Previous | Mem | Next
 
thel
thel
04 March 2009 @ 03:13 pm
kājas  
Apskatījos un (ļoti nerūpīgi) izlasīju Sveces rakstu par smirdošām kājām.. http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2009&month=3&article=2

Pirmā komentāra daļa izraisīja smaidu, jo, manuprāt, ir ilustrācija tam, kad kāds arguments tiek izmantots nevietā. Proti, ir runa par jautājumu - kas ir ķermenis un kādas ir tā robežas? Tjipa, izspēlē sorīta argumentu un tad - ko tu neteiksi! - piepeši mums nav zināms, kas ir ķermenis utml. (Tiesa, taču tad raksts būtu mazāk 'paradoksāls', būtu apskatīties Leibnica risinājumu šādai kontinuitātes problēmai, kur viņš tieši lai izvairītos no šāda sorīta argumenta, izmanto aristotelisko substancionālās formas nojēgumu. Ok, varbūt mūsdienās tas ir sūdīgs risinājums, taču tā bija atbilde kartēziskajam paradoksam uz kuru atsaucas pats svece. Turklāt ir arī diskutabli, cik lielā mērā pats Dek. šā iemesla dēļ bija atteicies no aristotelisma, jo šad un tad viņš pats izmanto subst. formas nojēgumu). + arguments ad baculum: ja svece dabūtu pa purnu, tad ilgi gan viņš nedomātu - vai tā bija mana dūre vai arī nenoteiktas piederibas molekulu mākoņa konstelācija utt. Risinājumu viņš dabūtu ātri - tā bija mana roka, kas viņam iesita. Tas pats arī par darbībām - es esmu atbildīgs par to, ko spēju novērst. Tjipa, pat ja nezinu vai konkrētās molekulas, kas izraisa smaku 'metafiziskā nozīmē' ir manas, taču - ja varu novērst, tad esmu par tām atbildīgs. Citādāk arī pēc ejakulācijas es nezinātu - tā ir mana sēkla vai ne un sekojoši - nekādus alimentus nemaksātu. utt & utjpr. Līdz ar to - ja manā ķermenī ir ķīm. procesi, kas rada citiem nepatīkamas smakas, tad tās ir jānovērš. Protams, svece jautātu - bet relatīvisms? - tjipa - ko darīt, ja man nepatīk frizūra utml? Un te, manuprāt, slēpās tas, kāpēc, šķiet, komentārs iebrauca nedauz auzās. Proti, daudzas smakas (piem., sviedri, gaļas pūšana utml.), kas izraisa riebumu, nepatiku - nav relatīvas vai kultūras noteiktas, bet gan universālas. (skat., piem., par smaku fenomenoloģiju kolnai vai milleru). līdz ar to - ja attieksme pret frizūru ir gaumes/kultūras noteikta, tad pret daudzām smakām to nosaka fizioloģiski faktori. un es neredzu nevienu utilitāru argumentu, kas ļautu kādām indivīdam radīt situāciju, kurā viņa vainas dēļ tiek izjusti fizioloģiski nepatīkamas sajūtas. (Vienīgas izņēmums (te arī piekrītu svecem) būtu - ja indivīda fizioloģiskās īpatnības neļauj viņam izbeigt smakot - tad šeit attieksmei būtu jābūt līdzīgi kā ar invalīdiem vai fiz. deformētiem - būtu jābūt iecietīgiem). Man ir grūti kaut ko spriest par smakojošo kāju gadījumu - neesmu interesējies un arī šī piezīme ir ātrs uzmetums, taču, šķiet, viņam vajadzēja norādīt uz lietā izmantotajiem juridiskajiem argumentiem. Tad gan sveces raksts varētu būt interesants.
 
16 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on March 5th, 2009 - 03:32 pm
Un vēl jau ir arī tolerances problēma: es neesmu pārliecināts, ka spētu izturēt šo smirdoņu, ja to principā nav iespējams kaut kā izolēt vai vismaz jūtami samazināt. Es neesmu Māte Terēze, kura cilvēkmīlestības vārdā bija gatava paciest visu. Būtiska atšķirība no, piemēram, ne-tolerances pret kādu no tradicionāli diskriminētajām minoritātēm ir tā, ka šo minoritāšu pārstāvju fiziska blakus atrašanās nerada fizisku diskomfortu.

