vērot, pamanīt tagad esošo.
domāt ar tīru skatu, neizmantojot esošos šablonus, shēmas un pieņēmumus, idejas.
notikušais ir noticis, tas, kas notiek tagad/problēma, ir kas jauns un no jauna jāvērtē ar jaunu skatu, ne veco ideju palīdzību - pret jauno ne ar vecām metodēm, bet jaunu pieeju.
neizmantot attiecības, lai bēgtu, gūtu gandarījumu un valdītu.
tas, kā es uzvedos, ko es saku un kas man šķiet problēma, atklāj, kas es esmu, tas, kādas ir manas attiecības ar citiem, atklāj, kas es esmu.
izolēšanās nav atbilde, tā ir tikai bēgšana.
uz ideju balstītas attiecības ir tikai rosīšanās, ne reāla darbība.
kas ir mana konflikta ar pasauli/sabiedrību/indivīdu pašā saknē?
ja attiecības izmanto kādam mērķim, tās nepastāv.
ja doma neiejaucas vēlmē, vēlme izbeidzas - ilgstoša vēlme rada ciešanas.
uzvešanās pēc noteikta modeļa, rīcības atkārtojums rada mehāniskas attiecības un sajukumu.
ja nav priekšstata (par attiecībām, rīcību, cilvēku u.c.), tad nav konflikta.
atvērties, nojaukt sienas (nebaidīties).
brīvs cilvēks - tas, kuram nav gaidu, baiļu, zināšanas un pārliecības, kā būs, kurš ir tagad, tajā, kas notiek tagad.
mācīšanās, ne iemācīšanās lielā nozīme (izpētīt, kā ir tagad, ne domāt, ka zina jau, jo ir jau to kaut kad iemācījies).
dzīvot ar to, kas ir reāli noticis, neizvairīties, nebēgt prom, neļaut domai pavēlēt.
"mans es" un priekšstats par citiem/citu ir tikai priekšstats, ko radījusi domāšana - organisms ir realitāte, bet psiholoģiskais veidojums (mans es), ko radījusi domāšana, nav realitāte.
atmetot "manu es", pazūd aizvainojums, jo vairs nav aizvainotā/nav ko aizvainot.
ja attiecības balstās uz domāšanu - atcerēšanos, tad tās ir ierobežotas.
radošums ir spēja katru brīdi redzēt, kas ir reālais, un pielāgoties tam, ne izmantot vecā shēmas.
---
visādi citādi dziesma: