Varēja būt arī tā

tendencēm ir tendence būt tendenciozām

Mūzika: Broadcast - Black Cat

( Kārtīgam latvietim ir piecas cīņas – auksta ziema, vēls pavasaris, karsta vasara, agrs rudens un cīņa pret korupciju. )

Mūzika: SomaFM

Kur ir tava Meka?

stūrēju šorīt no lidostas, ieskrienos pa izbrauktuvi uz šosejas Jūrmalas virzienā, skatos jāmēģina iekļauties plūsmā starp betonvedēju un fūri, man autiņam pagriezienrādītājs mirgo, fūre tā kā drusku jau piebremzē, jau griežu iekšā, te pēkšņi drausmā ātrumā fūrei garām traucas pusvecs audi un pēkšņi griež spraugā starp smagajiem, kur daļēji jau esmu es un traki bremzē, rauju atpakaļ arī es, bet auģiks iet vēl tālāk - rauj iekšā arī ieskrējiena joslā, kura tūlīt beigsies, tieši man priekšā, lieku pa mēmajiem arī es, auģikam arī bremzes grīdā, riepas kauc, šis turpina slīdējumu pa grāvmalas zālītī, es spēju apstāties paša asfalta galā. Auģikam atveras durvis, no tā izkāpj mužiks un sulīgi izvemjas. Man arī uzcilā kuņģī un sakāpj rīklē.

Nav labi kultivēt stereotipus, bet audi bija ar LT valsts reģistrācijas zīmēm

Mūzika: Oni Wytars - Ey Derviccsler (Emre, Turkey, 13th Century)

ir dzirdēts skeptiķus purpinām, ka siltumsūkņi te mūsu apstākļos nedodot cerēto atdevi, te lietderīgais koeficients nepietiekams, te energodrošība riskanta un kas tik vēl.
Muļķības! Man te sunīts aizvakar mauriņā izraka bedri, no tās tagad kūp kā no skursteņa. Domāju, kāds bedrē degošu čināru iemetis, svaigi kluci iekrāmējis - tak nekā. Zemes dzīļu termālā enerģija vienkārši izkūp gaisā! Kā uzspīdēja saulīte, tā brīnišķi redzami tie zudumi. Mums te zemē mētājas nauda siltums, nav kas paceļ.

Mūzika: Engineers - In Praise of More

Līdz šim biju pārliecināts, ka vārds "savoks" nozīmē kaut ko tādu, kas biezpientaure mājas poģikā izskrūvē spuldzītes, met savus činārus apstādījumos un kakina savu suni bērnu rotaļlaukuma smilškastē. Tādēļ šodien grābjot lapas no ietves gar māju biju diezgan neizpratnē, kad pienāca kaimiņmājas sētniece, šūpoja galvu un žēlīgi atkārtoja: "ой какой плохой савок, ой ой какой савок."
- što??
- Савок, говорю.
Nesapratu, ko esmu nodarījis. Vispār jau viņa ir ļoti draudzīga pret mani, pagāšnedēļ kaķēnus piedāvāja. Arī kad nevajadzīgos krāmus eju mest uz kaimiņmājas atkritumu tvertnēm, tad kopīgi izšķirojam, kas viņai no tā varētu būt saimniecībā noderīgs. Viņa ir tāda klusa, izdarīga pelīte. Bet te pēkšņi es viņai "savoks"!
- Я тебе отдам свой савок. Совсем новый. Даром отдам. Так будет луче.
Es stāvu un nezinu, ko lai saka. Viņa pagriežas un teciņus aizskrien. Es turpinu darboties ar slotu un grābekli. Pēc brīža sētniece ir atpakaļ. Un sniedz man lielo liekšķeri:
- На, бери. Мне она не нужна. Бери, бери.
 Spasiba, nomurminu; šī teciņus prom. Vispār, jā, ar manējo liekšķeri bija grūtāk savākt saslaukas, laika gaitā tā bija salocījusies līka greiza. Ar šo pavisam cita aršana!

