Varēja būt arī tā

kamēr es te katru vasaru netieku uz jumta, lai veiktu tv antenas fiksēšanas darbus, jo lūk sudrabkaiju pārim pie skursteņa perēklis un vēlāk arī tītarveidīgi cāļi, kurus vecāki paniski sargā, tikmēr pie neapdzīvotās kaimiņmājas piebrauc šķūris un nones visu māju bez aiztures, ne nieka nebēdājot par vietējās kaiju ģimenes traģēdiju



reiz ikgadējā kursabiedru salidojumā pie šņabja pēc kopīgām medībām Egons man uz pleca raudāja par ētisko dilemmu: viņš nodarbojoties ar cirsmu uzpirkšanu un izstrādi, atradis klientu kurš tirgojis mežu pa lēto, bet tur apgrūtinājums - melnā stārķa ligzda. Egons pēc ilgām pārdomām atteicies no vieglās peļņas, taču juties apčakarēts, kad pēc pāris nedēļām ieraudzījis, ka tas nogabals nocirsts pa tīro, ar visu ligzdu.

šķērspuksts: http://klab.lv/community/overheardinriga/3116.html

jūs arī pēc garšas spējat atšķirt vai rīta kafijai cukurs ir pievienots pēc tam, kad tā ir ievilkusies , vai tas vispirms ir izšķīdis karstā ūdenī pirms kafija ievilkusies?
tie tak ir divi pilnīgi dažādi dzērieni! tur pilnīgi cita koloīdķīmija - savādāka reakcija ar atšķirīgiem savienojumiem rezultātā. skaidrs ka viena garša ir ja cukura šķīdums ūdenī reaģē kafijas aktīvajām un ēteriskajām vielām, bet otra garša kad kafijas novilkums saskaras ar cukura molekulām.

Mūzika: Ringo Deathstarr

man ir viedais un adaptīvais aiĶūns atskaņotājs. tā gadījumdziesmu ģenerators no 12690 skaņdarbu krātuves pēdējās dienās uzstājīgi izvēlas atskaņot Prayers For Rain no via The Cure izpildījuma.

šito

atjaun. 17:10 . tagad uzšaflēja ķiršu lietu iz Noras Bumbieres

Mūzika: Prayers For Rain - The Cure

īstenībā valoda vajadzīga nevis lai sarunātos, bet gan lai klusētu. un vienā zemē vajag vienu valodu, lai saprastos bez vārdiem, klusumā. simbolu, vēsturiskās atmiņas, jēdzienu, pasaules un lietu kārtības valoda nav domāta, lai apmainītos saskarsmē, bet lai justos un būtu. darījumus lai kārtotu pietiek ar pidžina lingvafranka. bet vienai sabiedrībai ar to vien nepietiek. un man arī ar to nepietiek, gribu justies līdzīgs starp līdzīgiem, kur katrs ir atšķirīgs un savādāks.

Mūzika: Hefner – The Day That Thatcher Dies

2007. gadā viena no pasaulē labākajām sieviešu basketbola trenerēm ir spiesta atstāt dzimteni, jo tur vairs dzīves nav - visi klūp virsū, reputācija sabojāta, darbu neviens vairs nedod. Jo senā komandas biedrene un vēlāk arī palīdze treneres darbā nosūdz, ka Pokijai Četmenai vairākus gadus esot romantiskas attiecības ar kādu no savas komandas spēlētājām. Visu sarežģī fakts, ka tā ir prestižas universitātes basketbola komanda, viena no labākajām ASV, bet izmantotā - studente, un sporta trenera pozīcija ir pielīdzināta mācībspēkam uz kuru attiecas noteikumi par uzvedību, ētiku utt. Ir Amerikas mēroga skandāls, zvērinātie piesēdētāji spriež, mēdiji vārās, tauta diskutē. Tikmēr Pokijai galvenā trenera darbu Eiropas naudīgākajā basketbola klubā piedāvā Šabtajs fon Kalmanovičs , kur viņa vāc visas iespējamās trofejas un titulus.



