|
13. Okt 2013|19:51 |
Šis rudens ir pirmais, kurā vēroju kokus un apzināti priecājos par to, ko sauc par "zelta rudeni". Līdz šim tam īpaši nebiju pievērsis uzmanību, koki kā koki, lapas kā lapas. Normāli, ka uz rudeni kokiem lapas maina krāsu un pēc tam vienkārši nokrīt zemē. Nekas īpašs. Šogad gan ir sanācis vairāk pavērot dabas skaistumu, varbūt tāpēc, ka šogad ir bijusi ļoti izdevusies vasara un rudens - silti, sausi un saulaini.
Šogad atzīmēju "zelta rudeni" noskrienot pusmaratonu Siguldā un, kā jau ieplānots, uzlabojot personisko rekordu. Nekas dižs, bet tāpat patīkami. Varētu vēl Ozolniekos uzskriet, varbūt sanāk labot rekordu vēlreiz.
Lai nedaudz līdzsvarotu šo ierakstu, pabubināšu par Siguldas pusmaratona organizāciju. Pie relatīvi augstas dalības maksas bija vāja "finiša paka", pašvaka medaļa un galvenais, ka finišā deva tīri gardu karsto dzērienu (laikam tēju), bet tikai vienu glāzīti (!!?). Lūdzos, lai iedod vēl (slāpa), bet dalītāji bija nepielūdzami - visiem nepietikšot. Vispār jau smieklīgi, varu saderēt, ka beigās tāpat tas dzeramais pāri palika un paši vien varēja strēbt. Bet neko, toties ietaupīja ūdeni un tējas šķipsnu. |
|