trakākais gadījums, ko es atceros - es kaitināju pagalma puišus, un UZSPĻĀVU vienam no savas kāpņu telpas loga. protams, par tādu nodarījumu bija jākaujas un kautiņa laikā man pārsita lūpu, līdz asinīm. mammai neatļāvos sūdzeties, jo tad būtu jāstāsta arī tas, ko izdarīju un arī to, ka iesaistījos kautiņā. es ar to nelepojos, bet nu tāds posms manā bērnībā ir bijis. man liekas, ka to kaušanos mēs pārstājām tikai apm 10 gadu vecumā...