vizuāli ļoti smuki, Mišimas darbs interesants, aktrises (gandrīz visas, piedod, Kristīn) labas, režija vē: 1. daļā kkāda ņirgāšanās par operu, 2. - par japānas teātri, 3. - kkāds kristīgs garlaicīgums = tiešām liekas, ka speciāli ņirgājas par skatītāju
gari, garlaicīgi, bez dvēseles
nevar saprast, kas vairāk tiek mocīts - skatītāji vai aktrises: beigās aplaudēju no sirds, jo reāli žēl viņu (beigu "kulminācijā" nabaga Kristīnei jāveic garš un garlaicīgs monologs un jāredz, kā zālē visi ar tādu pārgarlaikotu izteiksmi skatās un domā "nu labi, beigsim tak, es gribu mājās"
cenšos rakstīt tik par tām izrādēm u.c., kas patika, betnu šitā nespēja atklāti pateikt, ka nav labi, liekas jokaina. piemēram, šajā recenzijā
diena.lv/..markize-de-sada, kur beigās "Smalka balle, kurā esmu svešiniece. Varbūt tāpēc man izrāde likās tik nogurdinoši gara. Taču.." - nu nevajag tos "taču" un "varbūt". saki, kā ir! :)
p.s. simona, kas paralēli darbojās savā buto pasaulītē, vienīgā sagādāja tiešām prieku!