| |
[17. Maijs 2014|15:50] |
Rīt jāskrien maratons. Šogad vismazākais stress pirms starta. Stresa ir tieši necik. Noskriets arī ir pamaz. Ja paskaita, kopš gada sākuma, tikai ~20km nedēļā. Mazs cipars. Pagājušā gada otrajā pusē gan skrēju vairāk. Toties svaru zāli esmu apmeklējis cītīgāk. Bet stresa nav tāpēc, ka nekāds rezultāts nav plānā, vienkārši skriešu, lai noskrietu. Lai paskatītos, kāda būs veselība un patreizējā kondīcija. Piedalīšanās NRM man vienkārši ir kļuvusi par labu tradīciju.
Jā, nav pat vairs, ko piebilst. Ēdu barību un skatos stulbus seriālus kompī. Tad jau rīt redzēs...
 |
|
|
| Skrienu ar govīm |
[10. Maijs 2014|19:16] |
Esmu skrējis ar zaķiem, zirgu un govīm. Ar govīm ir vissmieklīgāk. Kad viņām skrien garām, viņas vienmēr ar patiesu izbrīnu skatās virsū. Un nereti sāk skriet līdzi (kā šodien). Tad viss bars tā forši rikšo līdzi līdz aploka malai. Un turpina maurot vēl labu laiciņu pēc tam, kad tu esi aizskrējis garām. Diez gan smieklīgs skats.
 |
|
|
| |
[4. Maijs 2014|22:47] |
Biju Stipro Skrējienā. Viss bija labi, nesatraumējos, salu, bet nepārsalu, esmu vesels. Pirmājā trešdaļā vajadzētu būt. Esmu stiprs. Bet vispār, auksts bija, daudzi pārsala, dauziem krampji rāva, skumji bija skatīties. Bija šādas tādas lažiņas ar organizāciju, bet kopumā ir ok. |
|
|
| |
[18. Mar 2014|09:38] |
Tā, nu beidzot kāds to pateica:
"Don't train for a triathlon or marathon while you're trying to build serious muscle and strength. You can train for both endurance and strength throughout the year, but not at the same time."
No šejienes:
http://www.menshealth.com/mhlists/get_more_muscle/You_Run_Too_Much.php
Tur arī virkne citu vērtīgu padomu par svaru cilāšanu.
Kopumā man iet labi, no "skrienu pavisam maz" pāreju pie "neskrienu gandrīz nemaz", bet katru nedēļu vismaz vienu mazo skrējienu tomēr gribu izskriet. Iemesls - ceļgali vēl nav pilnībā atguvušies no gada nogales pretdabiskā skrējiena. Bet atgūsies, dosim tiem nedaudz laiku! Toties tagad varu normāli cilāt svarus, nekas netraucē. Jo īpaši beidzot var normāli dot virsū uz kājām! (skatīt arī iepriekšējo ierakstu) Skriešanu nedaudz aizvietoju ar velotrenažieri un eliptisko trenažieri. Un arī nedaudz braucu ar velo, to plānoju darīt vairāk. Šobrīd pieturos pie principa - vismaz 20min. kardiotreniņa katru dienu. Papildus tam arī labi ēdu un labi guļu. Esmu arī atkal nomainījis zāli, pret daudz, daudz lētāku variantu tikai nedaudz zaudējot komforta līmeni. Kopumā labs darījums.
Rezultāts tam visam ir tāds, ka esmu labā formā, lai neteiktu, dzīves labākajā formā. Un forma turpina uzlaboties! Bikses slīd uz leju, sūdus gandrīz neēdu, no tā neciešu un gaidu, kad pienāks moments, ka būšu sasniedzis vislabāko sevis versiju.
Paralēli emocionāli trenējos un domāju par NRM (jo fiziski šobrīd nesanāk). Esmu arī pieteicies stipro skrējienam. Īsti nav saprotams, kāpēc, bet laikam to uzzināšu pēc kāda pusotra mēneša. |
|
|
| |
[1. Jan 2014|19:59] |
Pirms neilga laiciņa biju apņēmies nedaudz samazināt svaru un noskriet garāko skrējienu savā dzīvē līdz šim. Nezinu, kā īsti bija ar to svaru, bet laikam dažus kg uz brīdi biju nometis, bet svētku laiks pagāja cukura un tauku zīmē, tāpēc nekas īpašs jau svarā laikam nemainījās. Tad nu devos skriet ar to, kas bija. Noskrēju ļoti daudz. Pats neticu, cik daudz. Negribu pat par to runāt. Tagad nevaru pastaigāt, bet rīt jādodas uz darbu. Vājprāts. Vājprāts ir gan kilometrāža, gan tas, kā es to pieveicu. Līdz šim neko vairāk par maratonu nebiju skrējis, bet tagad... Es skrēju 12h, ellē ratā! Divpadsmit stundas. Div-pad-smit!!! Šajā laikā 1x aizgāju uz ateju, ēdu un dzēru skrienot vai ejot, nestāvēju, nepārģērbos, nestaipījos, nepurināju kājas. Neko nedarīju izņemot skriet (staigāt), ēst un dzert. No visām 12h ne vairāk kā 2h pavadīju staigājot, bet pārējo godīgi noskrēju. Laikam vajadzēs ilgāku laiku, lai to visu apsmadzeņotu. Principā uzlēcu stipri augstāk par savu pakaļu un pierādīju, ka esmu kamielis. Ko arī vajadzēja izdarīt.