Mūzika: Leonard Cohen – I'm Your Man

never boat alone

Braucot autoekskursijā pa Tatru apkārtni līdzi paņēmām arī meistarpūsli KaZu un vienu piepūšamo kajaciņu Vikingu, cerībā, ka izdosies iekāpt kādā ūdenī ar laiviņu. Par ūdens apstākļiem augusta sākumā informācijas nebija, tāpat arī nebija skaidrs uz kurieni braukt. Domāju, ka skatīšos uz vietas, kad ieraudzīšu kādu upi, tad arī novērtēšu, vai braucama, vai saistoša. Pirms devos uz Bjelu, ievērtēju braucamību vēl pāris straujupēs, tomēr – nesezona. Mājās cerēju, ka būs bijuši lieli lieti kalnos iepriekš, taču uz vietas nekas par to neliecināja. ( -.-.-.-.-.-.->> )

Mūzika: Triskilian - Schattenwelten

Miķels stāvus slaistījās
Mana staļļa pakaļā

Ej Miķeli stallītī
Baro labus kumeliņs

Pabarojis kumeliņs
Dod sudraba pakaviņ

Lai es varu tāli jāt
Tāli tāli svešumā

Tāli tāli svešumā
Svešus kungus izkarot

Mūzika: Vilkači - Miķeļa dziesma

agrāk zem jumta lietusūdens notekcaurules stāvēja bļoda no kuras dzēra sunītis. tagad jau kādu brītiņu rudens lietus krājas vannītē tajā pat vietā un sunīts dzēra no tās. vecā bļoda stāvēja turpat blakus, arī pilna ar tikpat svaigu ūdeni, bet sunīti vairs neinteresēja. kopš sākās remonts, meistars šajā bļodā skalo un glabā otas pēc gruntēšanas, hidroizolēšanas, krāsošanas. ūdens tajā, šķiet, nav mainīts, tik vien kā atšķaidās, kad nolīst. taču ūdens bļodā jau vairākas nedēļas turas duļķaini zaļi zils. un garšo sunītim. sākumā domāju, ka tas tik tā kļūdas pēc. bet nē, tiešām garšo.
tagad šī našķēšanās iespēja ir ierobežota.

Nepgāja ne 5 gadi, kā mans purpinājums ir tapis uzklausīts ..

Mūzika: Stellamara – Kyrie Eleison

izdomāju jaunvārdu - putrinātājs. ja vajag biezeni vai mērci tumīgāku, tad pievieno putrinātāju - mannu, kukurūzas putraimus, hidratētās auzas

Olimpijas tirdzniecības zāles darbinieces pašķīda pa malu malām, kad tur kā viesulis, ķēdi draudīgi žvadzinādams iebrāzās vilku suns krietna teļa augumā. Kāds tur suns, kucēns vēl, tīnis. Ieinteresēts un ziņkārīgs, šķita nokļuvis leiputrijā, aiz priekiem apmulsis nesaprazdams pa kuru preču eju lai tagad auļo. Pa brīžam slīdēdams un klupdams, jo norautais ķēdes gals pinās pa kājām, žļerkstēja pa grīdu, atbalsodamies hallē, kā caur jaudīgu apskaņošanas iekārtu. Nu lempis, auša ! Riktīgs dāvīc, labdabīgs un aizmirsis nobīties. Iepirkumu centra apmeklētāji uz suņuku skatījās ar aizdomām kā uz kādu mārketinga vai preču noieta veicināšanas akciju, vai domādami, ka tas ir muļķotāju ar slēptajām kamerām triks. Pievērsīsi uzmanību un tapsi par apsmieklu visas sestdienas vakara TV auditorijas priekšā!
Kādu laiciņu izskraidījies pa tirdzniecības platībām, suņabērns tikpat vienkārši izrikšoja laukā. Apsardzes dienests nepaguva noreaģēt.

Mūzika: Māris Šverns – Par zemenēm

kāpēc ja es citēju M. Dirasu, tad tas izklausās pēc P. Koelju vai, labākā gadījumā pēc A. Sent-Ekziperī, bet kad to dara tulkotāja-publiciste, tad tas nolasās pēc R. Barta vai vismaz M. Prusta ?

