toreiz naktī, nedēļas vidū, viss tumšs un kluss, pat suņi un auto nerej, uz ielas tas Munka kliedzies, tāds eksistenciāls un dziļās šausmās, ne palīgā, sit! vai debesu tēvs, tur milzu zirneklis!

šonakt tai pat laikā kaut kāds nesaprotams cilvēka vai suņa jedi-jedi-jedi-ooojj jedi-jedi-jedi-ooojj jedi-jedi-jedi-ooojj (kādam ar suņa kauciena tipa dikciju tā sauc kaķi/suni?)

un tad visie tie lucidie un miega paralīzes tripi, kas gadu laikā bijuši
un brālēns ar sen ziņoja par tumšu dūmu vīzijām

hmmm.. HMMM..