Vēlāk:
Šorīt velkot darba bikses siksna pati ļoti dabiski ielikās par vienu caurumu tālāk (uz tievuma pusi). Domāju, ka esmu pazaudējis vairākus kg, žēl, ka man nav svaru, tas būtu interesanti. |
|
|
| |
[20. Nov 2013|19:00] |
Pēdējā laikā esmu palaidies slinkumā, sportoju jūtami mazāk. Skriet skrienu, bet svaru cilāšanā esmu pārgājis no "pavisam maz" un "gandrīz nemaz" režīmu. Arī šodien bija jāiet pavingrot, bet izdomāju, ka neiešu. Tā vienkārši, bez iemesla, toties apēdu kārtējo devu šokolādes, cepumu un citu draņķu.
Bet ir arī labā ziņa, nesen biju uz Sporta laboratoriju notestēties. Tas ir tā, ka tev salipina uz ķermeņa lipekļus ar vadiņiem, uzliek sejas masku ar trubu un tev ir jāmin pedāļi uz velotrenažiera. Jāmin ir visu laiku vienā ātrumā, bet ik pa laikam tiek palielināta pretestība. Sākumā ir pavisam viegli, bet pēc minūtēm 20 jau ir kļuvis pavisam grūti. Vēl grūtāk kļūst, kad tev pasaka, ka kalns, kurā tu gribi uzmīties nekad nebeigsies. Un tā brauc, kamēr vienārši vairs nevar. Varu teikt, ka sviedri šajā procesā no manis pilēja un tecēja, tā minies nebiju sen. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ar velo braucu ļoti reti. Principā varēja to pašu testu veikt arī uz skriešanas celiņa, bet skrienot nevar operatīvi mērīt asinsspiedienu un skriešanas celiņa tests ir nedaudz dārgāks.
Pēc testa, kad esi atsildījies un nomazgājies, sporta ārste ar tevi parunājas un izstāsta par rezultātiem. Mans galvenais rezultāts ir tas, ka sportot drīkst un nekādas briesmīgas veselības problēmas nav novērojamas. Uzminu arī labi, sūdzēties nevaru. Šādas tādas problēmas gan izgaismojās, bet visu var koriģēt (vai varbūt arī nevar). Deva dažus padomus, kā trenēties. Iedeva līdzi divas A4 lapas apdrukātas no abām pusēm ar dažādām skaitļu tabulām un grafikiem. Tagad būšu zinošāks. Nedaudz. Gan jau vēl aiziešu kaut kad nākamajā gadā paskatīties progresu/regresu.
Principā iesaku visiem, kas to var atļauties aiziet uz šādu testu. Jo īpaši tiem, kas nodarbojas ar sportu. Prieks gan nav lēts, maksā ~40-50Ls.
Ēdu granātābolu. Arī varu ieteikt. Varētu domāt, ka tiem tagad sezona.
Vēlāk:
Šodien esmu apēdis šokolādes tāfelīti, mazo šokolādi, cepumu paku, vafeļu paku un vēl darbā cepumus saēdos. Vakar arī līdzīgu daudzumu visādu "labumu" saēdos. Tā noteikti ir rudens depresija. Noteikti!! |
|
|
| |
[31. Okt 2013|20:14] |
Šodien izrādīju rakstura vājumu. Pēc dienišķā skrējiena neaizgāju nopeldēties. Viss tikai tāpēc, ka biju paņēmis līdzi lukturīti un izdomāju paspīdināt uz ūdeni. Kad ieraudzīju tos sūdus - lapas, zari, vēl vis kaut kas, tad vairs kaut kā negribējās. Rudeņos peldvietā saaug zāles un tās vēl vējš sapūš krastā. Pie tam, pagājušajā peldēšanas reizē arī pārplēsu īkšķi uz kaut kāda sūda tajā ūdenī. Nākamreiz ņemšu līdzi grābekli un visu iztīrīšu. Vispār kopš pulksteņa pārgriešanas tumšs ir ne tikai, kad beidzu dienišķo skrējienu, bet arī tad, kad to sāku. Tumsa, mežs, pārnadži krūmos, viss, kas nepieciešams mazajiem meža dīvainīšiem veiksmīgam vakara iesākumam.