Mūzika: SVIIB - Disconnect From Desire

pa jāņiem dzirdēju pa LR1 tādu garu korgabalu, nu uz minūtēm 20 - 30, tādu kā skaņdarbu, tā kā ciklu, vai kompilāciju, nu ar senu līgotņu tekstiem, pat melodijām, taču tajos nedabīgajos soprānos un tenoros un mākslīgi komponētajā daudzbalsībā - viss tas izklausījās pēc "lūcijas garūtas vai pētera baritona" , nē nu nevaru teikt, ka man nepatika, tomēr lai lūcijas garūtas apdara raini un viņa lauztās priedes, bet nu līgotnes gan lai liek mierā, ak miers lai ar melngaili un viņa apdarēm, pārcēlumiem, jo miera jau nav kokariem, račevskiem, pauliem kveldēm - tie ņemas, lai partitūras negultu arhīvos, lai gan ar ko labāki iļģu rokenroli, nerunājot par kombuļu sintīpopu, ak tiem viss piedodams, jo iļģi zina, ko dara, bet kombuļiem dievs piedos, bet kā lai piedod mācītiem vīriem un sievām, kuri domā, ka dara svētīgu darbu, bet vai vispār ir savienojamas saglabāšanas un "kaut cik labā līmenī" idejas, lai gan nevar noliegt vienojošo meditācijas līmenī, ko iedvesmo mistērija

pēc pļaušanas tagad ar zāli ir citādākas attiecības nekā pēc gulēšanas zālē. ar vīnogām gan nekā tāda

Mūzika: Run Into Flowers - M83

Līdz šim vēl nevienos laivu mačos nekad nebiju apkritis. Un tagad uzreiz vienos 5 reiz. Trešgadnieka pārgalvība vai skarbs patieso prasmju spogulis?

( Ilustrētā sestdiena --->  )

Mūzika: Primal Scream & Keith Moss - Some Velvet Morning

IX gs. grieķu bizantiešu pareizkārtība vai XII gs. vācu latīņu rits?

Bingenas Hildegarde (1098 - 1179)
vai
Konstantinopoles Kasija (810 - 867)

Ilgu laiku domāja, ka benediktīniešu abatese Sv. Hildegarde ir pirmā sieviete komponiste, tagad atrasts, ka Kasija savus skaņdarbus sacerējusi divus gadsimtus agrāk..

trīs reizes otstreļījos (avārijas izkļūšana no peldlīdzekļa pēc apgāšanās), vēl divas piecēlos pats kad biju izmests uz sēkļa. skaidrs: vēja ātrums 9 m/s, brāzmās 12 ir pēdējā robeža, pie kuras ar šo laiviņu var doties līcī. dziļumā vēl var doties, bet uz krastu braucot laivas purnu rok nost tā, ka neko nevar padarīt. lai gan arī turp dodoties pāris reizes plīstošās bangas nosita nost fartuku. bet nu kad izdodas uzsēsties bangai mugurā, tad sērfs kaifīgs.

nez jukušajiem ir kauns? es ar lielu apsēstību un uzstājību tagad katru dienu šķērēju zāli, ar šķērītēm. un pa brīdim paglūnu pār plecu vai gadījumā kāds to neredz. ja kāds lūrētu, tad no kauna ielīstu zemē. jo apzinos, cik tas ir nejēdzīgi. lai arī ir smukāk, ja mauriņš apšņikāts. un esmu tā aizrāvies, ka rokas vienās tulznās.
eh, būtu labāk ēdis

Mūzika: Rakhmones afn tayvl - The Unternationale

atskārtu, ka jūtu pat nelielu prieku no tā, ka atslēgts gan tālrunis, gan internets. varēšu attaisnoties. būs legāls iemesls neizdarībai. lai gan trūkst piekļuves izklaides vietām. toties var mierīgi palasīt grāmatu un iedzert dzērveņu šņabi.
bet vispār šausmīgs simptoms. veseli cilvēki šādos gadījumos meklē iespēju kā sasniegt vajadzīgo.

Starijs tēvē turpina piedāvāt: joprojām cīņa bez kompromisiem. tikai te un tieši tagad. kurš no The Dīvām uzvarēs?

Mirdza Zīvere - Mana Bērnība (1981)

vs.

Mireille Mathieu - Santa Maria de la mer (1978)

Starijs tēvē piedāvā: cīņa bez kompromisiem. te un tagad. kurš uzvarēs?