Taču paiet pieci gadi un Amerika par bargu naudu nopērk Četmenu atpakaļ, lai viņa paceļ sieviešu NBA klubu Čikāgas "Sky".


Nu un?

Kā nu un? Te briest līdzīgs skandāls.



Varbūt līdz Eiropas čempim vadība varbūt arī klusēs, jo sieviešu basketbola valstsvienība tika pozicionēta kā labo meiteņu pansionāts atšķirībā no vīriem, kur sliktie zēni tik vien zin kā pa krogiem dzerstīties, demolēt viesnīcas, bet sporta laukumā zaudēt. Bet kāda starpība kurš ar ko guļ? Nebūtu citu darīšana, ja valstsvienības sporta komandas nebūtu organizācija, kur attiecības nosaka nereglamentēts reglaments. Ir tāda lieta kā komandas gars un tur morāle ir viena no būtiskākajām.
Un šajā gadījumā trenerim ir jāatkāpjas.

Mūzika: Tindersticks - Tyed

Rosina algu kāpumu samērot ar produktivitāti un darba kvalitāti

vai šis rosinājums nozīmē noteikt noteikt normas algu attiecībai pret apgrozījumu vai pret grāmatvediskajām manipulācijām ar peļņu?

Pieņemsim, ka strādnieks 2004. gadā mēnesī izgatavoja kvalitatīvas 100 detaļas , tikpat 2007, tikpat 2011 un tikpat arī izgatavos 2015ajā. 2004 viņam par to samaksāja 100 naudas, 2007 - 400, 2011 - 300. Ja patēriņa cenas (enerģija, pārtika, sadzīves pakalpojumi) šajā laikā pieaugušas 2x (inflācija), vai tas nozīmē, ka strādnieka produktivitāte ir 2x mazāka palikusi šajā laikā?

Kā vietējam daudzās paaudzēs iedzīvotājam bez gaumes, kurš tomēr kaut ko patērē un lieto, kas kaut kā funkcionē un kaut kā izskatās, simamura aptauja, lai gan vāji slēpti izsmējīga, tomēr lieku reizi vedina uz mūžsenām un nebeidzamām pārdomām par to vai lietišķajai mākslai ir "tautība"?

Nez kimonõ ir japānisks?

domāju, ka priekšmeta tautību vispirms nosaka materiāls. vietējs. otrkārt - komerciālie panākumi vietējā tirgū. vai panākumu pamatā ir pieturēšanās pie tradicionālās amata skolas, vai sekošana aizjūru modei - tik un tā tas atkarīgs no patērētājiem un viņu izpratnes vai tas derīgs lietošanai un greznumam. forma, krāsas? - modes lieta. ja joprojām vietējais tirgus nepārejoši par smukām un praktiskām uzskata svītrainas segas, kādas te auda XIX gs., tad tradīcija ir dzīva un latviska. ja tradīcija kādā brīdī bijusi pārtrūkusi un kāds mēģina piedāvāt kopijas, rekonstrukcijas no muzeju fondiem vai savas vīzijas par senatni, tad tam vairs nav nekāda sakara ar "latviskumu", tad tas ir "vēsturiskais romantisms", kuram, jādomā arī gana liels noieta tirgus. un tradīcija - tas nozīmē attīstību, kanõnos un konservatīvismā balstītu, bet ietver arī jaunradi.

Un protams, labākā ironija ir tā, kur ir tikai daļa ironijas: meid in latvia

Mūzika: Mogwai - Like Herod (Hood Remix)

Klāt ir vakarīgu un naksnīgu pasēdēšanu laiks draugu lokā pie uguns, visas runas izrunātas, varētu padziedāt, bet visas dziesmas izdziedātās un svešas dziesmas īsti negribas? Vajag drusku saldi sērīga sentimenta, taču lai neizplūst seklās banalitātēs? Atcerēties savu jaunību un pieskarties senču mantojuma saknēm? Kādu skaistu melodiju un pašdarbnieku šķībumu? Bet varbūt vienkārši klausīties?

