Previous | Mem | Next
 
thel
thel
04 March 2009 @ 03:13 pm
kājas  
Apskatījos un (ļoti nerūpīgi) izlasīju Sveces rakstu par smirdošām kājām.. http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2009&month=3&article=2

Pirmā komentāra daļa izraisīja smaidu, jo, manuprāt, ir ilustrācija tam, kad kāds arguments tiek izmantots nevietā. Proti, ir runa par jautājumu - kas ir ķermenis un kādas ir tā robežas? Tjipa, izspēlē sorīta argumentu un tad - ko tu neteiksi! - piepeši mums nav zināms, kas ir ķermenis utml. (Tiesa, taču tad raksts būtu mazāk 'paradoksāls', būtu apskatīties Leibnica risinājumu šādai kontinuitātes problēmai, kur viņš tieši lai izvairītos no šāda sorīta argumenta, izmanto aristotelisko substancionālās formas nojēgumu. Ok, varbūt mūsdienās tas ir sūdīgs risinājums, taču tā bija atbilde kartēziskajam paradoksam uz kuru atsaucas pats svece. Turklāt ir arī diskutabli, cik lielā mērā pats Dek. šā iemesla dēļ bija atteicies no aristotelisma, jo šad un tad viņš pats izmanto subst. formas nojēgumu). + arguments ad baculum: ja svece dabūtu pa purnu, tad ilgi gan viņš nedomātu - vai tā bija mana dūre vai arī nenoteiktas piederibas molekulu mākoņa konstelācija utt. Risinājumu viņš dabūtu ātri - tā bija mana roka, kas viņam iesita. Tas pats arī par darbībām - es esmu atbildīgs par to, ko spēju novērst. Tjipa, pat ja nezinu vai konkrētās molekulas, kas izraisa smaku 'metafiziskā nozīmē' ir manas, taču - ja varu novērst, tad esmu par tām atbildīgs. Citādāk arī pēc ejakulācijas es nezinātu - tā ir mana sēkla vai ne un sekojoši - nekādus alimentus nemaksātu. utt & utjpr. Līdz ar to - ja manā ķermenī ir ķīm. procesi, kas rada citiem nepatīkamas smakas, tad tās ir jānovērš. Protams, svece jautātu - bet relatīvisms? - tjipa - ko darīt, ja man nepatīk frizūra utml? Un te, manuprāt, slēpās tas, kāpēc, šķiet, komentārs iebrauca nedauz auzās. Proti, daudzas smakas (piem., sviedri, gaļas pūšana utml.), kas izraisa riebumu, nepatiku - nav relatīvas vai kultūras noteiktas, bet gan universālas. (skat., piem., par smaku fenomenoloģiju kolnai vai milleru). līdz ar to - ja attieksme pret frizūru ir gaumes/kultūras noteikta, tad pret daudzām smakām to nosaka fizioloģiski faktori. un es neredzu nevienu utilitāru argumentu, kas ļautu kādām indivīdam radīt situāciju, kurā viņa vainas dēļ tiek izjusti fizioloģiski nepatīkamas sajūtas. (Vienīgas izņēmums (te arī piekrītu svecem) būtu - ja indivīda fizioloģiskās īpatnības neļauj viņam izbeigt smakot - tad šeit attieksmei būtu jābūt līdzīgi kā ar invalīdiem vai fiz. deformētiem - būtu jābūt iecietīgiem). Man ir grūti kaut ko spriest par smakojošo kāju gadījumu - neesmu interesējies un arī šī piezīme ir ātrs uzmetums, taču, šķiet, viņam vajadzēja norādīt uz lietā izmantotajiem juridiskajiem argumentiem. Tad gan sveces raksts varētu būt interesants.
 
16 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on March 4th, 2009 - 05:07 pm
Kuriozākais, šeit ir tas, ka tā kāju smaka šķiet vienkārši nevaldāma. Pat no radiācijas kaut kā var paglābties (biezas sienas, svina plāksnes, utt.), bet no nabaga flāmu filozofa smakas neglāj nekas.

