Nē, arī dusmas pašas par sevi nav sliktas un tās var iemācīties izrādīt konstruktīvi, izskaidrot kāpēc kaut kas nav bijis godīgi un risināt problēmu, nevis uzreiz gāzt pa seju vai arī tieši pretēji izlikties, ka viss ok, bet patiesībā iekšā gruzdēt un tad nodarboties ar pasīvo agresiju. Tāpat reizēm ir pilnīgi normāli justies skumjiem, raudāt, lūgt palīdzību un atbalstu, neatkarīgi no dzimuma. Tieši izlikšanās, ka emociju nav un to apspiešana ilgtermiņā rada problēmas, jau pieminētās vīriešu pašnāvības ir spilgts piemērs. Un tam ir sākums ģimenē, ir daudzi pētījumi, kas parāda, ka ar mazām meitenēm tiek vairāk apspriestas emocijas, nekā ar puikām. Tas nav pareizi, mums visiem ir emocijas, mēs esam cilvēki, nevis roboti.