runā, ka pīpēšana palīdz dibināt un stiprināt sociālās saites,
taču to tikpat labi dara braukšana uz darbu ar velo - it viegli uzsākt sarunu, neskatoties uz hierarhiju un citām blēņām, ar biedriem gan stāvvietā, gan pie liftiem un gaiteņos:
smalkas dāmas dalās ar pieredzi, kādus svārkus un kurpes vilkt, šoferi sveicina, apkopējas uzsmaida - mēs visi esam draugi, tur, lejā, ēkas tumšajos gaiteņos un pagrabos.

"es tāda nēsmu - tu to saskati tāpēc, ka tu par mani tā domā!"

cik viedokļu, tik cilvēku

dzīve - karnevāls!
nelaime - ļaudis turās tik pie dažiem tēliem!
papildiniet garderobi!

par spīti manām šādām tādām pasaules zināšanām, vārdi "saulriets" un "saullēkts" man nekad nav šķituši meli.
bet...

jau kuro reizi mana draudzīgā iz vispārējās cilvēkmīlestības un pieklājības izturēšanās tiek uztverta kā piekrišana uzsākt kaut ko, kas beigsies ar seksu, labākajā gadījumā attiecībām.

vei tiešām nav iespējams pretējiem dzimumiem vienkārši sarunāties bez domas - šitā/as cerams būs mans gultā?


nesūdzos, nelielos un netēloju pareizo - vairāk pati sev par mācību (ko? - būt vēsai un nelaipnai tikai jo svešs un vīrietis?) un atgādinājumu nenonākt pašai reiz "ienaidnieku" pusē.


!! nepareizi formulēju: tas, ka tā padomā, ir pieņemams. kaitina, ka dusmojas, kad saprot, ka neko Tādu negribu.

pārklausījos rādio teikto - domāju, ka ārā nieka -8, ne - 18
tikai pusceļā uz darbu sāku apšaubīt..

lai visu ne pārāk labo izdodas pārklausīt un tādējādi ciest mazāk :)

"Dzīve ir kā tāda luga, kurā nepārtraukti viss režģās un jūk, bet galu galā tomēr nonāk īstajā vietā. Galvenais - pašam sevi nenobaidīt"


Zigmunds Skujiņš "Zirgs uz sienas"

"Sārta, mīksta, apaļa un skaista, skaista. Viņa ideāls: klusa, rāma, kautra, bez jebkāda straujuma, izaicinājuma, balamutības, pārgudrības - īpašībām, kas pēc Jāņa pārliecības gāja rokrokā ar izlaidību. Laimdota nelikās pat ne sevišķi gudra, toties laba un sirsnīga."


Visvaldis Lāms - Jokdaris un lelle

sirdi silda mīļotais,
dvēseli - kastanis!

es tikos ar Dalailamu, es atbalstu Tibetas brīvību, es esmu par cilvēkmīlestību!

"Negribu kļūt smieklīgs un oriģināls, taču turpinu apgalvot, ka jūs esat simt punktu priekšā jebkurai ne pārāk glītai sievietei. Lai es būtu pirmais, kas atkodis jūsu skaistumu. Es neceru uz to, ka man būs sekotāji. Ak, nē! Lai es arī palieku viens pats ar savu viedokli, es no tā neatkāpšos."

satori.lv/Daniils Harmss - Trīs vēstules Tamārai


arī tāds video - Harmonium
bet šo redzēt gribētu visļotāk

īsts draugs no sava jaukā vasaras ceļojuma atved mājās nīkstošai man nevis magnētbildi vai suvenīrkrūzi, bet sakaltušu čūsku.

lūk, tādi cilvēki, tādi ņem un sacer kaut kādu dziesmeli, varbūt paģirās vai aiz nav-ko-darīt, varbūt muļķojoties vai kādā pusnemaņā, varbūt, jā, varbūt nopietni, apdomājot katru skaņu, vārdu, tomēr, ņem un tā sacer, un tad ieraksta, nu, viss tas darbs, visa tā ķēpa, bet, nu, ieraksta un miers, un tad palaiž pasaulē, kaut kur, un sāk sacerēt citas dziesmiņas, strādāt pie citiem ierakstiem vai varbūt vienkārši apēd picu, vai iet staidzināt suni, vai nolamāt pārdevēju, prieks jau ir par to padarīto darbu, par to dziesmu, varbūt pat lepnums, bet, nu, nāk un iet, viena pēc otras, vai varbūt kādu apstākļu sakritība un vairs nekad, bet un tad tāds kaut kāds cilvēks, kas tādā dienā kā, piemēram, šī, kas ir tāda tukša un pelēka, tāda jau no rīta sabojāta un pievilta, tāds cilvēks, kas šajā dienā ir kaut kāds nekāds, ar matiem, kas izskatās pēc nekā, ar aizmigušām acīm, ar tādu neko un garlaicīgu iznīkumu, ņem un tad šo dziesmu nejauši atrod kaut kur internetā, ņem un klausās atkal un atkal, sirsniņai mirstot, jo satikts tas neaprakstāmais...

"Man patīk dzert vienam. Tur ir savas labās puses. Dzeru, cik gribu. Ja to dara divatā, uzreiz sākas problēmas. Pietiks vai nepietiks. Piedzersies vai nepiedzersies, un, ja piedzersies, kādas ziepes sataisīsi. Cik reizes neesmu dzēris ar jaukiem cilvēkiem, gudriem, talantīgiem, un vienmēr beidzas ar vienu un to pašu: tu esi to lasījis? Nē? Ak tu maita, nelietis. Vienatnē nevienu neapvainosi, nesarunāsi visādas cūcības. [..] Un, kad dzer viens, vienmēr pamosties savā mājā, durvis aizslēgtas, zābaki ir, bikses arī. Tas ir ļoti labi. Ja neesi viens, tad nevari zināt, ko ieraudzīsi, kad pamodīsies. Vienatnē var sevi pažēlot, paraudāt, palasīt, ko esi uzrakstījis…"

G.Bereļa intervija ar S.Paruļski

man tiešām, tiešām un tiešām nepatīk šī diena - visiem onkuļiem darbā ir tiesības te nākt un bučot mani uz vaiga.
kāpēc!?! ak, kāpēc. - man taču ir jāsargā savs daiļais sejs tam vienīgajam un īstajam!

(lūk, kāda ir šīs dienas jēga - atļauja uzmākties. kāda tur sieviešu solidaritāte?! godīgi būtu, ja sievietes varētu viena otru bučot.)

"Kā gūt baudu no atstāstītas baudas (garlaicīgiem sapņu, notikumu atstāstiem)? Kā lasīt kritiku? Ir tikai viena iespēja: tā kā šajā gadījumā esmu otrās pakāpes lasītājs, man jāmaina sava nostāja. Tā vietā, lai piekristu būt par uzticības personu šai kritiskajai baudai, kas ir drošs līdzeklis, kā to palaist garām, es varu kļūt par tās vuāristu - paslepus noskatīties cita baudā, nonākt perversijā."

ja nu dzīvo - tad jāveic tas skaisti!

..dažkārt dzīve atgadās tik jauka!

"Viņas prombūtne, kad Ruso jāizlīdzas ar aizvietotājiem vai zīmēm, kas māmiņu atgādina, sākumā tiek pretstatīta viņas klātbūtnei. Taču izrādās, ka arī viņas klātbūtne nav piepildījuma mirklis, kas ļauj nepastarpināti piekļūt lietai par sevi bez kādiem papildinājumiem vai zīmēm; arī viņas klātbūtnē pastāv šī pati struktūra un vajadzība pēc papildinājuma."