pēc tam salīgām mieru un atkal spēlējām paslēpes, haha (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	dute 2016-09-21 14:43 (saite)
	he he, tad jau no Lūčuka gaidāmas lielas lietas :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	aktrise 2016-09-21 14:43 (saite)
	Romāns, savukārt, bijis ļoti mierīgs bērns :)))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	virginia_rabbit 2016-09-21 14:07 (saite)
	es saprotu. it ipasi ar maziem, kas nerunaa un kniebj un kozh. bet es nedomaju, ka tas ir kkas atbalstaams, drizak atrunajams, aizradams. un ir jabut izvelei nepiedalities sishanas speelee. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kochka 2016-09-21 14:16 (saite)
	Piekrītu. Forši, ka ir tik stinga nostāja. Man bērnībā ļoti nepatika kautiņi. Man bija emocionāli grūti vispār kādam iesist, kad mani mācīja, ka vajagot sevi aizstāvēt un sist pretī. Vienreiz pamēģināju, bet bija tik sāpīgi, it kā sistu sev. Sāku raudāt. Neraudāt vismaz iemācījos. Kauties ne. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: