Turkmenistānā, Дарваз rajonā atrodas liels, liels lauks un tukšums, visapkārt tukšums.

Tas ir Karakuma tuksnesī, kas aizpilda vairāk kā 80% valsts teritorijas. Kara-Kum vai Gara Gum nozīmē – melnās smiltis. Дарваз – nozīmē atvērtas durvis.

Šajā laukā, izņemot dažus iezemiešus чабан un kamieļus, neviena nav desmitiem km apkārtnē.

Bet te ir milzu elles mute – krāteris 60m diametrā un 20m dziļumā, kas pilns ar neskaitāmām degošām gāzes lāpām, kas šauda savu liesmu dažbrīd pat 10–15m augstumā.
 
Sākās viss 1971.gadā, kad, urbjoties zemē pēc gāzes, uzdūrās ļaudis zemzemes dobumam. Tur sabira visa tehnika un mantība, ļaudis gan ne, un tika atbrīvota dabas gāze.

Lai nesaindētos ļaudis un lopi, gāzi šie aizdedzināja. Maz gan viņi laikam nojauta, ka tā degs un degs un deg jau 38 gadus, sadedzinot miljoniem/miljardiem/nezin cik sevis…

Netālu atrodas vēl divi tāpat radušies caurumi zemē, bet tie rāmas nāves pilni. Vienā pumpaina, bieza, gaiši pelēka žļura, otrā - brīnumaini tirkīzzils avotiņš.

Atrast šo vietu nav tik viegli, īpaši, jo notiek milzīgs sajukums internetā starp Turkmenistānu un Tadžikistānu. arī ar Darvaz ir sajukums – tāds reģions laikam ir gan vienā, gan otrā valstī, vai arī ciems vienā, rajons otrā. Ja Turkmenistānā tā ir Karakuma sirdī, tad Tadžikistānā – Pamira kalnu ieejā.

Lai vai kā tas ir Turkmenistānā, karakuma vidū un ceļš ir šāds:

250km uz ziemeļiem pa Ашхабад — Ташауз (Дашовуз) ceļu. Tuvākais ciems (кишлак) Ербент ir 90 km attālumā. Tajā mīt tik 200 čabani un atpalikuši ceļbūvētāji.

tur bijuša stāsts

bildes