Pēc visa spiežot jezga nav par to, ka viņš nemazgā kājas, jo es pieļauju, ka kaimiņi viņu viens divi izliktu no dzīvokļa, ja viņš traucētu citiem mājas mieru ar to savu neapturamo smirdoņu (cita lieta, ja viņš dzīvo privātmājā :))) Un vienalga, kāda ir viņa reliģiskā/filozofiskā pārliecība, viņam nav tiesību (juridiskā un morālā nozīmē) ar tās konsekvencēm (smaku) jelkādā veidā ietekmēt citu cilvēku tiesības un brīvības.
(Reply) (Link)
(Anonymous) on March 4th, 2009 - 10:40 pm
Nezinu par substancionālajām formām (interesanti, kā mūsdienu bioloģijā varētu atrast vietu tādam metafisikā antikvariāta reliktam), bet biologi mēdz uzsvērt ķermeņa robežu nenoteiktību.
Bet citādi - ja koments būtu uzrakstīts skaidrāk bez erudītām atsaucēm uz iespējamo Dekarta nostādi par substancionālajām formām, tad tas pat būtu interesants.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 5th, 2009 - 02:50 pm
1. man nav jāraksta interesanti. man par to nemaksā. es rakstu kā un ko gribu. 2. ieraksts ir tikai par to, ka svece neraksta par problēmu. Jo, ja tiesājas ilgāku laiku, tad ir sakrājies pietiekami daudz juridiskās argumentācijas. sveces neprofesionalitāte izpaužas, ka pat nebija painteresējies, kāda ir šī argumentācija, bet tā vietā lasītājiem piedāvā pāris jautājumu lokus. 3. pat ja neiedziļinās, tad, manuprāt, 'kāju' jautājums kā iezīmēja jau volkovs ir pamatā saistāms ar autonomijas jaut.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on March 5th, 2009 - 03:32 pm
Un vēl jau ir arī tolerances problēma: es neesmu pārliecināts, ka spētu izturēt šo smirdoņu, ja to principā nav iespējams kaut kā izolēt vai vismaz jūtami samazināt. Es neesmu Māte Terēze, kura cilvēkmīlestības vārdā bija gatava paciest visu. Būtiska atšķirība no, piemēram, ne-tolerances pret kādu no tradicionāli diskriminētajām minoritātēm ir tā, ka šo minoritāšu pārstāvju fiziska blakus atrašanās nerada fizisku diskomfortu.

Cita starpā, vai pastāv atšķirība starp fizisku riebumu un garīgu riebumu?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 5th, 2009 - 03:47 pm
nu volkov, tu esi bīstamos ūdeņos.. tāpēc, ka tad varētu kādu izolēt tikai par to, kas viņam ir iedzimts (īpaši sekrēti, fiziskais izskats utml) - un ir tikai viens solis līdz eigēnikai - ilustrācijai, protams, var izmantot ziloņcilvēku. Arī no taisnīguma pozīcijām tavu apgalvojumu būtu grūti pamatot. Tas ir iemesls, kāpēc es uzskatu, ka izolācija utml. varētu būt piemērojama pret tiem, kas ir atbildīgi par citu autonomijas robežu pārkāpšanu ('kāju' piemērā svecem vajadzēja uzzināt, vai puisim tas ir iedzimts vai ne. ticamāk, ka tas ir iedzimts, citādāk neredzu iespēju viņam ilgi tiesāties).
Par atšķirību. jaut. ir par definīciju. ja runā par sartrisku nelabumu, tad ir šķirba, jo sartra nelabums ir noskaņojums. bet riebums ir emocija (šķirba ir attiecībā uz intencionālo objektu - ir vai nav. sartiskam nelabumam - nav). savukārt riebums kā 'nefizisku' iemeslu radīta emocija var būt tāda pats kā fizisku cēloņu radīts riebums - vienkārši mehānisms ir nedaudz citādāks (kolnai to skata kā riebuma ētisko f-ju). + plašā nozīmē var būt arī riebuma politiskā f-ja - proti, elitisti, kas izjūt riebumu pret zemākajiem etc. Tiesa, nespēju skaidri atbildēt uz šo jaut., pirms ir skaidrs, kas ir zem 'garīgā riebuma'.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on March 5th, 2009 - 04:48 pm
Nē, es galīgi nedomāju kādu diskriminēt iedzimtu nepilnību dēļ. Es vienkārši vēlējos izpētīt, vai tolerance ietver sevī arī morālu prasību pārvarēt riebumu pret to izraisošo objekti, ja šis riebums tiek atzīts par neētisku. Respektīvi, ja man nepatīk kāds cilvēks, vai man ir morālas tiesības viņu ignorēt, ciktāl tas nepārkāpj viņa tiesības un brīvības?

