mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-04-06 08:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
skaidrs, ka es saviem dēliem neliedzu lelles un kleitas. E iet uz skolu rozā zandalēs un vakar staigāja apsējis zilu sedziņu kā frozenes kleitu (Frozen ir 2. vietā aiz būšanas par vampīru). bet kurš tad liedz, ja nav vien baigais mačists? arī mana tradicionālā brāļa ģimenē viens no dvīņu puikām staigāja rozā, kad vien gribēja, un arī mans brālis, cik atceros, bērnībā regulāri staigāja kleitās un ar auskariem, un lelle arī viņam bija mīļāka rotaļlieta nekā man. meitenēm īstenībā nemaz nav nekādu tik izteiktu "zēnu" lietu, ko vilkt un spēlēties.
es vnk šorīt lasīju par gender neutral audzināšanu un nesapratu, ar ko tā atšķiras no parastas audzināšanas, t.i., vnk neaudzināšanas, bet ļaušanas augt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]snauts
2016-04-06 15:32 (saite)
Es visu šo garo diegu esmu pierakstījis pilnu ar to, ka uzskatu ka izrādīt agresiju un dusmas ir vāji. Tāpat ir ar raudāšanu. To sauc par emocionālo nestabilitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2016-04-06 16:35 (saite)
Nē, arī dusmas pašas par sevi nav sliktas un tās var iemācīties izrādīt konstruktīvi, izskaidrot kāpēc kaut kas nav bijis godīgi un risināt problēmu, nevis uzreiz gāzt pa seju vai arī tieši pretēji izlikties, ka viss ok, bet patiesībā iekšā gruzdēt un tad nodarboties ar pasīvo agresiju. Tāpat reizēm ir pilnīgi normāli justies skumjiem, raudāt, lūgt palīdzību un atbalstu, neatkarīgi no dzimuma. Tieši izlikšanās, ka emociju nav un to apspiešana ilgtermiņā rada problēmas, jau pieminētās vīriešu pašnāvības ir spilgts piemērs. Un tam ir sākums ģimenē, ir daudzi pētījumi, kas parāda, ka ar mazām meitenēm tiek vairāk apspriestas emocijas, nekā ar puikām. Tas nav pareizi, mums visiem ir emocijas, mēs esam cilvēki, nevis roboti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2016-04-06 16:42 (saite)
Nu re! Te nu arī ir mūsu nesaprašanās sakne. Es visus cilvēkus uztveru kā robotus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dumshputns
2016-04-06 17:12 (saite)
Man ļoti žēl, ka Tev ir nācies iemācīties šādu attieksmi. Bet var arī savādāk, un es gribētu popularizēt pasauli, kurā just ir ok, un saprast to, ko jūt pats un cits, arī. Ir skaisti un spēcīgi varēt just dziļas emocijas, un būt blakus cilvēkiem, kas to var turēt, nevis norobežojoties, vai iesaistoties, bet vienkārši esot un pieņemot. Tāpat arī otrādi - būt tam, kurš pieņem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2016-04-06 17:25 (saite)
Tieši tas, ka man šķiet, ka es saprotu ko jūtu pats un citi, man liek raudzīties uz emocijām kā uz kaut ko līdzīgu atraugai vai pirdienam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dumshputns
2016-04-06 17:33 (saite)
Man šķiet, Tu runā par dažu emociju virspusēju izpausmi. Šis salīdzinājums neietver visu spektru, bet es saprotu, ka izjūti emocijas kā sociāli neglītu apgrūtinājumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2016-04-06 19:49 (saite)
Tieši tā!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kaisa
2016-04-06 23:12 (saite)
Savādi ar tām emociju izrādīšanām. It kā atbalstu to, ka zēniem nereti tiek mācīts emocijas neizrādīt, bet pieaugušā vecumā tas parādās pārspīlēti, tobiš - es esmu vecis un man viss pie kājas... Man bija 22 gadi, bet manam draugam toreiz 30. Kad sastrīdējās ar saviem draugiem, sēdēja gultā un birdināja asaras (nevar jau teikt to nesmuko vārdu - pinkšķēja). Un es izjutu tikai aizkaitinājumu. Varbūt vienmēr jāprecizē, kas tās tieši par emocijām un kurā brīdī, jo vietas interpretācijai ir daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]daria
2016-04-07 08:17 (saite)
Bet tas taču attiecas kā uz skuķiem, tā puikām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2016-04-07 09:42 (saite)
Ar to atšķirību, ka skuķiem tas ir "nice to have", bet puikām tas ir "essential".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?