Tieši tā! Esmu nedaudz no alu cilvēka, tāpēc man tāda smadzeņu pišana pie terapetiem un lōgiem, liekas pilnīgi lieka. Nu OK atsevišķos īpašos klīniskos gadījumos moš arī ir jēga, bet tā ... pfff ... labāk kārtīgi fiziski nodarboties, lai vakarā vienģiais ko spēj darīt ir iekrist gultā un atrubīties. Un šai manai pārliecībai ir arī praktisks pamatojums - darot fizisku darbu vienā brīdī prāts atslēdzas no darāmā un ieiet pats savā režīmā. Attiecīgi tajā režīmā prāts, iespējams, zemapziņas līmenī spēj atrisināt problēmas kuras ir iesēdušās. Sava veida meditācija. Un nogurums beigās nogriež loģiskos spriedumus par zemapziņā veiktajiem aprēķiniem.

PS: par iepriekšējo - cilvēki nemainās. Tikai pielāgojas. Vai nu pielāgojies, vai nu ...