Man arī nav skaidrs, vai ir iespējams nošķirt riebuma garīgos aspektus no fiziskajiem kā atsevišķus riebuma veidus.
Es, piemēram, iedomājos par to, ka ieraugot līķi tas var man neizraisīt emocionālu riebumu, taču mans kuņģis pēkšņi savelkas un es sāku vemt. Protams, tā ir tikai spekulācija, taču ja ir iespējams riebums kā tīra emocija, piemēram, dzirdot sūdīgu muzonu, tad jājautā, vai nav iespējams arī riebums kā tīri fizioloģiska reakcija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on March 5th, 2009 - 05:57 pm
Manuprāt, tas attiecas uz tēmu:

We know about how associations work because we have one thought, and when it leads to another‚ windows and doors … white and black … [etc.]. But our view of how associations work has been changed in a profound way by a technical innovation, which is something that happens a great deal in psychology and I suppose in all sciences. [..]

It turns out that the kinds of associations that are built in are a lot richer than we thought. When I want to make an impression while giving a talk, I put the word "vomit" on the screen. Just imagine the word "vomit" on the screen. I point out we know from experiments what happens to people within the first second or two that the word "vomit" is present. In the first place there is that enormous range of changes in the associative structure, and the readiness as well.

But there is more that happens. You have a facial reaction. When people see the word "vomit" or hear the word "vomit", and you can take pictures of their face, you will see that the reaction is that they're disgusted. It's more than that. Nobody noticed that this was happening to you, but you recoiled; you recoil when you are presented the word like "vomit". [..]

It's not the real thing, it is a symbolic representation of the real thing, and people are responding to the symbolic representation, in a way as if it were the real thing. It goes on from there. [..] What you end up with as a result of the presentation of a single word like "vomit", you get a lot of changes that reinforce each other. You get an emotional response, and you get a facial response, but the facial response primes emotions.

What you get from this is a sense of where the control of behavior is, and the control of behavior isn't where we think it is. All behavior turns out to be a lot more controlled by the environment.

— Daniel Kahneman, “Two Big Things Happening in Psychology Today”

Sekojoši, ir pamats apšaubīt vai riebumu iespējams kontrolēt, t.i., ir pamats uzskatīt, ka riebums atsevišķos kontekstos var būt fizioloģiska parādiba pār kuru mums ir maz kontroles. Cita lieta — ko ar to iesākt, var jau nereaģēt, ja to prasa situācija — paciest. Es šodien biju pie zobārsta, un nevarētu teikt, ka bija patīkami. Tāpat varētu būt ar toleranci.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 5th, 2009 - 08:13 pm
Jā, man šķiet, ka maitas koments ir vietā.

Varētu vēl papildināt ar kontinentālo fils. - Kristevu. Proti viņa runā par riebuma stāvokļiem, kad zūd atšķirība starp object un subject - un tad rodas t.s. abjet, kurā nav obj. un subj. nošķīrums (man pašam ir bijusi šāda abject pieredze, kad esmu izjutis reibonim līdzīgu stāvokli iedomājoties vien kādu riebīgu lietu, parādību. nemaz nerunājot par vemšanu utml). Arī viņa uzskata, ka fizioloģiskas riebuma reakcijas ir lielā mērā determinētas, jo to ne vienmēr var apspiest 'simboliskā kārtība', tobiš - kultūra vai audzināšana utml.

Volkov, par riebuma (vai arī Tu runā par nepatiku?) pārvarēšanu pret cilv. - nu nav Tev tas jādara, ja vien nav tavs pienākums. Turklāt ir visai interesants jaut. - ko nozīmē pārvarēt riebumu?
(Reply) (Parent) (Link)
(Anonymous) on March 5th, 2009 - 11:14 pm
Pirmkārt, būtu priecīgs, ja apgaismotu, kā no fakta, ka tev nemaksā izriet, ka tev nav jāraksta interesanti. Tas, ka tev nemaksā ir tikai tava problēma. Nav Sveces vaina, ka viņam kāds maksā par to, kā viņš raksta. Tālāk, nekur neesmu teicis, ka tev jāraksta interesanti. Manis pēc tu vari rakstīt kā gribi un vari arī vispār nerakstīt. Bet ja nu dirsies, tad ar to pašu mērauklu mēri arī sevi. Neliekas, ka tas būtu par daudz prasīts.
Otrkārt, sorry, Sveces raksts ir interesantāks par jūsu skolniecisko un garlaicīgo vāvuļošanu un neimdropingu. Tjipa Kristeva to, Dekarts šito utt. Viss vienā maisā un bez kāda sakara.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on March 6th, 2009 - 12:29 am
Tu atnāc un anonīmi sniedz [info]thel savu mērauklu ar nosaukumu "interesanti". Resp., viņam tagad būs jāatbilst privātai mērauklai, kas ir sniegta tavā privātajā valodā, un tas sāk izskatīties pēc tiesas, kas neatklāj apsūdzību, bet pieprasa paskaidrojumus. Lūk, tas gan ir garlaicīgi, jo vienīgā iespēja šādā spēlē uzvarēt, ir to nespēlēt.