Lai skan un dziedi kopā!

( kas tur būs? )

dabūt datnes --->

Mūzika: Pauls un Lapčenoks - Cielava

viena: šodien Šarlote sāka elpot. Pati un patstāvīgi.
otra: šodien Šarlote kļuva par Šarloti un pilsoni.
Daudz laimes!

es zinu ir tāda neiecietība
neslēpta, izrādot iecietību uzsvērti
es zinu ka arī jūs to ziniet
neslēpiet

Es zinu ir tāda piedošana

Mūzika: Hospitāļu iela - Pūķis

variantu nav, bet izredzes ir. ticu tam dzīvības spēkam un paļaujos uz kompetenci.
stipru garu man un tuvajiem

upd. 17:14
pēc 16:12 izredzes ir krietni uzlabojušās. šobrīd ir pamats piesardzīgam optimismam

Kāpēc pusdienās man pietiek ar diviem vārītiem kartupeļiem, bet sāta sajūtai no kartupeļu biezeņa ir nepieciešami 5 kartupeļi, turklāt papildināti ar puspinti piena un un ceturtdaļmārciņas sviesta?
Stenlija kausu, zelta palmas zaru, lāci, aveni, āmuru, superboli, ciceronu, puliceru un nobeli tam, kurš izskaidros. Un vēl Latvijas Lepnumu klāt

nu ko, pavasara ūdeņi ir cauri. bija Imula, Dīvaja ar Brasliņu, 5 dienas Amatā un tagad pāris dienas Iecavā ar vienu mazu peldīti. Ir drusku progress solo kajaciņā, pirmā pieredze kā rafta komercpavadonim Amatā ar sekojošu peldīti, kad baļķēns mani noslaucīja kā ar slapju lupatu. Kamēr kalnu ūdeņi ir nezināmā nākotnē, bet līdz nākamajiem pavasara ūdeņiem jāgaida gads, tikmēr būs šonedēļ jāatver jūras kajakinga un sērfinga sezona.

šajā cīņā ar svaigi stādītajām atraitnītēm lopam tomēr būs maz labu izredžu

Kad noskatījos 127 stundas, tad vēl neko. Bet nu pēc Touching The Void sajutos personiskāk. Abu, pēc patiesiem notikumiem veidoto filmu sižetu vieno tas, ka to galvenie varoņi riskējot ar sevi un mēģinot pacelt savu iespēju latiņu personiskajā cīņā ar dabu un gravitācijas likumiem nāvīgi ieberžas un tad nu viņiem ir pāris dienas laika šaurā bezizejā izdomāt, kā nenomirt pirms tur nomirt. ( Kā tas ir - apdomāt stāvokli, tad sakost zobus un tik laukā? )

Dažkārt dzīvē pietrūkst kaut kā skaista? Troksnis par daudz nogurdinājis? Apnicis bungājošais ritms, trūkst patiesas harmonijas? Vēlies sajust mūžības pieskārienu un vēstures elpu? Iztēloties drūmas pilis, kurās kūsā dzīve un kaislības, vai majestātiskas katedrāles, kurās meklēt sirdsapziņas mieru?

Paklausies un dodies atpakaļ laikā. Ņem te -->

( Kas pavadīs skaņās? )

"Pie 65 gadu atzīmes pensionēšanās vecuma celšana noteikti neapstāsies," pārliecināts ir eksperts.
Viņš arī prognozēja, ka cilvēkiem jau no darba mūža sākuma nāksies domāt, kā attīstīt savas iemaņas tādā veidā, lai būtu iespējams nopelnīt jebkurā savas dzīves posmā.
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/pensionesanas-vecums-varetu-sasniegt-70-gadus

un

Piemēram, izglītības jomā it kā skaidrs, ka mazinās budžeta vietas. Taču tas, ka vēl gari un plaši jādiskutē, kur tieši, atklāj šausmīgu līdzšinējā ministrijas darba (20 gadu garumā) tuvredzību.

Izglītoto bezdarbnieku nemitīgajā ražošanā līdzatbildīga ir arī augstskolu vadība, kas materiāla savtīguma dēļ droši vien būtu gatava mācīt vienalga ko, ja vien par to kāds būtu ar mieru maksāt. Ja ne doktoriem un profesoriem, tad kam vajadzētu zināt, kuras profesijas nākotnē būs pieprasītas darba tirgū?
http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/viens-nebarojas-2011-02-25-1
----------

Pirms 20 gadiem fundamentāli mainījās visādas ekonomikas paradigmas, kam sekas bija kardinālas izmaiņas nodarbinātības struktūrā. Tas prasīja jaunas prasmes, iemaņas un zināšanas. Un tobrīd sabiedrības un valsts uzdevums bija nodrošināt iespēju būt elastīgiem, fleksibliem, mobiliem. Tobrīd bija skaidrs, ka viss ko cilvēks prot nav ne plika graša vērts, svarīgi ir spēt pielāgoties, noorientēties un ātri iemācīties kaut ko jaunu. Bija situācija, kad skaidrs ir tas, ka nekad vairs nekas nebūs skaidrs. Bet bija skaidrs, ka viena lieta nebija mainījusies un nekad nemainīsies - vispusīga izglītība, kas uztrenējusi
spēju sistemātiski mācīties, izpētīt, iedziļināties apskatāmā problemātikā un analīzes, secinājumu un lēmumu pieņemšanas iemaņas būs stiprā klints, kas nodrošinās eksistenci un ieņēmumus lai arī kāda nebūtu konjunktūra. Tajā pašā laikā, atbildība par saviem lēmumiem, izvēlēm ir tur, kur jābūt - tā ir katra paša atbildība. Tādēļ populāra kļuva vispārīga izglītība ekonomikā, tieslietās, masu komunicēšanā. Jomās, kur principu un teoriju zināšana nodrošina šo vispārīgo sapratni par likumiem kā funkcionē sabiedrība, kurā jāizdzīvo. Kā jauna kopīga valoda.

Kas ir šobrīd? Naudas turētāji klaigā, ka neviens neko neprot un nemāk. Šī vispārīgā orientēšanās "kaut ko par visu" un nevis "visu par kaut ko" ir radījusi situāciju, ka iztrūkst kompetences, lai radītu konvertējamu vērtību. Tikai audzējusi ambīcijas, pārliecību, ka tas ir gana vērtējams komplekts.

Tagad populāri ir domāt, ka izglītības sistēma ir bijusi kļūdaina. It kā augstākajai izglītībai būtu jābūt profesionāli orientētai, lai ražotu darbaspēku, nevis lai nodrošinātu prātīgu, domājošu, izglītotu sabiedrību. Tādu sabiedrību, kuru nevar viegli iebāzt maisā, apčakarēt, tādu sabiedrību, kuras vērtības ir izglītota cilvēka vērtības - augstas kultūras radīšana un patēriņš, tikums un morāle no zināšanām. Tādu sabiedrību, kas pieņem atbildīgus, uz izpratni balstītus individuālos un kolektīvos lēmumus.

Un tāpēc augstākā izglītība ir saistīta ar indivīdu vajadzībām pēc cilvēciskas personīgās pašīstenošanās, nevis ar rūpēm par iespēju nopelnīt. Jo visi grib strādāt tādu darbu, kas patīk, nevis tādu, kur var tikai nopelnīt. Jo grēks ir neizmantot savu radošo potenciālu, kas var attīstīties tikai motivējošā vidē un apstākļos.

Skaidrs, visi nav vienādi. Lielākā daļa sevi galvenokārt īsteno ģimenē un hobijos, ne profesionālos izaicinājumos. Tad, kur ir izglītības sistēmas kļūda? Tajā, ka māca par ūdens ķīmisko sastāvu, makšķeres fizikālajām īpašībām, zivju populāciju regulēšanas ētiskajiem aspektiem, bet būtu labāk parādījuši kā āķi makšķerauklai piesiet?

