#CommuteBlues
Man šķiet, ka jauno domes sasaukumu, īpaši A/Par/Pro neproporcionāli daudz aizņem dročīšana par satiksmi ar mazāk/bez auto. Un es vienkārši to neredzu. Es redzu, kā jauns vecpuisis var dzīvot centrā un iet uz darbu, ēdnīcu, sporta zāli, bāru un parku, bet es neredzu, kā cilvēks, kurš nedzīvo centrā un kuram dienas gaitas ved dažādos virzienos varētu izlīdzēties tikai ar velosipēdu, sabiedrisko un elektroskūteri. Velosipēds vai rolleris ir foršs, ja ir somewhat silts, nelīst un nav jāved nekas lielāks par rimi maisiņu. Par Pierīgu, pat tuvu Pierīgu, nemaz nerunājot. Pat iztēloties nevaru, cik lētam un pieejamajam ir jābūt taksometram vai koplietošanas auto, lai tas kaut varētu pietuvoties brīvībai, ko sniedz privātais autotransports. Tā taču ir diena, pret nakti, ka nav jāspaida aplikācija, jāprāto vai būs pieejams auto, vai jādomā vai šobrīd taksometrs būs minūtes vai 15 minūšu laikā, bet bagāžniekā vari atstāt sporta somu, puslitru degvīna vai bērnu ratus. Pat tad, ja esi viens brīvais aģents tas ir forši. Ja esi ar bērniem, suni un kaķi – auto ietekme uz tavas dzīves kvalitāti ir ik katrā solī, nesaprotu, kāpēc nevarētu to cienīt.

Bet, papildu visiem saprātīgajiem, funkcionālajiem aspektiem, ar auto braukt ir vienkārši forši. Esi pasargāts no ļaužu skatieniem un aromātiem, pasargāts no saules, sniega un lietus – ar sev tīkamu temperatūru un mūziciņu un ādas baranku rokās, mīkstu sēdekli un pāris paklausīgiem zirgiem zem pārsega. Tāda teju vai eksistenciāla brīvības sajūta, ko šaubos, ka var sniegt jebkurš no komunālā transporta veidiem. Es nezinu, pat tad ja sabiedriskais kursētu bieži, būtu lēts un tajā brauktu tikai koptas lēdijas un pieklājīgi džentelmeņi un pie iekāpšanas tev ielietu glāzi šerija, es neesmu drošs, ka tas kļūtu gana pievilcīgs, lai kļūtu par preferablu izvēli. Nav brīnums, ka diskusiju līmenī runa ir par visādiem ierobežojumiem, kas auto padarītu mazāk pieejamu pilsētā (ātruma ierobežojumi, šaurākas ielas, stāvvietu cenas utt.), un viss ar tādu elitisma garšiņu – sak’ “Jūs, autocentriskie zemnieki, pat nesaprotat cik laba dzīve ir bez auto, nāciet, mēs Jums parādīsim, nāc sēdies uz velosipēda draudziņ vai nāc uz Rīgas Satiksmes sviestainās beciņas”. Vļek.