Motivācija ir, protams, apšaubāma, bet doma par to, ka valstij(vai pašvaldībām) būtu vērts pārskatīt uzturamo kultūras objektu sarakstu, ir, manuprāt, ievērības cienīga.

Nuja. Cik cilvēku gadā apmeklē tādu, teiksim, Bārdu dzimtas memoriālo muzeju vai Antona Rupaiņa muzeju, un ko viņi tur var iegūt?

Cita lieta, ka tādi muzeji ir tikai 45, nekas dižs jau tur nesanāk, manuprāt:

http://www.kulturaskarte.lv/lv/muzejs/specializetais-muzejs-ari-personibam-veltitie-memorialie-un-pieminas-muzeji

Kultūras kartē jau nav visi "kultūras objekti". Speciāli pameklēju blakuspagastā esošo "Mežniecības muzeju", proti, telpu ar kādām pārdesmit fotogrāfijām un pārīti krāmu, nav ;(

Un jā, 45 muzeji, 45 nekustamie īpašumi tomēr. Skaidrs, ka uz kopējā fona nekā īpaša, bet tomēr - ja šīs pašas naudas varētu pārdalīt nozares ietvaros, piemēram, algās, daudziem tas nemaz tāds sīkums neliktos;))

šeit, manuprāt, ir nedaudz cita problēma. Proti, tas, kas sistemātiski tika veikts jau ilgus gadus, t.i., kultūras finansējuma diezgan liela centralizācija. Ja tāda nebūtu, tad viens laikā nenodots papīrs (vai dažādu iemeslu dēļ atraidīts) neradītu izmisuma stāvokli, jo būtu citi fondi, citas naudas sadales etc.

nepiekrītu. vairākkārt Valsts Kontroles revīzijās ir teksts, ka nauda plūsma izzūd vairākās starpinstancēs, nav caurredzama, sistēma apēd naudu, nevis nodrošina naudas nokļuvi pie rezultāta.
es nezinu, ar kuru galu domā satori vadītāji, bet, manuprāt, tā ir viņu absolūta bezatbildība, ka ļauj kaut ko marinēt līdz pēdējai dienai. ja nekļūdos, tad projektu iesniegšanas datumi variējas no divām nedēļām līdz trim mēnešiem, informācija ir pieejama. nekas, novilks kādu gada ceturksni un tad iesniegs projektus uz nākamo naudas izdales laiku.

memoriālie muzeji dzimtu mājās ir fantastiski! ir nācies pabraukāt un iespaids ir ļoti spārnojošs, cits skatījums uz LV literatūras un mūzikas vēsturi, tā kā rokas nost! :) skolēnu ekskursijās tie ir diezgan centrāli apskates objekti.
cits jautājums ir par finansējumu - cik daudzi no tiem dzīvo par valsts naudu (un kāda ir atdeve), cik - par privātiem līdzekļiem (kaut kādu kreiso feisu piemiņas vietas lielākoties uztur viņu ģimene vai entuziasti), konkursiem vai pašvaldības piķīti.

Pjaķegorskis 14:06


Piedāvāju likvidēt "Rīgas laiku".
Nezinu, cik tas saņem no valsts naudas. Ja ko saņem, tad to vajag atņemt.
Tīronam lāpstu rokā un lai iet patīrīt sniegu, vai nomazgāt Liepnieka poršu.
Vismaz kāds devums sabiedrībai.

Cik nu zinu, tad RL no valsts nesaņem ne santīma.

sorī, bet šeit Tu kļūdies, jo RL regulāri saņem no KKF naudu.