Mūzika: britpops

šī bija tāda diena, kad viss patīk. Kad interesē un priecē gandrīz viss. Kad jūsmina ikdienišķais un parastais. Rosina un iedvesmo. Kad domas viegli raisās, skrien un nostājas vietās. Kad šķiet, ka esi vaļā un atvērts. Tiesa, ne tik daudz visiem cigarešu prasītajiem dažādas Latvijas vietās, bet pats sev. Tāda diena, kad noķeras kāda maza, personiska atklāsmīte. Kad viskautkas ienāk prātā. Nu piemēram pavisam neoriģināla doma par savu nolūku kartes izveidošanu. Ka varētu uzrakstīt lietojumu mobilajai navigācijas ierīcei, kas grafiski attēlo dažādi motivētās racionalitātes pakāpi telpā un plaknes projekcijā. Nu tādu analīzes rīku, lai atklātu par sevi daudz pārsteidzoša. Nu to, kas it kā jau vienmēr zināms, bet bez sistemātiskiem pierādījumiem un izmērāmiem apjomiem. Tādu, kur novērtējuma kritēriji rodas tikai interpretējot rezultātus.

Es nespēju atrauties no skata uz mirdzošajiem sniega laukiem šosejas malās aiz autobusa loga. Es žilbu, taču turpināju negausīgi skatīties, es riju ainavu, man vajadzēja platu skatuleņķi, lai visu vienlaicīgi aptvertu, man vajadzēja skatienu fokusēt vienlaicīgi uz tuvumu un tālumu, piešaut gan asumu, gan dziļumu. Es projicēju bildi savā uztveres dimensijā, lai radītu jaunu sajūtu un izjūtu ainu. Es piedzīvoju īstu realitāti. Zinu, ka citas nemaz nav.

Un tam nav nekāda sakara ar magnētisko vibrāciju procedūras pusstundas seansu, kam pakļāvos pirms tam.

Mūzika: Mercury Rev - Boces

izbrīna, ka gandrīz nav iespējams iegūt ticamas ziņas par aktuālajiem notikumiem Lībijā. Tuksneša zemē, kuras nacionālais ienākums uz katru beduīnu ir tāds pats kā Latvijā. Kāpēc par to vispār būtu jāinteresējas, jo vairāk rietumu imperiālistisko valdību interešu un sazvērestību teoriju kontekstā un visas arābu pasaules šībrīža notikumu kontektā?

Tāpēc, ka atšķirībā no citām arābu zemēm tur notiek karš. Kadafi armijas lidmašīnas bumbo Tripoles dzīvojamās piepilsētas. Valdība gan apgalvo, ka spridzina ieroču arsenālus, lai tie netiktu izlaupīti. Tikmēr aculiecinieki feisbukā publicē fotosesijas ar sakropļotu cilvēku līķu daļām. Tiesa, no tām nevar izprast kontekstu, notikumu fonu un mērogus.

Un izbrīna tas, ka šo karu nerāda tiešraidē, kā ierasts jau padsmit gadus. Tas gan nav tāds pats izbrīns, kā vilšanās par to, ka netiek nodrošināta iemīļotās sporta spēļu komandas mača tiešraides translācija. Pārsteidz, ka neviena ziņu aģentūra virs Tripoles nav pakarinājusi filmēšanas satelītu. Un tas, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs var paziņot visai pasaulei, ka Kadafi ir aizmucis uz Venecuēlu pie drauga Čavesa, bet tam nav nekādu pierādījumu, tikai šo valstu oficiālo runasvīru šīs ziņas noliegumi. Izbrīna, tas, ka ir zināms, ka notiek Kadafi TV uzruna tautai, bet nav zināms ne tās saturs, ne tēzes, ne vai tā ir tiešraide, vai ieraksts un no kurienes.