Īsumā par skriešanas sezonu - ir uzstādīts personiskais rekords maratonā, pusmaratonā (pat 2x ar nedēļas atstarpi), traumas gandrīz nav bijušas, tagad viss kārtībā. Skrienu vairāk, nekā pirms gada. Šogad esmu atķeksējies visur, kur vajadzēja atķeksēties, vēl tikai līdz gada beigām jāpiesakās uz Nordea un jāskrien, jāskrien, jāskrien tumsā pa mežu kā loham. Tas arī viss. |
|
|
| |
[13. Okt 2013|19:51] |
Šis rudens ir pirmais, kurā vēroju kokus un apzināti priecājos par to, ko sauc par "zelta rudeni". Līdz šim tam īpaši nebiju pievērsis uzmanību, koki kā koki, lapas kā lapas. Normāli, ka uz rudeni kokiem lapas maina krāsu un pēc tam vienkārši nokrīt zemē. Nekas īpašs. Šogad gan ir sanācis vairāk pavērot dabas skaistumu, varbūt tāpēc, ka šogad ir bijusi ļoti izdevusies vasara un rudens - silti, sausi un saulaini.
Šogad atzīmēju "zelta rudeni" noskrienot pusmaratonu Siguldā un, kā jau ieplānots, uzlabojot personisko rekordu. Nekas dižs, bet tāpat patīkami. Varētu vēl Ozolniekos uzskriet, varbūt sanāk labot rekordu vēlreiz.
Lai nedaudz līdzsvarotu šo ierakstu, pabubināšu par Siguldas pusmaratona organizāciju. Pie relatīvi augstas dalības maksas bija vāja "finiša paka", pašvaka medaļa un galvenais, ka finišā deva tīri gardu karsto dzērienu (laikam tēju), bet tikai vienu glāzīti (!!?). Lūdzos, lai iedod vēl (slāpa), bet dalītāji bija nepielūdzami - visiem nepietikšot. Vispār jau smieklīgi, varu saderēt, ka beigās tāpat tas dzeramais pāri palika un paši vien varēja strēbt. Bet neko, toties ietaupīja ūdeni un tējas šķipsnu. |
|
|
| |
[30. Sep 2013|11:40] |
Skriešanas sezona ir visu cauru gadu, bet visādi skriešanas pasākumi sāk beigties. Tas nedaudz skumīgi. Biju domājis tik dažas reizes šogad kaut kur paskriet kādos publiskajos pasākumos, bet tagad sāk palikt skumīgi. Neko daudz neesmu saskrējis, varētu varbūt vēl kaut ko paspēt. Siguldā divi pasākumu ar relatīvi lielām maksām. Nevar saprast. Visu ziemu varēšu savā nodabā skriet pa mežu, bet šogad esmu paspējis tik divas piemiņas medaļas ievākt, varētu kādu avantūru vēl iespēt. Īstenībā naudas žēl, nekas vairāk.
Noskrēju gan sestdien gan svētdien, nekādus sūdus nesaēdos un, skat, jau šķiet, ka bikses slīd uz leju. Tā ir ar tām skriešanām. Ja skrien katru dienu, tad vājēšana arī ir uzskatāma. Es gan tā nedaru.
Pagājušajā nedēļā 2x peldējos. Rezultātā dabūju iesnas. Laikam mazāk no peldes, vairāk no tā, ka tāds puspliks ar plikām kājām skrienu līdz mašīnai kādus 200m. Kaut kas būs jāpamaina, bet peldēt jāturpina. Risinājums varētu būt - piedzīt mašīnu tuvāk... Vai varbūt peldēt tuvāk mašīnai. Nevaru saprast.
Visādi citādi - nāk rudens. |
|
|
| |
[8. Sep 2013|19:45] |
Daži tuvākā laika sportiskie plāni:
1.Šoruden jāuzstāda personiskais rekords pusmaratonā. Neesmu top formā, bet labākā, nekā pagājušajā gadā, tāpēc būtu grēks neuzskriet uz rezultātu vēl šoruden. 1:35 protams būtu jauki, bet šobrīd nereāli, nu, jāmēģina vismaz pietuvoties. Laikam Ozolniekos.
