Nē, es galīgi nedomāju kādu diskriminēt iedzimtu nepilnību dēļ. Es vienkārši vēlējos izpētīt, vai tolerance ietver sevī arī morālu prasību pārvarēt riebumu pret to izraisošo objekti, ja šis riebums tiek atzīts par neētisku. Respektīvi, ja man nepatīk kāds cilvēks, vai man ir morālas tiesības viņu ignorēt, ciktāl tas nepārkāpj viņa tiesības un brīvības?

Man arī nav skaidrs, vai ir iespējams nošķirt riebuma garīgos aspektus no fiziskajiem kā atsevišķus riebuma veidus.
Es, piemēram, iedomājos par to, ka ieraugot līķi tas var man neizraisīt emocionālu riebumu, taču mans kuņģis pēkšņi savelkas un es sāku vemt. Protams, tā ir tikai spekulācija, taču ja ir iespējams riebums kā tīra emocija, piemēram, dzirdot sūdīgu muzonu, tad jājautā, vai nav iespējams arī riebums kā tīri fizioloģiska reakcija.