Un tikmēr citu valstu līderi publiski nosoda vardarbību, bet viņiem ir tāds pats piesardzīgs apmulsums, jo neviens no nav drošs par faktiem, neviens negrib sastrēbt karstu, viņi pret vardarbību principā. Tikmēr Lībijā ir pilsoņu karš. Labi, masu genocīdi Āfrikā ir bieža parādība, taču ziemeļāfrika nav āfrika, tās vēsturiski ir augstas kultūras zemes.

Kāpēc interesē notikumi Vidusjūras dienvidu krastos? Tāpēc, ka tur ir potenciāls piedalīties Eiropas Savienības dzīves sistēmā. Sākot ar Tunisiju un Lībija varētu būt nākamā potenciālā ES dalībvalsts no ziemeļāfrikas.

Papildinājums nesenas vēstures kopainai: http://www.guardian.co.uk/world/audioslideshow/2009/aug/31/libya-gaddafi - Libya under Muammar Gaddafi ( Ian Black charts the recent history of Libya, from the rise of Gaddafi to Lockerbie to a thaw with the west )

Mūzika: Ringo Deathstarr - Never Drive

apkārt viss mierīgi, bet tev nemierīgs prāts, jo tev vēl vēlīni rakstudarbi? nav kas palīdz? tad uzliec šito: ( lai skan. )

Mūzika: Shrift - Hum

Rīts kā jūra - stāvošs un sasalis. Pēkšņi kaut kur tepat atskan skaļš tarkšķis kā ložmetējs, kā pneimatiskais āmurs. Pēc brītiņa vēlreiz. Un tad tāda pati sausa skaņa perimetra otrā pusē. Bet brīžam pa starpu jau pazīstamā ierastā pieklusinātā klaudzināšana. Aha, redz kur sausās priedes galotnē viens dižraibais kāpuru kalējs. Saskatu arī otru otrpus. Bet no kurienes tā skaļā šaudīšanās kārtās? Ieskatos - dzenis pa brīžam ieslēdz citus apgriezienus, frekfenci un jaudu. Un otrs tieši tāpat atsaucas. Bet priede kā jaudīgs vibrējošs pastiprinātājs. Tad pēkšņi pa vidu atskan vēl skaļāks tarkšķis, tikai dobjākā tonalitātē. Vēlreiz. Pa malām skaņas apklust - ne vairs klaudzināšanas, ne urbja darbināšanas. Tagad visu ētēru pārņēmis tas pa vidu. Ieskatos - vārna. Tā peilē skaņu avotus un imitē. Bet to nedara ar knābi pret koku, bet gan pati. Dzeņi tikmēr pilnīgā samulsumā.

Mūzika: The Jesus and Mary Chain - Psychocandy

tas ko dēvēju par savu toleranci (ar kripatiņu pašironijas un uzspēles), izrādās nekas cits kā nespēja atšķirt labo no sliktā, viedokli no komentāra, iekšpusi no ārpuses, malu no vidus. tautas valodā to sauc par ..

Vai labs cilvēks drīkst paskatīties uz notikumiem no malas?

Al Jazeera : - Latvia's pulp fiction

Vai Latvijas meži - nacionālais resurss tiek šobrīd mežonīgi izsaimniekoti, vai daba un nākotnes ieņēmumi ir briesmās?

Fons
1. Pasaulē koksnes cenas kritušās, pieprasījums zems.
2. Koksnes eksports joprojām ir galvenais ieņēmumu avots Latvijā.
3. Dabīgais koksnes pieaugums - pēc dažādiem aprēķiniem - 5-10 milj. m3 gadā.
4. Valdība pieņēma lēmumu dubultot ciršanas apjomu jeb tāmi līdz 15 milj m3 . Kādus pāris gadus tā, kamēr krīze pāri. Padomju laikos tāme bija 3-4 milj m3.
5. Pērn FSC atņēma zaļo sertifikātu LVM produkcijai par pārkāpumiem kailcirsmu plānošanā un izstrādē. - ir problēmas ar realizāciju Anglijas tirgū. Toties ir varianti pie arābiem, kam ne pārāk interesē tādi sertifikāti.
6. Joprojām nerimst runas par iespējamo LVM privatizāciju.
7. Apmežojums - ap 50% ; 1920. g. - ap 25% Ir tendence mežu platībām palielināties - mūsu lauki aizaug.
8. Ciršanas vecums - 70 - 100 gadi.

Izcērtot 2x vairāk nekā pieaug, Latviju iespējams atmežot pilnībā 35-40 gadu laikā, ja nenotiek paralēla mežu stādīšana. Ja paralēli stāda tik, cik nocērt, tad nevar visu izcirst nekad, vienīgi pēc 10-20 gadiem tie kociņi derēs vienīgi malkai un papīram. Protams, dabiskais koksnes pieaugums nav lineārs dažās vecuma grupās. Jautājums ir par koksnes kvalitāti dažādās vecuma grupās. Katrā ziņā lielāku postu nodara aizlaistā meliorācija - meži applūst.

Ekosistēmas briesmās? Riski ir. Ja parasti gadā izcērt ap 1% no visiem kokiem, tad jautājums vai 2% var radīt neatgriezenisku dabas procesu ķēdes reakciju. Galvenie riski ir ar augsnes eroziju, ūdens akumulēšanu - pavasara palu riski lielāki. Par lūšiem, lāčiem, ērgļiem un stirnām nevajag baidīties. Tie dzīvo, tur kur necērt, kur nav ceļu. Lielāku ļaunumu nodara lauksaimniecība ar plašiem monokultūru laukiem.

Galvenais jautājums - cik šobrīd ir palicis koksnes ciršanas vecumā? Apdraudējums - ja sāk cirst neizaugušu mežu.

Bet nu ziņās parādās tas, par ko cīnās - par naudu. Joprojām jebkuri auditi tiek izmantoti par politiskās un ekonomiskās cīņas ieroci tirgus pārdalei. Un mediji - cīņas placdarms.
FSC sajutis, ka tai liek mīksto? Nu kaut kā jau sava mākslīgā biznesa niša ir jāaizstāv, citādi būs precedenti, ka autoritāte rūk. Lai vispirms paskatās uz saviem 3% apmežojuma savās britu salās un tur parunā par dabiskām ekosistēmām.

Mūzika: Mreïmida - Malouma

"nemīz pavardā pie kura pašam jāsildās"

Развитие неомарристики вызвало интерес к критике современного состояния индоевропеистики и поисков новых путей осмысления и обобщений результатов европейских этногенезов. Важную роль в этом процессе играют уже относительно многочисленные работы по исследованию влияния ханаанского (канаанитского) иврита из второго тысячелетия до н.э. на европейские этнонимы (названия общности людей, в т.ч. племен и народов), топо- и гидронимику (географические названия, а также названия морей, озер и рек) и оронимы (названия горных гряд и вершин). Миграции людей были и остаются важнейшим процессом, сопровождавшим и в определеной степени обуславливавшим развитие человечества. Внимание авторов часто првлекает т.н. «народная этимология» — объяснения происхождений названий по внешним фонетическим признакам или на основании легенд, конструированных во времени. Сегодня имеется множество свидетельств тому, что миграции десяти «пропавших» колен Израиля и ханаанский иврит сыграли заметную роль в развитии Европы. Поскольку история языков и народов Севера Европы сыграла большую роль в формировании не только индоевропеистики, но и в развитии т.н. «индогерманизма», европейской политической романтики XIX — начала XX вв., перенявшего и публицистически включившего в себя многие антииудейские и антисемитских взгдяды и позиции, важны новые неконвенциальные исследования по истории языков и этногенезов Балтии. Балтийские языки остаются по сей день Святым Гралем исследований индогерманистов.    ...   --- gari un plaši ---->
К истории языков и этногенезов балтов.  Борис Э.Альтшулер © 2010
---------------
iepazinos ar pirmo daļu.

lasot šo man nāca prātā divas anekdotes: viena par majoru Proņinu, kurš vadīja rietumu spiega izskaitļošanas operāciju - našļi akurok marļboro v Jurmaļe. našļi akurok marļboro v Soči. našļi akurok marļboro v Murmanske. našļi akurok marļboro v Vlaģivastoke. Proņins pakasa pakausi, izspļauj belomora akuroku un saka: buģem braķ v Taganroge!

Otra. Rabinovičs liek eksāmenu antropoloģijā un etnoģenēzē - Nu cilvēks un tautas radās no pērtiķiem. Ir tāda tauta, plecīga, agresīva, nekulturāla, spēcīga - Tiem priekštecis ir gavrila. Ir tāda tauta, viltīga, temperamentīga, patīk augstums - tiem priekštecis šimpanidze. Nu un ir tāde taute, gudra, saprātīga, izmanīga - tiem priekštecis ir abramgutan

Ja nopietni, tad
Tolerējot judeocentrisku teorētisko skatījumu, man radās iespaids, ka pētnieks nejūt baltu valodas.

Par etnoģenēzi - ģenētikas pētnieki pētot Y hromosomas un haplogrupas neapstiprina teoriju, ka balti būtu cēlušies no Izraēla dēliem, vismaz 50 paaudzes pirms pirms jūdu ķēniņa dumpja.

Par tautu nosaukumiem. Piekrītu atziņai, ka nosaukumi rodas nevis no pašidentitātes un velti to nozīmi meklēt savas valodas leksikā. Visus svešos mēs apzīmējam ar tie tur reņģēdāji, makaroņņiki, varžēdāji, šķībacainie, mellie, dvieļgalvas, kalnieši, samojedi, mēmie, verveļi, utainie - pēc raksturīgas pazīmes. Visticamāk tādu pašu praksi būs piekopuši savos rakstos arī visi taciti,gotu jordāņi un citi, kuriem pasaules mala bija Skitija un Sarmātija. Bet nu vārdu "gals" saistīt ar kanaaniešu etimoloģiju - sviests.

Šis pētījums pēc metodes ir tieši tāds pats kā Edgara Šēnberga "zinātniskās grāmatas". Un ticamība rezultātiem - tāda pati. Bet nu katrā jokā ir daļa joka.

Mūzika: Folk LV

Ciceronu vai Vergīliju? Plīniju v. vai Seneku?

( Elīna, es tevi mīlu jeb Тут был Бермондт )

te vēl:

Mūzika: Bobby Womack

Jāmazgā grīda? Vai varbūt jābrauc tālu ar auto? Labāk uzliec šito lai skan. ( Un tad turpini. )

Mūzika: diskoroks

Ilgi domājot kā tad īsti bija, uzausa, ka bija detaļās savādāk: meiteni sauca nedaudz citādāk, bet līdzīgi, un mēs viņu saucām par Skrūvspīli. Un pat nojaušu kāpēc. Taču pārējais - kā tekstā un pēc garas distances

Mūzika: Arab Strap - The Shy Retirer

reiz mazos mazpadsmit 12-13 mums OS nometnē bija meitene Katrīna, kuru mēs džeki saucām par Knīpstangu. Nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka viņa bija vēsā un izlikās nereaģējam uz dzēlībām un uzmanību. Varbūt tāpēc, ka bija drusku garāka par mums. Bet visas viņas jau bija drusku garākas tad. Reiz es inscenēju viltus randiņu mežiņā uz tiltiņa pār strautu un pats slapstījos pa grāvi, lai redzētu kas tur notiks. Viņa atnāca, lai parādītu, ka mēs mīkstie, gļēvie un lohi. Tad man radās cieņa pret viņu. Taču es nedrīkstēju to parādīt. Tikai nometnes pēdējā vakarā, noslēguma disenē es viņu uzlūdzu uz deju. Nākošajā dienā visi pa mājām. Un es nekad vairs neesmu viņu redzējis