Iespējams, kļūdos. Mēģināju atrast info KKF mājas lapā, bet nekas man neizdevās.
Cita lieta, protams, ir cik lielā mērā RL ir saistīts ar Liepnieku. Zināms, ka Liepniekam kādreiz piederēja vismaz daļa RL, bet par tagadni nezinu. Vikipēdijā rakstīts "Žurnāla īpašnieki ir šībrīža galvenais redaktors Uldis Tīrons un izdevējs Arnis Rītups" Te arī info no IRa http://www.ir.lv/2010/10/22/zurnalam-rigas-laiks-jauni-ipasnieki

Tā ka ne es vienīgais te esmu kļūdijies:)

skat, piem., šeit: http://kkf.lv/#2224

Žurnāla "Rīgas Laiks" izdošana 2010. gadā; Piešķirtais finansējums (LVL): 9900.00

Arī iepriekšējos gados ir bijis finansējums. Protams, KKF iedotais noteikti ir salīdzinoši neliela daļa, bet tomēr..

Skaidrs.
Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka konkrētajā gadījumā Liepnieka teiktajam nav nekāda sakara ar RL.

vai tad nav katrā otrajā vākā RL pateicība VKF? ir taču :PPP

e, suņu bars, kas cīnās par kaulu :D

Vismaz man šķiet, ka Liepnieks stabili pretendē uz lokālā klauna lomu. Problēma tik tā, ka humors tāds īpatnējs un nav arī, kas satīra.

es ceru, ka tu ar to nedomā arī legalizāciju

vēl viens pērtiķis ar granātu. tā ir, kad vienā jomā darbs nespīd, tad jācierē uz citām, tā kā tāds ostaps benders, meistars katrā jomā, ko tik noliek priekšā.

memoriālos muzejus būtu jāpārskata, bet nevis JL minētā iemesla dēļ. Dziesminieku dzimtās mājas laukos ir fantastiski tūrisma objekti, kas tiek gan uzturēti, gan arī attīstīti, skolēni brauc štabeļiem, arī parastie vasarnieki, tā kā nevajag dirst, bet gan izbāzt pašam savu degunu ārpus rīgas robežas. un tie mazie memoriālie dzīvoklīši vai kaut kādi kreisie "muzeji" a ļa "amatierfotogrāfu memoriālais muzejs-istaba" lielākoties tiešām ir privāta iniciatīva un no valsts saņem tik naudas, cik ir piedalījušies konkursos, varbūt kko izdabū no pašvaldībām, bet tā, ka būtu piezīdušies pie valsts pupa un to griešana baigi atslogotu budžetu par labu citām aktivitātēm - tā gan vis nav.

labāk būtu apgraizījis venēcijas biennāli vai visvisādas ekspō pakazuhas, bet tur tā grūtāk, jo uz katru mākslinieku miljōns funkcionāru ceļo līdzi, no kuriem daļa labi draugi un otra daļa tādu, ar kuriem labāk nelekties, ja grib kaut to pliko santīmu izdabūt

Liepnieks kā politologs!!! Tas ir pizģec! Nezinu, kādēļ debilie žurnālisti turpina jautāt tam klauna palīgam viedokli.

Mjā.. man šis jautājums ik pa laikam uzrādās jau vairākus gadus. Sevišķi tāpēc, ka viedoklis tiek publiskots pat tad, ja ir acīmredzami pārpratis (apzināti? - lai pievērstu uzmanību?) situāciju.

Bet situācija jau pati par sevi nav nemaz tik traģiska vai mella kā to mālē Liepnieks. Dažs labs savas vainas dēļ nokavēja konkursu (konkursu! un nevis 100% garantētu naudu!) un tagad ķepurojas kā nu māk - aicinot ziedot utml. Viss.

Iespējams, Demakovas valdīšanas gados dažs labs baudot viņas personiskas simpātijas, bija pieradis pie garantētas naudas, tādēļ tagad jūtas mazliet nekomfortabli, atkal nonākot starp mums, pārējiem, kuri ķepurojas kā nu māk.

Bet no otras puses, ir jau arī kam ziedot. Ir funkcionējošs kultūras portāls, kuru viņš pats ir izveidojis (un ne bez mūsu piedalīšanās un palīdzības). Tā, ka lai viņam veicas. Un mums arī.

Lai veicas.

