tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-08-12 09:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu es zinu
Kā tas ir, kārtējo reizi pamosties blakus cilvēkam, kas mani negrib. Vienu lietu gan nesaprotu, ko nozīmē šie mainīgie noskaņojumi, jo vienu dienu šis vīrietis spēj būt līdz nelabumam gādīgs, lai jau nākamajā nogalinoši klusētu. Katra diena kā pēdējā, varbūt pat jau šodien mūsu attiecības būs pagātne. Vīrieši, jūs paši vispār saprotat, ko darāt?

upd. Nepagāja ne astoņas stundas, lai kāds izdomātu atsūtīt jauku īsziņu. Varbūt man jāsāk veidot kāds uzvedības grafiks un pēc tam tas jāsalīdzina ar mēness fāzēm, sporta rezultātiem vai laika apstākļu maiņām? Šajā visā taču jābūt kādam ritmam, es neticu, ka ritma nav.

upd2. Nē, vēl mazliet un es nojūgšos. Tagad vakarā atkal sākas teātris no jauna. Pateicu, ka varu doties pie sevis, nē, liek manīt, lai es palieku. Prombūtnē jau kādu grūti ignorēt, tā jau ir.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]savaadaisu
2015-08-12 17:04 (saite)
Tieši tā! Esmu nedaudz no alu cilvēka, tāpēc man tāda smadzeņu pišana pie terapetiem un lōgiem, liekas pilnīgi lieka. Nu OK atsevišķos īpašos klīniskos gadījumos moš arī ir jēga, bet tā ... pfff ... labāk kārtīgi fiziski nodarboties, lai vakarā vienģiais ko spēj darīt ir iekrist gultā un atrubīties. Un šai manai pārliecībai ir arī praktisks pamatojums - darot fizisku darbu vienā brīdī prāts atslēdzas no darāmā un ieiet pats savā režīmā. Attiecīgi tajā režīmā prāts, iespējams, zemapziņas līmenī spēj atrisināt problēmas kuras ir iesēdušās. Sava veida meditācija. Un nogurums beigās nogriež loģiskos spriedumus par zemapziņā veiktajiem aprēķiniem.

PS: par iepriekšējo - cilvēki nemainās. Tikai pielāgojas. Vai nu pielāgojies, vai nu ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?