Viss ir labi un būs arvien labāk! - [entries|archive|friends|userinfo]
veed_logs

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| google komiks Nr.1 komiks Nr.2 ]

[6. Nov 2014|08:59]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā daudz neierakstītu ierakstu.

Par skriešanu, piemēram. Kāpēc skrienam, ko domājam, ko plānojam. Es domāju, ka visvienkāršākais veids pasaulē, kā uzrakstīt grāmatu būtu darīt kā Murakami, vienkārši ņem un raksti to, par ko domā skriešanas laikā. Nekā vienkāršāka nav. Skrienot jau nevar nedomāt. Bet skriešanai ir tāda burvība, ka domāšana ir nedaudz atšķirīga no neskrienošās domāšanas, proti, skrienot, droši vien, visādu prieka hormonu iespaidā, sanāk domāt atšķirīgi, varētu teikt, pozitīvāk. Tur laikam tiešām nostrādā pašradītā ķīmija. No otras puses, skrienot nevar veikt sarežģītas domājamās darbības, proti, vienkāršāk ir domāt emocionālā līmenī, malt pa galvu savas mantras un izdomāt visādas idejas un vienkāršotā veidā nonākt pie secinājumiem, par kuriem esi, iespējams nesekmīgi, smadzeņojis iepriekš, bet veikt kaut kādus sarežģītus aprēķinus vai galvā veidot komplicētas, loģiskas domāšanas struktūras ir nereāli. Vismaz man. To var vienkārši pārbaudīt veicot sarežģītas matemātiskas darbības galvā. Tas, ko varētu veikt rāmi sēžot atpūtas krēslā ar puslitra glāzi sava iemīļotā dzēriena rokā var būt pilnīgi nereāli skrienot.

Svaru cilāšanai gan nav tāda efekta, tur ir jāvāc savs iekšējais sportiskais (vai nesportiskais) niknums katrā piegājienā, katrā atkartojumā, tur arī var skaitīt savas mantras (esmu bagāts, skaists un gudrs utt.), bet neko jēgā jaunu izdomāt nevar, pārāk daudz domāšanas ietver pats vingrošanas process. Beigās pēc treniņa gan attopies, ka esi sevi pozitīvi saķīmiķojis, arī izskaties labāk, dzīve ir jauka un viss ir labi. Bet tas ir tikai līdz brīdim, kamēr dzīve atkal tevi neierauj savā pašcieņu graujošajā realitētē. Un tas parasti notiek visai veikli un ātri.

Bet nē, grāmatu nerakstīšu. Ja nu vienīgi kāds man varētu veikt priekšapmaksu, piemēram, no valsts līdzekļiem, no kāda KKF vai kā tamlīdzīga. Tad gan, jā, tad gan es taisītu Lielo Literatūru.
Linknopel mani

Comments:
[User Picture]
From:[info]pirx
Date:6. Novembris 2014 - 09:54
(Link)
Ja Tu taisītu Lielo Literatūru, tad Tevi [info]mazeltov nopeltu!
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:6. Novembris 2014 - 09:56
(Link)
Tad es jau būtu saņēmis piķi un man būtu pofig!!!
[User Picture]
From:[info]pirx
Date:6. Novembris 2014 - 11:02
(Link)
Tagad Tevi nopels [info]blond par to, ka no KKF jau nemaz tāāāāādu piķi nesaņem, lai būtu pofig!!1!
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:6. Novembris 2014 - 11:16
(Link)
Jā, literāts, tā ir ļoti neviegla profesija... :(
[User Picture]
From:[info]zivs
Date:6. Novembris 2014 - 10:10
(Link)
Par sportiskām nedarbēm nevaru spriest, - man to nav, bet dažkārt darot smagu fizisku darbu, pamanu sevi gānāmies ir prātojot visādas riebeklības.
Man laikam tas darbojas pretējā virzienā.
Pēc nodarbes beigām, tad gan, tad uzausust saulīte.
[User Picture]
From:[info]pirx
Date:6. Novembris 2014 - 11:04
(Link)
btw. kā Tu nomotivējies skriet? Es cik mēģinu, man visu laiku tas riebjas (un jā, es saprotu ieguvumus)! Jeb jāsamierinās, ka skriešana nav priekš manis?

From:[info]sursurs
Date:6. Novembris 2014 - 11:15

wild guess

(Link)
Varbūt Tu vnk TO centies darīt pārāk ātri (bieža iesācēju kļūda), attiecīgi ir grūti un ātri iestājas "vissirslikti-manriebjasskriet" stadija.
Lēna skriešana ir kā laba pastaiga - tikai drusku ātrāka, attiecīgi vairāk var pagūt apskatīt, vairāk vietu "izstaigāt". Ja vēl pa kkādiem mežiem vai kur citur dabā - var svaiu gaisu saelpoties kaudzēm, utt.. :)))
[User Picture]
From:[info]pirx
Date:6. Novembris 2014 - 11:17

Re: wild guess

(Link)
Hmm, varbūt jāsaņemas ātri pastaigāt kādus rītus/vakarus :)
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:6. Novembris 2014 - 11:22

Re: wild guess

(Link)
... ar skriešanas elementiem. Vismaz sākumā.
From:[info]sursurs
Date:6. Novembris 2014 - 12:46

+100

(Link)
Tieši tā..
Pati it kā arī skrienu, bet, kad izdomāju trenēt ātrumu un skrienu ātri, tad arī ļoti ātri iestājas "kāpēc es vispār to daru - man riebjas skriet ātri", utt., jo gluži vienkārši rumpītim ir pietiekami grūti..
Var tak tā pavisam viegli un lēni patipināt..
Un vēl šādā laikā baigi svarīgi ir nepārtuntulēties. Jau ātri ejot var just, ka ģērbties var plānāk nekā mierīgi staigājot. A ja tā silti saģērbjas un mēģina sriet, tad arī pavisam leņi tipinot ātri kļūst ĻOTI karsti, kas skrietprieku toč nevairo (pati esmu pēc kāda km dažkārt atmetusi ar ķepu skrējienam, jo jūtu, ka esmu pārtuntulējusi jēgu un vnk cepos laukā)..
From:[info]citronz
Date:6. Novembris 2014 - 14:37

Re: +100

(Link)
Piekrītu visam! Lai arī jāatzīst, ka zināms trenētības līmenis tomēr ir jāsasniedz, lai ne tikai neriebtos, bet arī sagādātu baudu. Bet tas notiek diezgan ātri, ja visu dara pareizi :)
[User Picture]
From:[info]veed_logs
Date:6. Novembris 2014 - 11:15
(Link)
Es laikam nemotivējos, es vienkārši pieņemu, ka šodien ir jāskrien un skrienu. Atkāpes netiek pieņemtas.

Vēl jau ir jāskrien tādā tempā, lai tas process neriebtos - tā, lai neesi baigi aizelsies un, lai nav grūti. Nu, tādā mierīgā tempiņā. Ja paliek grūti, tad var pastaigāt kādu brīdi, pēc tam atkal uzskriet. Šeit labāk ir lēnāk, nekā ātrāk.

Pastaigāties taču tev neriebjas? Var jau galu galā pamēģināt arī velobraukšanu, tas arī nav slikts treniņš.