|
19. Feb 2013|11:45 |
Esmu sapratis, ka svarus tagad kādu laiku necilāšu, tāpēc esmu nolēmis pastiprināti pievērsties skriešanai. Klusībā griežu zobus un kaļu Napoleona plānus attiecībā uz skriešanu.
Pirmais kalums ir tāds, ka tagad skriešu katru dienu. Vismaz nedēļu no vietas. Minimālā distance 5km. Līdz šim 2 dienas pēc kārtas no laba prāta esmu skrējis laikam tikai dažas reizes dzīvē (patiesībā atceros tikai vienu). Ja kājas testu izturēs, tad maukšu, kamēr neizturēs vai kamēr man apniks.
Otrais kalums ir tāds, ka sāku pētīt gūglē, kur tagad tā varētu aizskriet. Papētīju vietas ap dzīvesvietu, radās iedvesma. Interesanti paskatīties, cik km ir no viena objekta vai punkta kartē līdz otram. Zini, cik km ir no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Jāņa Čakstes piemineklim Jelgavā? Sanāk gandrīz precīzi pilnā maratona distance!!! (ar nosacījunu, ka izvēlas īsāko gūgles piedāvāto kājāmgājēju maršrutu). To es šosezon apņemos noskriet.
Sāku pat apsvērt rakstīt kaut kādu izdarāmo lietu sarakstu (tagad tas ir tā populāri).
Trešais plāna kalumiņš ir tāds, ka sāku domāt, ka vai tik nevajadzētu noskriet Stipro skrējienu. Nu, to, kur skrien pa tiem visiem sūdiem pa šķēršļiem un barā. Nezinu tik, ko tas man varētu dot, bet ienāca tāda ķecerīga doma prātā, ka varētu pamēģināt. Maijā tas ir, vēl ir laiks apdomāt.
Vēl sapratu, ka man vajag iegādāties kādu solīdāku dzerammugursomu, kur pie viena salikt arī visādu pārtiku u.c. nepieciešamās lietas garākam skrējienam. Pagaidām darbojos tikai ar dzeramjostu un 0.5L tilpuma pudeli. Garākām distancēm nepietiek.
 |
|