mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2011-07-08 02:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man ir apmēram tā
es neesmu tas gadījums, kurš galīgi noliedz sirds un instinktu gudrību. es pati apkaunojoši bieži paļaujos uz likteni un priekšnojautām. es necienu sistēmu par tās brutalitāti, apzinos zinātnes nepilnīgumu utt. bet es izjūtu milzīgu godbijību un pateicību par inkubatoriņiem, kuros var elpot pāragri dzimuši bērni, lāzeriem, kas atjauno redzi, mākslīgām sirdīm un apaugļošanām, kas dod otrās iespējas, un par pašu pamatu - higiēnu un potēm, kas ļauj mums dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
un te var sarosīties skeptiķi - pateicību Dievam par tādu pasauli, ar tādām prāta spējām, kas ļāvušas sasniegt tādu progresu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]karuna
2011-07-10 11:26 (saite)
1. Paldies par precizējumu. Es tikai gribēju teikt, ka zinātniekiem jebkuri dati ir ļoti noderīgi. Bija pat liela diskusija, vai zinātniekiem ir jāsaglabā buboņa mēra (varbūt sajaucu nosaukumu) baktēriju paraugi nākotnes pētījumiem, bet pieļaujot risku, ka kāds to var nākotnē ļaunprātīgi izmantot terorismam. Vienprātīgi tika nolemts, ka ir jāsaglabā.

2. Kuņģa čūla ir piemērs tam, ka ~100 gadus tika nepelnīti ignorēti pierādījumi, ka bismuta sāļi ārstē šo slimību. Tika noraidīta iedarbīga terapija un zinātniskās teorijas vārdā (ka tik skābā vidē baktērijas nevar eksistēt) no kuņģa asiņošanas nomira ļoti daudzi cilvēki. Tāpat šodien ir lietas, kuras zinātnieki noraida, bet patiesībā varētu būt noderīgas ārstēšanā. Viena no tām ir cilvēku garīgā veselība. Depresijas un pašnāvības ir daudz lielāka mūsdienu problēma nekā vakcīnu trūkums.

Es ļoti labi zinu, ka alternatīvā medicīna visdrīzāk ir muļķības. Ne jau par to ir mans stāsts. Es vienkārši uzsveru jebkuras lietas kritisko analīzi. Pat ja šī lieta tev šķiet pašsaprotama, plašākā kontekstā nekas nav tik vienkārši.

Ārsti pateikts, ka viņi tikai izārstē ķermeni un pārējais nav viņu darīšana. Tāpēc es paredzu, ka alternatīvā medicīna kļūs vēl populārāka, jo mūsdienu medicīnas lielie panākumi ir likuši tai pārāk koncentrēties uz slimību un novērsties no paša pacienta kā personības. Tāpēc arī cilvēki iet pie pūšļotājiem, kas varbūt nekādi nepalīdz, bet kuri runā ar viņiem kā personībām nevis tikai eksperimenta subjektiem.

3. Man īsti nav saprotams, kāpēc tu noraidi Hipokrātu kā mūsdienu medicīnas tēvu? Tas nav jautājums par konkrētām terapijām vai zināšanām par ķermeni. Tev varbūt tas šķiet pašsaprotami, bet Hipokrāta principi ne tikai bija ārkārtīgi revolucionāri tiem laikiem (ņemot vērā, cik maz cilvēki tad zināja par pasauli), bet uz tiem joprojām balstās visa mūsdienu medicīna – 1) slimībām ir dabīgi cēloņi, 2) vides, pārtikas, ūdens ietekme un individuālā organisma īpatnības, 3) ārsta ētika, nedarīt ļaunu pacientam utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tanstaafl
2011-07-10 14:09 (saite)
1. Vai varētu būt, ka tu runā par bakām? Par tām WHO pieņēma lēmumu šogad — paturēt, lai atļautu pabeigt jau sāktos pētījumus, ierobežot jaunus pētījumu sākšanu un jautājumu atkal izskatīt 2014. gadā. Attiecībā uz šo lēmumu gan nav nekā vienprātīga: pati WHO jau vairākus gadu desmitus aicina iznīcināt baku izraisītājus, tāpat kā daudzas valstis, izņemot ASV un Krieviju, kam ir baku vīrusa krājumi.

Anyway, baku gadījums ir pilnīgi atšķirīgs; ar tām var veikt kvalitatīvus zinātniskos pētījumus, kas ir pavisam kas cits nekā slikti dati par nevakcinētiem bērniem. Vispār ar šo argumentu nevajadzētu sevišķi aizrauties, jo tikpat labi zinātnei varētu būt vērtīgi dati par baku vīrusa izplatību kādā mūsdienu pilsētā, taču tas nebūt nenozīmē, ka zinātnieki atbalstītu apzinātu vīrusa izplatīšanu. Tāpat dati par nevakcinētiem bērniem, pat ja tie būtu izmantojami, neattaisno bērnu nevakcinēšanu.

