Varbūt Tu vnk TO centies darīt pārāk ātri (bieža iesācēju kļūda), attiecīgi ir grūti un ātri iestājas "vissirslikti-manriebjasskriet" stadija.
Lēna skriešana ir kā laba pastaiga - tikai drusku ātrāka, attiecīgi vairāk var pagūt apskatīt, vairāk vietu "izstaigāt". Ja vēl pa kkādiem mežiem vai kur citur dabā - var svaiu gaisu saelpoties kaudzēm, utt.. :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, varbūt jāsaņemas ātri pastaigāt kādus rītus/vakarus :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

... ar skriešanas elementiem. Vismaz sākumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā..
Pati it kā arī skrienu, bet, kad izdomāju trenēt ātrumu un skrienu ātri, tad arī ļoti ātri iestājas "kāpēc es vispār to daru - man riebjas skriet ātri", utt., jo gluži vienkārši rumpītim ir pietiekami grūti..
Var tak tā pavisam viegli un lēni patipināt..
Un vēl šādā laikā baigi svarīgi ir nepārtuntulēties. Jau ātri ejot var just, ka ģērbties var plānāk nekā mierīgi staigājot. A ja tā silti saģērbjas un mēģina sriet, tad arī pavisam leņi tipinot ātri kļūst ĻOTI karsti, kas skrietprieku toč nevairo (pati esmu pēc kāda km dažkārt atmetusi ar ķepu skrējienam, jo jūtu, ka esmu pārtuntulējusi jēgu un vnk cepos laukā)..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu visam! Lai arī jāatzīst, ka zināms trenētības līmenis tomēr ir jāsasniedz, lai ne tikai neriebtos, bet arī sagādātu baudu. Bet tas notiek diezgan ātri, ja visu dara pareizi :)

(Reply to this) (Parent)