|
31. Okt 2013|20:14 |
Šodien izrādīju rakstura vājumu. Pēc dienišķā skrējiena neaizgāju nopeldēties. Viss tikai tāpēc, ka biju paņēmis līdzi lukturīti un izdomāju paspīdināt uz ūdeni. Kad ieraudzīju tos sūdus - lapas, zari, vēl vis kaut kas, tad vairs kaut kā negribējās. Rudeņos peldvietā saaug zāles un tās vēl vējš sapūš krastā. Pie tam, pagājušajā peldēšanas reizē arī pārplēsu īkšķi uz kaut kāda sūda tajā ūdenī. Nākamreiz ņemšu līdzi grābekli un visu iztīrīšu. Vispār kopš pulksteņa pārgriešanas tumšs ir ne tikai, kad beidzu dienišķo skrējienu, bet arī tad, kad to sāku. Tumsa, mežs, pārnadži krūmos, viss, kas nepieciešams mazajiem meža dīvainīšiem veiksmīgam vakara iesākumam.
Īsumā par skriešanas sezonu - ir uzstādīts personiskais rekords maratonā, pusmaratonā (pat 2x ar nedēļas atstarpi), traumas gandrīz nav bijušas, tagad viss kārtībā. Skrienu vairāk, nekā pirms gada. Šogad esmu atķeksējies visur, kur vajadzēja atķeksēties, vēl tikai līdz gada beigām jāpiesakās uz Nordea un jāskrien, jāskrien, jāskrien tumsā pa mežu kā loham. Tas arī viss. |
|