Nu, un runājot par neimdropingu diskusijā - tas ir normāls darba process, laikā, kad veido hipotēzes. Piem., 'kāju smirdēšanu gadījumā x nosaka iedzimtība', 'nepatiku pret kāju smirdēšanu gadījumā x nosaka universālas, sociāli/bioloģiski determinētas cilvēku reakcijas'. Ja abi pieņēmumi izrādās patiesi, esam nonākuši pie paradoksa, kuru būtu jāsamierina tiesvedībā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on March 6th, 2009 - 01:14 am
Ku to pīpē? Par kādu privāto valodu tu runā? Vai nu ir kaut kādi kritēriji vai nu viņu nav. Ja viņu nav, tad OK un nav par ko dirsties - katrs rezonē savā frekvencē un visi apmierināti. Ja ir kādi kritēriji, tad ievērojam un nemēram citus pēc mērauklas, kuru nekādi nevēlamies attiecināt uz sevi. Principā, man ir pie dirsas un es netaisos neko te spēlēt. Vienkārši nejauši te iebridu un apsmējos lasot šo skolnieku vāvuļošanu. OK. Spriežat taču par ko gribat un kā gribat, apmainaties ar jaunākajām izlasītajām driskām cik uziet, tikai kāda sūda pēc vajag dirsties par kādu citu, ja pašiem ar to rakstīšanu un idejām ir kā ir. Tobiš, kur tad ir jūsu ģeniālie un interesantie raksti? Labprāt palasītu kaut ko inčīgāku par Sveci latviešu valodā (citās valodās it kā lasāmā pietiek), bet kas te - abstrakta diršanās.
Un galu galā - ja reiz spriežam balstoties uz principiem ko piedāvā pats/i, tad varu tikai norādīt, ka nevajag manis rakstīto mērīt ar savu privāto mērauklu, vai ne? Tobiš, kāda sūda pēc man būtu jāatbilst taviem dīvainajiem kritērijiem?
Finally, es esmu tik pat anonīms cik jebkurš no klātesošajiem. Protams, ja tev, piemēram, pasē rakstīts "Maita" tad ņemu savus vārdus atpakaļ.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on March 6th, 2009 - 01:29 am
Man žēl, ka iznāk tik skolmeistariski tev skaidrot diezgan vienkāršas lietas. Pirmkārt, varbūt tev tas neienāca prāta, bet anonimitāte un visām iesaistītajām pusēm zināmi pseidonīmi nav viens un tas pats. Otrkārt, tava mēraukla ir privāta, jo nevienam, izņemot tevi pašu, par to nekas nav zināms. Ergo, neviens to nevar izpildīt. Treškārt, practise what you preach — ja tev nav ne mazākās jausmas, kas slēpjas aiz šiem pseidonīmiem, tad kā tu vari pārmest publikāciju neesamību? Tā ir pretruna, ja nepamanīji. Vienā vārdā, galvā tev ir pilnīgs sviests; tiec ar to galā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on March 6th, 2009 - 07:40 pm
Jūtu tev līdzi, dižais skolotāj ar kristāla skaidrību galvā.
Bet tomēr, ja pseidonīmi ir anonīmi, tad tā ir anonimitāte, vai ne? Par mērauklu, varu atkārtot vēlreiz to pašu jautājumu - ko tu pīpē? Bet par publikācijām nekādas pretrunas nav. Cilvēki, kas raksta šādus komentus nevar uzrakstīt normālu publikāciju. Ergo, nekādas pretrunas te nav. Turklāt anonimitāte arī var būt tikai ilūzija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on March 6th, 2009 - 07:49 pm
Remember kids, do not feed the trolls.
(Reply) (Parent) (Link)
None of the Above[info]artis on March 6th, 2009 - 08:21 pm
Starp citu, mans ieteikums uz atvadām (jo vairs anonīmām provokācijām neatbildēšu) — pieraksties uz A. Sveces kursu Kritiskā Domāšana. Iespējams, tu vairs nemācies Universitātē. Iespējams, nekad tur neesi mācījies. Domāju, ka Svece neiebilstu, ja tu lekcijas apmeklētu arī kā brīvklausītājs. Tas noteikti būtu ieguvums; tur iemāca, piemēram, nenonākt pretrunās pašam/–ai ar sevi viena paragrāfa ietvaros.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on March 7th, 2009 - 01:29 am
Tas par "anonīmām provolācijām", protams, ir asprātīgi, ņemot vērā, ka pats esi tik pat anonīms/a cik es (un, lūdzu, nevajag vairs to bulšitu par savstarpēji zināmajiem pseidonīmiem). Kas attiecas uz Sveces kursu, tad, portams, paldies par ieteikumu. Tomēr dots pret dotu. Arī tev to derētu apmeklēt, tad vismaz, iespējams, prastu atrast pretrunas citu teiktajā, lai gan garantijas nekādas nav. Iespējams, ka šo kursu jau esi apmeklējis? Tad varbūt derētu iziet vēlreiz? Citādi pēdējais koments nebūt klajš ad hominem. Es arī domāju, ka Svece neiebilstu. Šajā ziņā tev piekrītu.
Atļaušo arī atgādināt, ka mans sākotnējais komentārs bija domāts pirmā ieraksta autoram, tāpēc nav skaidrs, kāpēc tu runā par kaut kādām provokācijām, ja reiz pats esi tas/ā, kurš/a metās uz ambrazūras ar savu nesakarīgo rakstījumu.
Ar to arī pazemīgi atvados un vēlu kristālskaidras domas visos paragrāfos pēc kārtas.
(Reply) (Parent) (Link)