2.Nākamajā svētdienā jāpievelkas pie stieņa 20x. Tad es dabūšu ļoti prestižo "melno aproci", kas man dos baigo respektu. Vairāk info te:
http://www.spekadiena.lv/lv/balvas/
Esmu gatavs (šodien pārbaudīju).
3.Turpinu peldēties. Laikam pēdējās divās nedēļās esmu nopeldējies ezerā gandrīz tikpat reižu kā visā šajā vasarā kopā. Plāns - peldēties līdz pirmajam sniegam. Pagājušajā gadā izdevās, bet sākoties vēsākam laikam vairs nepeldēju, bet tikai ielīdu ūdenī (jo baigi grūti tādā aukstumā peldēt). Šogad vajag peldēt ilgāk. Pirmie rezultāti jau ir - parasti nākamajā rītā pēc peldes novēroju iesnas!! :)
 |
|
|
| |
[23. Jul 2013|11:51] |
Pa brīvdienām biju uz vienu jauku skriešanas pasākumu. Saucas - "Baltijas kauss 100km skriešanā" (vienlaikus arī Latvijas čempionāts). Notika Viļņā. Jā, cilvēki tur tā skrien 100km. Aplis 2km un riņķo pa parciņu 50 apļus. Ātrākie, starp citu, noskrien ap septiņām stundām, kontrollaiks - 14 stundas.
Pats neskrēju pilno distanci, piedalījos tikai 5x20km stafetē. Pasākums, kā jau varēja paredzēt, izvērtās ļoti foršiņš. Vairāk godalgu gan savāca lietuvieši, latvieši mazāk, bet no igauņiem redzēju tikai vienu dalībnieku (iespējams, ka bija vairāki). Mums toties tika labāks tusiņš un jautrāka paskriešana.
Vispār, interesants sporta veids tā ultramaratonu skriešana, skrien gan jauni, gan veci, gan lieli, gan mazi, tievi, ne tik tievi, šķībi un mazāk šķībi. Un beigās noskrien. Līderu vidējais temps 100km, starp citu, ir jūtami ātrāks, nekā mans personiskais rekords 20km. Iespaidīgi. Vispār ieteiktu katram pašam parēķināt, cik kilometrus uzvarētāja tempā tu vari noskriet (nevienu? vienu? 10? 42? 100??). Var arī motivēties skatoties, kā skrien visādi dīvaini tipiņi, kas skrien un noskrien šo distanci tikai pēc dažu gadu regulāriem treniņiem. Sāk cilvēks ar to, ka nekad dzīvē regulāri nav skrējis un diez cik labi arī neskrien, tad izdomā, ka būtu kaut kas savā dzīvē jāmaina un sāk regulāri trenēties un, skat, jau pēc dažiem gadiem noskrien 100km distanci (par īsākām distancēm nemaz nerunājot). Bet jāsaka, ka arī tas vēl nav nekāds limits, daži jau funktierē par startiem garākās distancēs, kuras es te pat nemaz neminēšu, lai mazāk sagatavotos lasītājus netraumētu.
Es tikmēr darbojos, lai uzlabotu savu maratona un pusmaratona rezultātu, bet, kas zin, varbūt nākamgad vai aiznākamgad arī pievienošos vājprāšu 100km klubiņam. |
|
|
| |
[5. Jun 2013|22:58] |
Šodien laba diena - nopirku skriešanas botas! Nevis kaut kādas, bet riktīgi labās:
Asics Gel Kayano 19. Baigais top modelis. Veikalā cena nedaudz virs 130LVL, bet mani izglāba tas, ka Sportlandā, kā jau ierasts, ik pa laikam ir kaut kādas nejauši izvēlētas atlaides. Biju pa brīvdienām citā Sportlandā, atlaižu nebija, tagad, pēc pāris dienām -20%. Plus vēl man bija čupa ar dāvanu (atlaižu) kartēm, kā rezultātā iepirkos ļoti korekti. Žēl nebija. Vēl jo vairāk, ja izdala uz tiem tūkstošiem km, kas tiks ar šiem apaviem noskrieti, tad cipars ir mazs (daži santīmi par km (to es varu atļauties)).
