kolēģe pa telefonu koķetē ar vīru, runājot par kauliem, pārāk kokainu, jo koku jau tik vien ēdis, "viņu", kas tik veikli var iešmaukt mājās un varbūt vispār nododams desās, un kādu zupu no tā visa, jo mums taču nav nekas zupai!
es tikmēr iekšēji dumpojos pret sevi un pasauli, bet sevi galvenokārt, klausoties dīvainu popu: