- 6/4/26 07:54 am
- Mūžīgais jautājums - vai beidzot esmu izdirsis savu bērna sūdu? Vai beidzot esmu pieaudzis? Vai viegli būt vecam? Vai es jūtos vecs, vai tikai esmu vecs?
Kā mainās pasaules uztvere, ja cilvēkus uzskata tikai par biomehānimiem? Domas, jūtas, atmiņas - tas viss ir tik virtuāla padarīšana, kuru ģenerē un uztur knapi pusotra litra smadzeņu. Bet biobūtnes mijiedarbojas viena ar otru pamatojoties tieši uz šo saikni. Smadzeņu radioviļņu frekvences sinhronizējas vai asinhronizējas savā starpā. Kam seko fiziskas darbības - samīļojiens vai uzšāviens. Īpaši veiksmīgu sinhronizāciju nosauc par mīlestību. Īpašu neiejūtību - par mizantropiju?
Reizēm jūtos kā biorobots un nesaprotu vai ignorēju visādas leitas, par ko citi cepās. Ka šī nav mana pasaule, mana planēta. Nav arī tā, ka citi man baigi traucētu dzīvot. Vēlarvien vienkārši jāmācās pielāgoties. Bet - nepazaudējot sevi. Ja vien es esmu. - 0 commentsLeave a comment
latest update
