atmiņas par domām

Tieši par šo nezinu, jo individuàlisms vs kolektīvisms paši par sevi nav ne labi ne slikti; vienkārši atškirīgi temperamenti, un nešaubos ka ir daudz arī dzīvi apliecinošu, uz mīlestību nevis svešā nīšanu vērstu nacionālo īpašību, vienkārši karstumà nespēju tās atcerēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man par "rasismu ASV" nav viedokļa, bet vispārīgi palīdz doma (N.N. Taleba), ka ksenofobija (1) kā principiāla "svešā nīšana" un attiecīgi reāla diskriminēšana ir reti sastopama - tā drīzāk ir patoloģiska novirze. daudz izplatītāka un gandrīz visiem cilvēkiem piemītoša ir homofīlija (2): gribēšana būt kopā ar savējiem, ar savu rasi un tautu, cik vien iespējams, - darbavietā, skolā, rajonā, svētku pasākumos. latviešu ilggadīgās problēmas ar krievu asimilāciju, manuprāt, ir (2) nevis (1), lai gan (1) var skaļi izpausties ļaunos anonīmos komentāros un soctīklos. paradoksālās attiecības starp (1) un (2) var redzēt, piemēram, tajā, ka, teiksim, man pazīstamie franči, kas skaļi un aktīvi darbojas pretrasisma organizācijās, nedzīvo un arī netaisās ievākties dzīvot tajos Parīzes rajonos, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir alžīrieši vai nigērieši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manuprāt, nav vajadzīgs ienīst svešos, lai mīlêtu savējos. Tas ir milzīgs pārpratums par mīlestības dabu. Es daudz ko nesaprotu, bet emocijas, manuprāt, lasu diezgan precīzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citreiz ir daudz vieglāk mīlēt svešo nekā savējo, jo savējo labāk pazīsti un viņu shortcomings pie sirds ķeras daudz vairāk.
Un no svešā tu jebkurā brīdī vari nošķirties, bet ar savējo baru tu esi saistīta forever un tu pārdzīvi vairāk, ja viņi nav tik lieliski kā kāds cits bars.
Nu ja vien neizdodas pilnībā ignorēt rasi, tautību, dzimumu un visu vērtēt cilvēka līmenī. Un man liekas, ka tad arī latvieši, ja katru vērtē atsevišķi kā cilvēku, nemaz tik slikti nav.

Man arī liekas, ka ļoti svarīgi ir nevis tikai norādīt, kādi citi ir rasisti, u.tml., bet saprast arī iemeslus, kāpēc viņi ir tādi, kādi ir. Jo tad var dusmoties konstruktīvāk un varbūt arī rīkoties, lai novērstu tos cēloņus, kuru dēļ šīs problēmas pastāv.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, Labi punkti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rasismam ir loti dzili, individuāli iemesli, kas saistīti ar neuzticēšanos citiem un vēl dzilāk ir bailes zaudēt kontroli pār savu dzīvi un neuzticēšanās sev. Bet kamēr mēs visi darām darbu lai sevi uzlabotu, terrapijā vai garīgās praksės, tikmēr sabiedrības iekārtu var sakārtot ar pavisam vienkāršām, racionālām darbībām, kas vērstas uz to, lai cilvēki mazāk darītu cits citam pāri

(Reply to this) (Parent)

"Un no svešā tu jebkurā brīdī vari nošķirties". Nu re. Ja tas ir dzīvokļa biedrs, turklāt ja tas vēl izrādītos ļoti ekstraverta rakstura, nemaz tik viegli nevarēsi vis nošķirties! Tātad piemērs par indieti, ka viņa nav uzņemta par biedreni vairākos dzīvokļos- īstenībā tas obligāti nenorāda, ka vietējie grib ienīst vai speciāli diskriminēt indiešus, var būt arī tā, ka viņi vienkārši grib dzīvot kopā ar savējiem. Tā tomēr ir dzīvesvieta.

(Reply to this) (Parent)

Asv neesmu bijis, taču man radies iespaids, ka tur pastāvošais laikmeta gara fõns ir Bailes Tikt Apvainotam Rasismā un tas tas klātesošais visā komunikācijās - privātās un publiskās.

Un dzīve sev komfortablā burbulī, kas var ietvert arī nacionālas kopienas vērtības tagad pie mums ir sociāli akceptējama dzīvesveida izvēle. Nu bez aktīvas agresijas un augstprātības. Rasisms kā modīga sociālā distancēšanās un piesardzīga pašizolēšanās

(Reply to this) (Parent)

es Tev piekrītu, kad Tu piemini reliģiskās ētiskās sistēmas. ja ir tāds mērķis - tikt galā gan ar (1), gan arī ar (2), tikai reliģiskais universālisms to reāli un fundamentāli var izdarīt. tāds universālisms, kas paģēr sistemātisku garīgu praksi.
vienīgie cilvēki, kurus es esmu satikusi un kuros nebija (2) un nebija vispār nekādas "cilvēku šķirošanas", arī ne pēc viedokļiem, arī ne pēc pagātnes kļūdām vai intelekta, vai jebkā cita, bija poļu franciskāņi, kurus uzreiz pēc noviciāta aizsūtīja misijā uz Zairu.

(Reply to this) (Parent)

Individuālisms vs kolektīvisms ir ļoti problemātisks nošķīrums. Rietumu izdomājums, lai (īstenībā, kā tas te tiek precīzi demonstrēts) apgalvotu, ka individuālisms ir kaut kādā veidā labāks un pārāks.

Un arī ideja, ka vispār ir tādas kopīgas nacionālās īpašības, kas visiem piemīt, ir mākslīgi konstruēta.

Es esmu latviete, bet man principā nav nekādas vēlmes dzīvot viensētā, pagalmā aprunāt kaimiņus neinteresē, bet rasisms liekas mega svarīga strukturāla problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu par ind.vs.kol;
Viensēta man iepatikusies tikai tagad, izolācijā, un laukos vienmēr loti priecājos satikt kaiminus; patīk arī dzīve komūnās bet ne ar mērki kādu aprunāt bet gan pieredzēt cilvēkus kas ir atškirīgi no manis

(Reply to this) (Parent)