Tātad, šodien jau noņēmu skaidu. Skrienas labi, man patīk. Stabili, ērti, viegli. Pirmais iespaids ir ļoti labs, paskatīsimies, kā būs turpinājumā. Es gan īsti nesaprotu, kas tiem Asics dizaina veidotājiem ir par probēmu - kāpēc populārākās krāsas ir vai nu balta vai arī vēmekļu krāsa. Nu, dikti bezgaumīgi. Būtu paskatījušies no Adidām (manuprāt, ļoti gaumīgi skriešanas apavi) vai no kādiem citiem. Galu galā arī krāsai ir kaut kāda nozīme, ne jau visi skriešanas apavus pērk tikai tāpēc, ka tajā ir leģendārais burvju gels. Nē, ok, manējās ir foršas. Arī pēc skata, piestāv visam pārējam ekipējumam.
Starp citu, paskatīties, kā es iemēģinu jaunās botas bija atnācis arī kaut kāds zvērs, dipadu-dapadu ieskrēja dziļāk mežā, kad skrēju garām. Kaut kāds pārnadzis laikam. Visticamāk, ka stirna vai kas tāds. Tā ir laba zīme! Tagad tik jāizdomā, kur tā tālāk un foršāk lai aizskrien nedēļas nogalē. |
|
|
| Arī malacītis... |
[19. Maijs 2013|21:25] |
Esmu veiksmīgi atgriezies no Nordea Rīgas maratona. Kritušo statistiku papildinājis neesmu. Plānotā 4h maratona vietā sanāca par pusstundu ilgāks maratons. Neko darīt, tāda nu ir mana šī brīža kondīcija.
Vispār karsts bija. Tas, ka nekāds rekords nebūs, principā bija skaidrs jau iepiekšējā dienā paskatoties laika prognozi. Pēc pirmajiem 5km tas arī apstiprinājās. Tagad jānogaida uz rudeni kāds vēsāks maratons un jāmēģina uzskriet uz laiku.
Daudz kritušo šogad. Tik daudzus nebiju vēl nevienā skrējienā redzējis. Vairāki tādi guļoši un galīgi nespējīgi. Vispār interesanti, vienā vietā tev sauc "sarauj, sarauj!" un, ka ir jāsaņemas un tik jāvico, un tad skaties, ik pēc brīža kāds jau atkal guļ atstiepies.
Visādi citādi - jauki pavadīta diena ar nejauki piedzītām kājām. Patīkami, ka bija reāla iespēja tikt pie kāju masāžas. Izmasēja labi, tikai rinda gan bija ilgi jāstāv.
Jā, tikko pēc finiša, kad biju saņēmis medāli un finiša paku, autopilotā devos kaut kādā virzienā un man pa ceļam trāpījās Aigars Nords, apsveica mani ar finišu. Laikam izskatījos galīgi savārdzis (tāds es arī biju). Jauki!
Kas vēl? Medaļa smuka šogad. Tiešām.
Vēlāk:
Foršu pulksteni esmu iesauļojis šodien! |
|
|
| |
[14. Maijs 2013|17:58] |
Tuvojas maratons. Jāpaskaita, cik tad esmu līdz šim noskrējis.
Pēdējā pusgada laikā ~ 600km. Tas veido ~23km nedēļā. Tieši tikpat, cik gadu iepriekš pirms iepriekšējā maratona!
Pēdējo divu mēnešu laikā esmu saskrējis ~270km, kas veido ~32km. Mazāk, nekā pagājušajā gadā, kad saskrēju ~38km nedēļā. Bet tam ir traumatisks pamatojums. Pēdējā mēnesī toties ~ 50km nedēļā. Tas ir jauki!
Visādi citādi es jūtos labi. Plānoju noskriet zem 4h. Ja visi apstākļi sakritīs pozitīvi (kā tam principā vajadzētu notikt), tad tas man ir pa spēkam. Viegli nebūs, bet es to varu izdarīt. It kā baigi daudz skrējis neesmu, bet tomēr prātiņš ir vairāk, nekā pagājušajā gadā. Kaut kā šķiet, ka viss būs labi.
Priecē, ka organizētāji progresē un visu laiku domā, kā uzlabot pasākumu. Vēl joprojām domāju, ka tie 5km ir lieki. Varētu sākt no 10km. Bet ir progress, ir pamainīti starta laiki, lai lielie bari nemaisa maratona finišētājiem, tas ir tā patīkami. Izskatās, ka būs arī citi uzlabojumi.
Interesanti ir ar laika prognozi. Izskatās, ka laika prognozētāji cenšas viens otru pārspēt ar pārsteidzošāku prognozi. Nesen solīja +30 un skaidru laiku, tagad skatos, ka gismeteo sola +16/+17 un mazu lietiņu. Baigie blefotāji. Es domāju, ka laika apstākļi būs pašā laikā.
