Eirotrips 2021 babyyyyy
es pat nezinu vai vispār ir iespējams aprakstīt divu nedēļu braucienu vienā kaut cik sakarīgā ierakstā, tāpēc es visticamāk to nemaz nedarīšu. un nez vai arī kādu tas dikti interesē.
drīzāk jūs variet gaidīt kaut kādas tematiskās pārdomas-atraudziņas ik pa laikam.

piemēram, par ēšanu esot šādā ceļojumā.
tā kā mēs bukojot paliktuves īpaši nešķirojām vai tā viesnīca, vai apartamenti, tad arī ar pārtikšanu šādā ceļojumā sanāca riktīgi haotiski, par ko es uz sevi, atklāti sakot, esmu nedaudz pikta.
skaidrs, ka ēšanā arī aiziet lielais vairums ceļojuma līdzekļu, tāpēc pat mazliet plānojot un budžetējot ir iespējams turēties rāmjos ar neplānotām ēdienreizēm utt. pa lielam mums līdzi visu laiku brauca aukstumsoma pilna ar pamatvajadzībām - maize, kaut kāds smēriņš, siers un desa, marinētu gurķīšu burka, našķis. bet cik tad ilgi pārtiksi no sviestmaizēm, kad iespējas ir rokas stiepiena attālumā?
trijās palikšanas vietās no septiņām es mums kaut ko pagatvoju un jāatzīst, ka pēdējā Čehijas dienā tie bija ne vairāk ne mazāk kā vārīti kartupeļi ar biezpienu...
Vācijā atrast ēstuves bija ļoti viegli, jo bijām divās lielajās pilsētās un, kad ceļojām starp, tad meklējām kādu scēnisku ciematiņu ar vietējo virtuvi, kuru priecīgi patērējām.
Čehijā sāka palikt nedaudz skarbāk, jo bijām jau drusku atēdušies vietējos ēdienus un arī gaļu sākām pārdozēt. bet Čehija tādā ziņā ir riktīgi mežonīgie rietumi, jo pārsvarā sastāv no 50% picērijām un 50% viss pārējais. vēlies kaut ko bez gaļas? lieliski - mums ēdienkartē ir friškas, salātu kumšķis un cepts siers, lūdzu izvēlies.
nezinu, kā ir citiem, bet es absolūti neilgojos patērēt picas. man garšo, jā, bet reizi pusgadā. bet šķiet, ka Eiropa (vai pareizāk sakot - Eiropu apmeklējošie tūristi) ir nedaudz apsēsti ar itāļu virtuvi. jo picērijas un "itāļu restorāni" ir visur! bet es kainda saprotu kāpēc, jo tas ir gandrīz kā makdonalds - tu zini, ko tu dabūsi. ir diezgan grūti sadirst recepti, kurā ir tikai maize, mērce, siers un desa.
tā nu mēs Čehijā sākumā entuziastiski metāmies uz vietējo havčiku, tad, kur varēja dabūt, patērējām vjetnamiešus un indiešus. Čehijā mēs daudz braukājām apkārt pa ciematiņiem, tāpēc no piedāvājumiem nācās samierināties ar to, kas ir. bet ap to laiku es jau sāku sapņot par milzīgām tomātu un mocarellas kaudzēm, svaigiem, maziem, kraukšķīgiem gurķiem (veikalos man satikās tikai lielie), poke bļodām, dārzeņu sautējumiem. jebko, kas nav gaļa, gaļa, gulašs, burgers, gaļa, pica utt

tāpēc es priekš sevis izdarīju nelielus secinājumus nākamajām reizēm;
-pēc iespējas bukot vietas ar virtuvi (jo sevišķi savrupākos nostūros)
-ņemt līdzi sev pierastos kondimentus (eļļu, piemēram), lai arī ceļojumā var sataisīt lielu bļodu ar salātiem
-pirkt un graizīt gabaliņos dārzeņus jau pirms braukšanas (es naivi iedomājos, ka nopirkšu pa ceļam)
-es zinu, ka tas izklausās histēriski, bet nākamajā ceļojumā es laikam braukšu ar savu kafiju un moka kanniņu, jo nu... izrādās pie labas kafijas pierod!