2. Problēma nebija uzskats, ka tik skābā vidē baktērijas nevar eksistēt, bet gan divas teorijas: ka čūlu izraisa baktērijas un ka to izraisa skābe. Abas teorijas bija populāras pamīšus, un rezultātu gūšanu apgrūtināja tas, ka skāba vide un H. pylori korelē. Bet svarīgākais: gan baktēriju, gan skābes teorija bija teorijas, kuras apstiprināja nepietiekami pierādījumi. Nav korekti, raugoties retrospektīvi, atlasīt tos pierādījumus, kurus zinātne "ignorēja" un neņemt vērā, ka līdztekus tā "ignorēja" arī tos pierādījumus, kas izrādījās nepareizi. Neviens nenoliedz, ka starp miljoniem līdzekļu, ko ar nepietiekamiem pierādījumiem izmantoja un joprojām izmanto dažādu kaišu ārstēšanai, daži patiešām darbojas, bet mēs nezinām, kuri līdzekļi tie ir. Mēs taču nevaram kuņģa čūlas pacientiem dot bismuta savienojumus, kartupeļu sulu, linu sēklu uzlējumu, zemestaukus utt. (pēdējos trīs līdzekļus tiešām izmanto tautas medicīnā kuņģa čūlas ārstēšanai) tāpēc vien, ka kāds no tiem varētu izrādīties iedarbīgs. Retrospektīvi mēs zinām, ka bismuta savienojumi darbojas, bet tas nebija vienīgais variants; vai mēs šobrīd "ignorējam" gadījuma rakstura pierādījumus par zemestaukiem?

Tavi ārsti patiešām ar tevi runā kā ar eksperimenta subjektu? Ārsti ir dažādi, bet tas, cik nozīmīga runāšana ar pacientiem, tiek pastāvīgi uzsvērts (lai panāktu to pašu placebo efektu, ko sniedz runāšana ar alternatīvās medicīnas pārstāvjiem).

3. Es ne mazākajā mērā nevēlos noliegt Hipokrāta devumu. Manis pēc var viņu dēvēt par rietumu medicīnas tēvu, bet viņš nav modernās medicīnas tēvs; modernā medicīna un tas, kas bija medicīna līdz tam (un kas joprojām dažādās formās pastāv mūsdienās) ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Mūsdienu medicīnas kā zinātniskas disciplīnas pamati tika izstrādāti salīdzinoši nesen. Ārstiem, kas kādreiz iebilda pret vakcinācijām, nebija pārbaudes sistēmas; viņi varēja spriest pēc savas pieredzes, paaudzēs nodotām zināšanām un nepierādītām teorijām. Nav korekti implicēt, ka mūsdienās ārstiem kādā jautājumā var nebūt taisnība tādā pašā mērā kā ārstiem nebija kādreiz: ja mūsdienās uzdod jautājumu par vakcīnu iedarbīgumu, šo iedarbīgumu var pārbaudīt, nevis izteikt nepamatotu viedokli. Tā ir fundamentāla atšķirība. Mums IR pārbaudes sistēmas, un to sniegtā uzticamā informācija ir modernās medicīnas stūrakmens. Tas nenozīmē, ka nevar būt kļūdu, bet mūsdienu medicīna ir paškoriģējoša, tā reaģē uz jauniem datiem. Jo vairāk datu, jo drošāki ir secinājumi, un par vakcinācijām ir tiešām daudz kvalitatīvu datu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-07-11 10:59 (saite)
Es nenoraidu zinātnisko metodi un neattaisnoju bērnu nevakcinēšanu. Es vienkārši norādu, ka katram mākonim ir zelta maliņa.

Ja bismuta sāļi praksē ārstē kādu slimību, tad nebija iemesla tos nedot tikai tāpēc, ka eksistēja cita teorija.

>> Nav korekti, raugoties retrospektīvi, atlasīt tos pierādījumus, kurus zinātne "ignorēja" un neņemt vērā, ka līdztekus tā "ignorēja" arī tos pierādījumus, kas izrādījās nepareizi.

Kāpēc ne? Ja kāds čūlas nomāktais pacients atteiktos no ārstiem un aizietu pie "pūšļotāja", kas pēc savas pieredzes zina, ka šo kaiti var ārstēt ar bismuta sāļiem, tad tas viņam palīdzētu. Šeit tomēr parādās zinātnieku augstprātība, noraidot pierādījumus tikai tāpēc, ka tos iesniedza tie, kas nepieder viņu akadēmijai.

Tev ir taisnība, ka tā nebija kļūda, jo ir sistēmas iezīme, kas dažreiz kavē progresu.

3. Modernā medicīna ir ļoti staipāms jēdziens. Tas, kas šodien ir moderns, rīt būs novecojis. Skaidrs, ka, progresam ejot uz priekšu, tiks radītas jaunas un labākas metodes, bet tā nav fundametāla atšķirība. Tas ir apmēram kā dators pretstatā koka skaitīkļiem. Tehnoloģijas ir atšķirīgas, bet matemātika pašos pamatos ir tā pati.

>> Ārstiem, kas kādreiz iebilda pret vakcinācijām, nebija pārbaudes sistēmas;

Ironija ir tā, ka ja viņiem būtu mūsdienu pārbaudes kritēriji, tad vakcinācijas būtu pilnībā noraidītas, jo saskaņā ar tā laika teoriju tās nemaz nedarbotos.

Es jau minēju, ka pirmā vakcīna bija vienkārši nejaušība, ka tā iedarbojās. Tie ārsti, kas bija skeptiski, drīz mainīja savu viedokli, kad redzēja, ka tās darbojas, lai gan teorija nebija īsti pareiza. Pretestība jau pamatā bija no baznīcas.

Nevajag nekādas smalkās metodes, lai pārliecinātos, vai ārstēšana strādā vai nestrādā. Kad Šeimelveiss pamanīja, ka, mazgājot rokas, samazinās zīdaiņu mirstība, tad ārsti par to varēja ļoti viegli pārliecināties un atzīt šo faktu arī ar tā laika pārbaudes iespējām. Viņi to nedarīja tāpēc, ka Šeimelveiss bija ļoti kašķīgs tips, un droši vien paši ārsti arī diezgan iedomīgi un pašpārliecināti par savu gudrību.

Mūsdienās ir labākas metodes, bet cilvēku daba ir palikusi tāda pati un reizēm tā var būt vislielākais šķērslis. Tā ir augstprātība uzskatīt, ka šodien vairs tā nevar būt un ka mēs esam paši gudrākie, racionālākie un pilnīgi brīvi no aizspriedumiem. Jebkurā laikā jaunu ideju paudējiem nācās cīnīties ar valdošajiem uzskatiem. Šodien tas ir mazāk pamanāms tikai tāpēc, ka zinātnieki galvenokārt pieslīpē esošās teorijas nevis piedāvā jaunas fundamentālas lietas.

Medicīnā joprojām ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, piemēram, psihiatrijā, ģenētikā utt. Apkārt ir daudz trako, bet ir jābūt piesardzīgam, lai aktīvi nenoraidītu kārtējo ģeniālo ideju tikai tāpēc, ka tā līdzinās kārtējai fantāzijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tanstaafl
2011-07-11 12:21 (saite)
Mjā, man ir mazliet sajūta, ka es runāju tukšam gaisam. Baidos, ka man trūkst pacietības, lai sāktu skaidrošanu ar to, kāpēc personiskā pieredze ir neuzticama un kāpēc viena no klīniska pētījuma priekšrocībām ir tā, ka tas sniedz precīzus rezultātus pat tad, ja nav zināms iedarbības mehānisms. Tas nav diskusiju, bet informētības jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-07-11 13:33 (saite)
Es redzu pretrunas, ja tu pretnostati personisko pieredzi klīniskajam pētījumam. Personiskā pieredze jau ir daļa no empīriskās uztveres. Ja tu domā, ka jebkāds dabaszinātņu pētījums var eksistēt neatkarīgi no empīriskiem novērojumiem, tad tiešām vari nepūlēties. Zinātniskā metode tikai cenšas atdalīt pētāmo lietu no trokšņiem (ieskaitot no personīgajiem aizspriedumus utt.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-07-11 11:10 (saite)
Par ārstiem runājot, varbūt man nav paveicies, bet ne reizes nav bijis, ka mans ārsts man pastāstītu kaut ko tādu, kas ļautu man labāk izprast manu slimību vai manu ķermeni.

Es viņu par to nevainoju, jo pieņemu, ka viņiem vienkārši tam nav laika un viņu profesija prasa tik lielu ieguldījumu tieši medicīniskajās zināšanās, ka komunikācijas prasmēm enerģijas vairs neatliek. Bet tomēr esošā komunikācija mani neapmierina. Iespējams, ir vajadzīga papildu profesija, kas būtu kā starpnieki starp hardcore ārstiem un pacientiem. Apmēram kā tad, ja es aizeju uz veikalu un tur pārdevējs ar pamatskolas izglītību man visi smalki izskaidro, ko man vajag (par datoriem, mājas apkures sistēmām utt.). Tai pašā laikā inženieri, kas šīs lietas ir projektējuši un radījuši, paši izskaidrot pircējam saprotamā valodā nemaz nespētu.

Tā pat varētu būt fundamentālā pārmaiņa mūsdienu medicīnā, un paredzu, ka šādai idejai būs milzums pretinieku :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?