Cita starpā, vai pastāv atšķirība starp fizisku riebumu un garīgu riebumu?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 5th, 2009 - 03:47 pm
nu volkov, tu esi bīstamos ūdeņos.. tāpēc, ka tad varētu kādu izolēt tikai par to, kas viņam ir iedzimts (īpaši sekrēti, fiziskais izskats utml) - un ir tikai viens solis līdz eigēnikai - ilustrācijai, protams, var izmantot ziloņcilvēku. Arī no taisnīguma pozīcijām tavu apgalvojumu būtu grūti pamatot. Tas ir iemesls, kāpēc es uzskatu, ka izolācija utml. varētu būt piemērojama pret tiem, kas ir atbildīgi par citu autonomijas robežu pārkāpšanu ('kāju' piemērā svecem vajadzēja uzzināt, vai puisim tas ir iedzimts vai ne. ticamāk, ka tas ir iedzimts, citādāk neredzu iespēju viņam ilgi tiesāties).
Par atšķirību. jaut. ir par definīciju. ja runā par sartrisku nelabumu, tad ir šķirba, jo sartra nelabums ir noskaņojums. bet riebums ir emocija (šķirba ir attiecībā uz intencionālo objektu - ir vai nav. sartiskam nelabumam - nav). savukārt riebums kā 'nefizisku' iemeslu radīta emocija var būt tāda pats kā fizisku cēloņu radīts riebums - vienkārši mehānisms ir nedaudz citādāks (kolnai to skata kā riebuma ētisko f-ju). + plašā nozīmē var būt arī riebuma politiskā f-ja - proti, elitisti, kas izjūt riebumu pret zemākajiem etc. Tiesa, nespēju skaidri atbildēt uz šo jaut., pirms ir skaidrs, kas ir zem 'garīgā riebuma'.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on March 5th, 2009 - 04:48 pm
Nē, es galīgi nedomāju kādu diskriminēt iedzimtu nepilnību dēļ. Es vienkārši vēlējos izpētīt, vai tolerance ietver sevī arī morālu prasību pārvarēt riebumu pret to izraisošo objekti, ja šis riebums tiek atzīts par neētisku. Respektīvi, ja man nepatīk kāds cilvēks, vai man ir morālas tiesības viņu ignorēt, ciktāl tas nepārkāpj viņa tiesības un brīvības?

Man arī nav skaidrs, vai ir iespējams nošķirt riebuma garīgos aspektus no fiziskajiem kā atsevišķus riebuma veidus.
Es, piemēram, iedomājos par to, ka ieraugot līķi tas var man neizraisīt emocionālu riebumu, taču mans kuņģis pēkšņi savelkas un es sāku vemt. Protams, tā ir tikai spekulācija, taču ja ir iespējams riebums kā tīra emocija, piemēram, dzirdot sūdīgu muzonu, tad jājautā, vai nav iespējams arī riebums kā tīri fizioloģiska reakcija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on March 5th, 2009 - 05:57 pm
Manuprāt, tas attiecas uz tēmu:

We know about how associations work because we have one thought, and when it leads to another‚ windows and doors … white and black … [etc.]. But our view of how associations work has been changed in a profound way by a technical innovation, which is something that happens a great deal in psychology and I suppose in all sciences. [..]

It turns out that the kinds of associations that are built in are a lot richer than we thought. When I want to make an impression while giving a talk, I put the word "vomit" on the screen. Just imagine the word "vomit" on the screen. I point out we know from experiments what happens to people within the first second or two that the word "vomit" is present. In the first place there is that enormous range of changes in the associative structure, and the readiness as well.

But there is more that happens. You have a facial reaction. When people see the word "vomit" or hear the word "vomit", and you can take pictures of their face, you will see that the reaction is that they're disgusted. It's more than that. Nobody noticed that this was happening to you, but you recoiled; you recoil when you are presented the word like "vomit". [..]

It's not the real thing, it is a symbolic representation of the real thing, and people are responding to the symbolic representation, in a way as if it were the real thing. It goes on from there. [..] What you end up with as a result of the presentation of a single word like "vomit", you get a lot of changes that reinforce each other. You get an emotional response, and you get a facial response, but the facial response primes emotions.

What you get from this is a sense of where the control of behavior is, and the control of behavior isn't where we think it is. All behavior turns out to be a lot more controlled by the environment.

— Daniel Kahneman, “Two Big Things Happening in Psychology Today”

Sekojoši, ir pamats apšaubīt vai riebumu iespējams kontrolēt, t.i., ir pamats uzskatīt, ka riebums atsevišķos kontekstos var būt fizioloģiska parādiba pār kuru mums ir maz kontroles. Cita lieta — ko ar to iesākt, var jau nereaģēt, ja to prasa situācija — paciest. Es šodien biju pie zobārsta, un nevarētu teikt, ka bija patīkami. Tāpat varētu būt ar toleranci.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 5th, 2009 - 08:13 pm
Jā, man šķiet, ka maitas koments ir vietā.

Varētu vēl papildināt ar kontinentālo fils. - Kristevu. Proti viņa runā par riebuma stāvokļiem, kad zūd atšķirība starp object un subject - un tad rodas t.s. abjet, kurā nav obj. un subj. nošķīrums (man pašam ir bijusi šāda abject pieredze, kad esmu izjutis reibonim līdzīgu stāvokli iedomājoties vien kādu riebīgu lietu, parādību. nemaz nerunājot par vemšanu utml). Arī viņa uzskata, ka fizioloģiskas riebuma reakcijas ir lielā mērā determinētas, jo to ne vienmēr var apspiest 'simboliskā kārtība', tobiš - kultūra vai audzināšana utml.

Volkov, par riebuma (vai arī Tu runā par nepatiku?) pārvarēšanu pret cilv. - nu nav Tev tas jādara, ja vien nav tavs pienākums. Turklāt ir visai interesants jaut. - ko nozīmē pārvarēt riebumu?
(Reply) (Parent) (Link)