Nu, tad, kā sacīt jāsaka - tiekamies trasē!
 |
|
|
| |
[21. Apr 2013|10:32] |
Rakstīju atbildi uz šī jaunēkļa ierakstu:
http://klab.lv/users/qgmr101/559214.html
... bet sanāca tik daudz, ka izdomāju paplašināt un ierakstīt te, ja nu kāds cits arī grib palasīt.
Tātad, mana viedā atbilde ir te:
Ja tu skrien bez dzeršanas tādus gabalus, tad tas ir galīgi garām. Kā var neslāpt tik ilgi sprotojot, es nezinu, tas ir kaut kā jocīgi. Es pats sāku dzeramo ņemt līdzi no kādiem ~15km, bet no 20km noteikti. Ir jādzer, citādi vienā jaukā dienā ņemsi un vēl nogāzīsies kā Nīlas Ausainis (visticamāk tā būs karsta un saulaina diena).
Vārdusakot, ej un iegādājies vēdersomu dzeramajam. Man ar 0,5l it kā pietiek 20km, bet 30km jau ar to ir par maz. Bet tas ir atkarīgs arī no āra temperatūras (normāli cilvēki skrien pa āru) un no ķermeņa masas. Man ir šāda vēdersoma:
...un tā ir dikti laba. Pirku te:
http://www.sportsdirect.com/nike-hydration-belt-mens-764000
(pa 10 mārciņām)
Skatos, ka tagad laikam modelis jau ir pamainījies.
Šī vēdersoma man patīk, bet problēma ir ar to, ka tajā var paņemt līdzi tikai 0,5l ūdens un varbūt vēl vienu želeju + atslēgas. Banānam vai mobilajam bonusā vieta nepietiek. Tālākiem skrējieniem esmu iegādājies šo skaistumu:
http://www.sportsdirect.com/muddyfox-hydration-bag-931146
Tik arī maksāja. Ļoti labs pirkums par šo cenu. Tā ir ļoti maza mugursoma, pareizāk sakot, dzeramsoma (izskatās nedaudz smieklīgi, kad to uzvelk (jo tā ir maza)), bet tajā ir pietiekami vietas, lai bez 1,5l ūdens paķertu līdzi arī mobilo, atslēgas, nedaudz pārtikas un bonusā arī kādu nelielu apģērba gabalu. Soma ir visnotaļ ērta skriešanai.
Turpinot par ēšanas tēmu skriešanas laikā:
Želejas it kā nav slikta manta, bet pie tām ir jāpierod (ja nu izkorķējies skrienot?). Un želejas tomēr ir pilnas ar visādām mākslīgām piedevām, kas nemaz tik izcili nav. Tās arī ir dārgas. Laba alternatīva ir skrienot uzēst kādu dabisku produktu - banānu, apelsīnu, ābolu, rozīni (vairākas gab.) vai ko citu, kur ir ogļhidrāti, ko viegli sagremot. Vēl ir arī sporta dzērieni, izdevīgāk, ja tas ir pulveris, ko sajauc ar ūdeni, šie dzērieni ir saldi un var īsti negaršot. Principā tas ir tas pats, kas želeja tikai mazāk koncentrēts un šķidrā veidā. Es pats sākumā šos dzērienus lietoju, bet ar laiku kaut kā esmu no tiem atteicies. Domāju, ka mana recepte ir tīrs ūdens + kāds auglītis + želeja (tālākiem skrējieniem vai sacensībām). Man ļoti patīk šī želeja:
http://www.isostar.lv/produktu-klasts-veikals/zelejas/actifood-zeleja-abolu/
Tā ir ļoti garšīga, manam vēderam patīk (uz korķi nerauj) un ir tāda bieza, var neēst visu uzreiz, nedaudz uzēd, aizskrūvē un, kad sagribas, tad uzēd vēl. Vairums želeju ir šķidras un neaizskruvējamas. Tomēr redzam, ka šī konkrētā ir padārga. Godīgi sakot, pēdējo reizi tādu ēdu kaut kad ziemā laikam, vai senāk.
