tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-08-12 09:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu es zinu
Kā tas ir, kārtējo reizi pamosties blakus cilvēkam, kas mani negrib. Vienu lietu gan nesaprotu, ko nozīmē šie mainīgie noskaņojumi, jo vienu dienu šis vīrietis spēj būt līdz nelabumam gādīgs, lai jau nākamajā nogalinoši klusētu. Katra diena kā pēdējā, varbūt pat jau šodien mūsu attiecības būs pagātne. Vīrieši, jūs paši vispār saprotat, ko darāt?

upd. Nepagāja ne astoņas stundas, lai kāds izdomātu atsūtīt jauku īsziņu. Varbūt man jāsāk veidot kāds uzvedības grafiks un pēc tam tas jāsalīdzina ar mēness fāzēm, sporta rezultātiem vai laika apstākļu maiņām? Šajā visā taču jābūt kādam ritmam, es neticu, ka ritma nav.

upd2. Nē, vēl mazliet un es nojūgšos. Tagad vakarā atkal sākas teātris no jauna. Pateicu, ka varu doties pie sevis, nē, liek manīt, lai es palieku. Prombūtnē jau kādu grūti ignorēt, tā jau ir.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ziema
2015-08-12 11:26 (saite)
Vēl jo vairāk bēdz neatskatoties. Izvācies, nobloķē telefonu un sūti uz visām četrām debespusēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziema
2015-08-12 11:28 (saite)
Ja jūs nedzīvojat kopā, tad viss ir vēl vienkāršāk. Kaut kāds tirliņš tas ir, ne vīrietis. Piedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rkktzd
2015-08-12 11:34 (saite)
es domāju, ka daudziem vīriešiem ir līdzīgas problēmas. īpaši šajā valstī, kur spēcīgs padomju savienības bērnu audzināšanas modelis ir gaišā atmiņā. tādi vīrieši ir savu vecāku upuri un bieži paši nemaz nesaprot ka kko dara nepareizi. nevajag apsaukāt cilvēku, kam vnk nav paveicies ar vecākiem. psihologs vai terapija var nolikt visu pa vietām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziema
2015-08-12 12:12 (saite)
Paga, viņam (es tā pieņemu) vairs nav 16. Bērnības traumas, ja te vispār var runāt par šāda līmeņa psihobojājumiem, ir attaisnojums tikai līdz paša pieaugšanai. Pēc tam vai nu tu strādā ar sevi, vai nu nestrādā, un viss. Ja nestrādā, tad esi vismaz tik atbildīgs un nepis dzīvi citiem. Man nav žēluma pret tādiem, arī tad, ja viņi nesaprot, ko dara, jo cilvēkam pieaugušā vecumā jau nu vajadzētu spēt kaut cik padomāt un salikt 2+2. Un es to saku kā persona, kurai pašai pilna galva ar problēmām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rkktzd
2015-08-12 12:44 (saite)
mjā, bet cilvēka smadzenes ir krietni komplicētāka sistēma kā, nez... blenderis piemēram. galvā svarīgākais ir balanss un lietu samērība, attiecībā pret citām lietām. ja balansa nav, tad problēmas izlien it kā sākotnēji, šķietami nesaistītās jomās. protams, ka jāstrādā ar sevi un nedrīkst sākt izturēties sūdīgi un to visu norakstīt uz "mamma mani bērnībā nebučoja pietiekami daudz". gribu tikai pateikt, ka pašam šīs lietas ir krietni grūtāk aptvert kā skatītājam no malas un ka tas cilvēks nav pēdējais pimpis, viņam vnk nav paveicies un aicinu neaizmirst arī šo faktoru

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziema
2015-08-12 14:00 (saite)
Nez, manās acīs ir diezgan vienalga, pimpis vai vienkārši nepaveicies; jautājums ir – vai tu gribi dīlot ar viņa problēmām, kuras viņš pats neuzskata par problēmām un ar to dara tavu dzīvi sūdīgu. Es negribētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gary_crant
2015-08-12 14:41 (saite)
luuk, shim es pilniigi piekriitu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rkktzd
2015-08-12 14:52 (saite)
Nubet es taču neesmu teicis, ka jānoraksta savas problēmas uz kādu citu vai ka jāmēģina tās risināt kādam citam. ir jāstrādā un tas ir smagi, bet vienalga jāstrādā. taču iecietīga attieksme (protams, saglabājot pašcieņu un ņemot vērā ko saka izdzīvošanas instinkti) šajā pasaulē patiešām pietrūkst

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziema
2015-08-12 15:54 (saite)
Droši vien tā ir, jā. Es visiem, kas sabradājuši manu puķu dārziņu, vēlu jauku dzīvi, bet maksimāli tālu no manis. Un naktīs guļu mierīgi. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-08-12 16:16 (saite)
Ziema, ja es būtu kaut uz pusi tik stipra kā Tu. Zinu, zinu, to visu saprotu, bet nav jau arī tā, ka simpātiju nebūtu, ai, ir un kādas vēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ziema
2015-08-12 16:47 (saite)
Man arī bija. Bet sevis tomēr vairāk žēl, nekā simpātiju :) turies un audzē mugurkaulu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2015-08-12 15:40 (saite)
Pareizi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]savaadaisu
2015-08-12 15:15 (saite)
Labāk par psihologu palīdz fizisks darbs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-08-12 16:18 (saite)
Jā, es šobrīd fizisku darbu aizstāju ar fiziskām aktivitātēm. Ielīst aukstā jūrā un nobraukt 40 km dienā nu vairs nav nekādu problēmu, kaut kur tās manas emocijas ir jāizlādē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]savaadaisu
2015-08-12 17:04 (saite)
Tieši tā! Esmu nedaudz no alu cilvēka, tāpēc man tāda smadzeņu pišana pie terapetiem un lōgiem, liekas pilnīgi lieka. Nu OK atsevišķos īpašos klīniskos gadījumos moš arī ir jēga, bet tā ... pfff ... labāk kārtīgi fiziski nodarboties, lai vakarā vienģiais ko spēj darīt ir iekrist gultā un atrubīties. Un šai manai pārliecībai ir arī praktisks pamatojums - darot fizisku darbu vienā brīdī prāts atslēdzas no darāmā un ieiet pats savā režīmā. Attiecīgi tajā režīmā prāts, iespējams, zemapziņas līmenī spēj atrisināt problēmas kuras ir iesēdušās. Sava veida meditācija. Un nogurums beigās nogriež loģiskos spriedumus par zemapziņā veiktajiem aprēķiniem.

PS: par iepriekšējo - cilvēki nemainās. Tikai pielāgojas. Vai nu pielāgojies, vai nu ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?