Lai veicas arī tajā nozīmē, ka aizstāvja lomu un protekciju neuzņemas Liepnieks.

Jā, nu tas ir slidenais punkts - saņemt šitā mērgļa protekciju ir sliktāk lieta, nekā būt bez nekādas protekcijas.

Ēlerte: „Satori.lv ir viena, varbūt pati nozīmīgākā kultūras un domu diskusiju vietne internetā. Ceru, ka J. Liepnieks ir ziedojis naudu Satori.lv pastāvēšanai, kā to gatavojos darīt es. Nepieciešamā summa, lai portāls pastāvētu un nākamreiz tomēr laikā iesniegtu Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursā savu pieteikumu, nav pārdabiski liela. Tā nav jāmeklē uz kultūratmiņas noplicināšanas rēķina,” uzsvēra kultūras ministre."

Man īsti nav skaidrs, kāpēc dēļ kaut kāda Liepnieka palaista teksta visi tik ļoti sāk cepties.

Es pieļauju, ka daudzi sāka cepties tāpēc, ka izteikumi ir tik ļoti idiotiski, ka jebkurš viegli var izrādīt savu pārākumu un uz tā fona izklausīties samērā saprātīgs.

Es nezinu, varbūt tas ir kkāds jauns PR triks kā pievērst sev uzmanību.

Recepte sāk iezīmēties vienkārša - ņem, un savāc tviterī vai vēl kaut kur sev ~5000 sekotāju, ik pa laikam izmet kādu nieku, un jau pēc 30 min, LETA Tev piezvanīs vai uzrunās tiešā tekstā. Visas durvis ir atvērtas, tā teikt. Gaidu jaunas interesantas domas.

(ne)Brīnos par to, ka katru Liepnieka noklepošanos tviterī čakli nodrukā Dienā. Kaut kas nupat ir smagi pārprasts mehānismā, kas ir ziņas un kas tādas nav.

Ziņas avots ir LETA 11:35. Bet nezinu, vai patiesi LETA ražo ziņas no tvitera? Tviterī JL izteikumi ir samērā nenoformēti un nervozi. Asprāši jau iesmej... par to, kāds (galvenokārt no JL izteikumiem, bet arī citiem) veidojas priekšstats par vidējā latvieša sapņu muzeju: latvieša ideālais muzejs: tas ir tikai viens, bez maksas, ar kafejnīcām un veikaliem, ar max 1guļbūvi, nav veltīts rakstniekiem. Viens bija piezīmējis, ka apraksts atbilst t/c Spice 1:1.

Par muzejiem - tie tiešām ir ļoti dažādi, kā jau helvetica te minēja. Memoriālajos muzejos visus šos gadus vismazāk ir investēts, tie ir apcirpti un apdalīti tiktāl, ka, ja tos slēgtu, tad kolekciju un tā, kas paliktu pāri pēc slēgšanas, saglabāšana, noliktavu atrašana un īre, apsardze izmaksātu tikpat, cik tagad to darbība - vai tuvu tam. Turklāt valsts dibinātie un uzturētie memoriālie muzeji ir maza daļa. Savukārt pašvaldības pašas lemj par muzejiem, kas ir to pārziņā, tā teikt, brīva pašu griba. Bieži vien tāds muzejs ir pēdējā sakarīgā vides un sociālā struktūra apvidos, kur vairs nav skolas, ambulances u.c., bet bieži tad darbojas tikai vasaras sezonā, kad brauc lūkotāji.

Man jau patīk - sēž cilvēks pie kompja, pagrauž pildspalvu, un tad nāk klajā ar megaplānu, kā glābt latviešu periodiku. Tas nekas, ka nav pat mazākās sajēgas, cik tādu muzeju ir, cik daudz varētu uz to rēķina ietaupīt, kas apmaksā to uzturēšanu utt.

Njā, savukārt cilvēkiem, kuriem patiesi viskautkas jādara, tas tirliņš sačakarē dienu, piespiežot, tā teikt, atšaudīties par neko.