Principā nekā jauna, nekā sensacionāla. Paši pamati. Internets ir pilns ar padomiem skrējējiem. Šajā sakarībā atkārtošos, bet iesaku NRM info:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/skriesanas-skola/
Noderīgi gan iesācējiem gan arī tādiem, kas sevi par iesācējiem neuzskata. |
|
|
| |
[15. Apr 2013|13:36] |
Vēl skriešanas sakarībā esmu nobriedis iegādāties vēl vienus skriešanas apavus. Cietajiem segumiem. Domāju, ka 3 pāri skriešanas apavu amatieru līmeņa skrējējam ir pilnīgi pietiekami. Tagad domāju, kā lai izvēlas piemērotāko modeli. Varētu jau iet uz skrejceliņa testēt savu pronāciju, mērīt kājas arkas augstumu, bet baigi jau es neticu tiem veikala pārdevējiem. Esmu arī stingri pārliecināts, ka viņi man gribēs pārdot tos apavus, ka maksā visdārgāk un, kam tieši tajā laikā nebūs nekāda atlaide. Es gribētu, lai man kāds izstāsta, kas man būtu piemērotākais, bet ko un pa cik, to es gribētu izdomāt pats. Kā to izveikt man pagaidām rīcības plāna nav. |
|
|
| |
[15. Apr 2013|12:26] |
Pagājušajā nedēļā Nordea Rīgas maratona mājaslapā apskatījos sadaļu par treniņu plāniem. Te:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/treninu-plani/
Ir parādījušies jauni treniņu plāni. Sastādījis Romāns Melderis.
Diez gan savdabīgi, iepriekš biju saskāries ar plāniem, kuros ir noteikta tikai veicamā distance, bet šeit ir sīki pa minūtēm sarakstīts skrējiena temps un ilgums. Savdabīgi, ka maratona treniņu plānā ilgākais treniņš ir aptuveni pusotoru stundu ilgs, kamēr citos treniņu plānos iesaka skriet garas distances. Piemēram, dažas nedēļas pirms maratona plāno skriet pat 30km un nedaudz garākus skrējienus, bet Meldera plānā garākā distance gatavojoties maratonam sanāk ap 15km vai nedaudz vairāk augstāka līmeņa skrējējiem (t.i. ātrākiem skrējējiem).
Katrā ziņā plānu sastādītājs ir kompetents, par to šaubu nav. Interesanti ir tas, ka virkne augsta līmeņa garo distanču skrējēju pilno maratona distanci veic reti. Arī mūsu iepriekšējo Olimpisko spēļu dalībniece Dace Lina esot pilno maratonu skrējusi tikai dažas reizes dzīvē un vienu no tām Olimpiskajās spēlēs.
Skaidrs, ka šad tad ir jāpaskrien arī intervālu skrējieni, ātrie skrējieni un kalnu skrējieni, bet katru reizi tādu skriet šķiet diez gan savdabīgi. Katrā ziņā šonedēļ pamēģināšu paskriet pēc šādas metodikas. |
|
|
| |
[7. Apr 2013|16:43] |
Tā, līdz Nordea Rīgas maratonam ir palikušas 6 nedēļas. Maz! Tas nozīmē, ka jāsāk trenēties nopietnāk. Pirms kāda laika es jau sāku trenēties nopietnāk, kā rezultātā par sevi sāka atgādināt veca trauma, tāpēc mēnesi neskrēju vispār. Tagad palēnām atsāku. Izskatās, ka viss būs ok. Pagājušajā gadā pēdējos 2 mēnešos pirms maratona noskrēju ~38km nedēļā, ar to nedaudz pietrūka pilnai laimei. Šogad vajag vairāk. Esmu jau nedaudz iekavējies, ja paskatos, tad arī iepriekšējos mēnešus neesmu neko daudz skrējis, būs jāatgūst iekavētais.
Skriešanas sakarībā paskatījos dažus video Nordea maratona mājaslapā:
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/jaunumi/skriesanas-skolas-3-darbnicas-uzturs-un-energija-video/
Vispār noderīgi. Nav tikai kaut kāda nesakarīga muldēšana, var uzzināt arī kaut ko jaunu. Iesaku. Tur ir arī citi video. |
|
|
| |
[24. Feb 2013|13:32] |
Tikko paskrēju. Līdz ar to esmu izpildījis savu mazo skriešanas plāniņu - skriet nedēļu no vietas. Esmu noskrējis vairāk, nekā 60km, muskuļi jūtas ļoti labi, nekādu atšķirību neredzu. Šajā ziņā jūtu, ka varu bez problēmām būtiski palielināt noskrieto kilometrāžu. Vienīgā problēma ir tā, ka par sevi atgādina mana vienīgā skriešanas traum(iņ)a. Atgādina. Dzīvot un skriet netraucē, bet atgādina. Prāts saka, ka turpinājumā ir jāpiebremzē, bet ķermenis saka - jādod tik virsū, aiziet pa šoseju!!! Kas šajā duelī uzvarēs, es vēl nezinu. Varu teikt, ka skrienot regulāri izveidojas atkarība. Ja tu pieņem, ka skriesi, piemēram, KATRU dienu, neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem, tad neilgu laiku tā padarbojoties tu jau esi kļuvis atkarīgs. Tāds es tagad arī jūtos. Vēl viens blakusefekts ir tāds, ka, šķiet, bikses sāk slīdēt uz leju.
Ierakstam ir arī otrā daļa. Tā seko uzreiz.
Šodienas skrējienā sanāca saķeršanās ar suņiem. Skrienu, tātad, kā jau ierasts, nekā neparasta. Te redzu, ka man virsū nesās trīs sīkie šuneļi. Ne tādi žurkveidīgie ar rozā banti, bet tādi labi ēduši lauku kvekšķi. Tādi nikni un mērķtiecīgi. Varbūt tas saistīts ar to, ka saimnieks kaut kur netālu ganījās, taču viņam par visu notiekošo bija ļoti maza interese. Tad nu šie man nesās virsu riedami. Es daru tieši to, ko es vienmēr daru tādās situācijās - turpinu skriet nedaudz samazinot ātrumu (tīri aiz cieņas pret māti dabu un suņu iedzimtajiem instinktiem) un neliekos par suņiem ne zinis. Vienmēr ir palīdzējis. Bet ne šoreiz - viens kvekšķis tā kā nedaudz ieķērās biksēs. Apstājos un sapratu, ka jāierāda, kurš te ir boss. Trīs pret vienu tomēr nav godīgi, bet man bija auguma un svara priekšrocība. Ievilku diviem kverpļiem ar kāju pa rīkli (forši nožļerkstēja). Suņiem vispār nepatīk, ka viņiem pa rīkli ievelk, tad nu šie parēja vēl nedaudz, bet saprata, ka ir jātinas prom. Saimnieks savus mīlulīšus kaut ko tur tā kusli apsauca, bet reāli viņi notinās no tā, ka dabūja pagaršot zoles. Ja nebūtu saimnieks tuvumā, tad es šiem dzītos pakaļ un noslānītu tā pamatīgāk. Tikai tāpēc, ka skrienu pa jaunu maršrutu un ir jāierāda, kurš te ir galvenais. Gribu, lai, kad es skrienu garām, tad kvekšķi paliek smilkstēdami savā sētā, nevis skrien man ieķert biksēs. Vecajā maršrutā arī bija viens kvekšķis un viens ķēdes suns. Tagad kvekšķi neesmu redzējis jau ļoti sen, bet ķēdes suns uz mani nereaģē vispār. To es arī no viņiem sagaidu!
 |
|
|
| |
[19. Feb 2013|11:45] |
Esmu sapratis, ka svarus tagad kādu laiku necilāšu, tāpēc esmu nolēmis pastiprināti pievērsties skriešanai. Klusībā griežu zobus un kaļu Napoleona plānus attiecībā uz skriešanu.
Pirmais kalums ir tāds, ka tagad skriešu katru dienu. Vismaz nedēļu no vietas. Minimālā distance 5km. Līdz šim 2 dienas pēc kārtas no laba prāta esmu skrējis laikam tikai dažas reizes dzīvē (patiesībā atceros tikai vienu). Ja kājas testu izturēs, tad maukšu, kamēr neizturēs vai kamēr man apniks.
Otrais kalums ir tāds, ka sāku pētīt gūglē, kur tagad tā varētu aizskriet. Papētīju vietas ap dzīvesvietu, radās iedvesma. Interesanti paskatīties, cik km ir no viena objekta vai punkta kartē līdz otram. Zini, cik km ir no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Jāņa Čakstes piemineklim Jelgavā? Sanāk gandrīz precīzi pilnā maratona distance!!! (ar nosacījunu, ka izvēlas īsāko gūgles piedāvāto kājāmgājēju maršrutu). To es šosezon apņemos noskriet.
Sāku pat apsvērt rakstīt kaut kādu izdarāmo lietu sarakstu (tagad tas ir tā populāri).
Trešais plāna kalumiņš ir tāds, ka sāku domāt, ka vai tik nevajadzētu noskriet Stipro skrējienu. Nu, to, kur skrien pa tiem visiem sūdiem pa šķēršļiem un barā. Nezinu tik, ko tas man varētu dot, bet ienāca tāda ķecerīga doma prātā, ka varētu pamēģināt. Maijā tas ir, vēl ir laiks apdomāt.
Vēl sapratu, ka man vajag iegādāties kādu solīdāku dzerammugursomu, kur pie viena salikt arī visādu pārtiku u.c. nepieciešamās lietas garākam skrējienam. Pagaidām darbojos tikai ar dzeramjostu un 0.5L tilpuma pudeli. Garākām distancēm nepietiek.
 |
|
|