Aija Kukule - Robots (1986)

vs.

t.A.T.u - Робот (2002)

stulbumskautkāds. sirsniņa dauzījās pie katra mazākā troksnīša, kurus pēkšņi sāku dzirdēt - gan otrā stāva staigātājus, gan vēlīnus pie loga klauvētājus, gan mana auto aizdzinējus, gan dzīvokļa izlaupītājus. nu, kā lai tādā brīdī aizmieg, pat ja ir krietni pāri pusnaktij, zem segas pabeigts lasīt rakstu par līķu iesaldētājiem mūžīgas dzīves dēļ, noskatīta filma par paranormāliem vīriem, kuri lūr uz kazām. un visa tā paranoja no tā, ka lasot žurnālu, pēkšņi nopīkstēja mobilais tālrunis, kas vēstīja, ka tam pazudis tīkla pārklājums. ne pārāk ikdienišķs notikums šeit, nodomāju. pārstartēju tālruņa aparātu - zona neparādījās. un ienāca prātā, ka tagad esmu atgriezts no pasaules, bez sakariem, bez iespējas gūt palīdzību, ja ar mani notiek kaut kas nelāgs. un sajutos nelāgi. man tapa skaidrs kā izskaidrot tehniskās nebūšanas: burlakām mūsdienās tagad ir tādi elektroniski pričendālīši ar kuriem viņi var nobloķēt mob.tel. sakaru iespēju izvēlētajam upurim, kurš tagad esmu es. agrāk bija jāpārgriež vadi, tagad viņiem ir visādi kodu skeneri un dekoderi. un tagad:
mņe nužen trup, ja vibral vas
s boļšom privetom - fantomas

Mūzika: Raudive FM: Professional Workingmayday

ekspresintervijā hokeja spēles pārtraukumā:
- A. Tripāns: šodien uz soliņa nav znaroks, viņa vietā baldonieks. kā ir?
- R. Bukarts: mēs visi esam profesionāļi, mums nav vajadzīgs ka mūs trīda un damda

Reiz Krimā kalnos pie Bahčisarajas gāju garām pareizticīgo klosterim, man galvā bija kaut kāda ķubiķeikveidīga pretsaules cepurīte, pretī nāca mūķene un sāka kliegt uz mani, lai es vācoties prom stulbais tatārs, tā esot neiedomājama nekaunība un necieņa ar tādu cepurīti iet gar svētu vietu; es sāku taisnoties, ka neesmu tatārs, viņa teica, ka ļoti labi, jo tatāri gribot nolīdzināt to klosteri, sakot ka tā ir tatāru zeme, bet mūķene saka krima kopš grieķu laikiem ir kristīga vieta.

Un es nesapratu, kurš te no visiem bija tas agresīvais - es ar savu cepuri, mūķene ar kliegšanu, vai tatāri, kas atgriežas zemēs no sibīrijas izsūtījuma.

es jau domāju, ka tā transglobālā lidojumu atcelšana ir viena vienīga diža sazvērestība. vienai kompānijai palika žēl savus jaunos boingus drāzt pa lauku ceļu putekļiem un bedrēm un tad nu pārējiem humānais cunftes likums liek stāvēt uz ausīm miera stājā, kamēr nedos atboju. jo nebūtu smuki vārīties, kamēr smukie un jaunie augstprātīgi negrib brist pa dubļiem.

pasaule nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim. (ja ignorē to, ka vēsture atkārtojas)

Mūzika: Think Locally, Fuck Globally - Gogol Bordello

Pēc šīs olimpiādes vārdam sūdabrālis* ir cita noskaņa. Tagad tas nozīmē "sudraba puisēns".

* Brother Shits (eng)

..... - Starp citu, ir kāds finansiālais stimuls apspēlēt Krieviju?

– Ko vēl jums pastāstīt? Varbūt par savu algu? Jums ir interesanti?

– Vārtsargs Edgars Masaļskis šosezon ir nestabils. Vai jūs neuztrauc šī pozīcija?

– Nē. Mums visas pozīcijas ir spēcīgas. Mēs esam paši labākie. Tā arī uzrakstiet!

– Aleksejs Kovaļevs Latvijas izlasi salīdzināja ar enerģētisko vampīru.

– Kas tas tāds?

– No pretinieka visu izsūc.

– Pilnīgi pareizi. Paldies Aleksejam. Pasveiciniet viņu. ....

iz: http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=16897

Divas nedēļas gatavojos savam pirmajam patstāvīgajam eskimosu apgriezienam jeb skrūvei ar kajaku. Domāju, ka otrajā nodarbībā tomēr spēšu saņemties. Jo viss taču ir galvā. Divas nedēļas pētīju mācību video, dīdījos kajakā uz cietas dēļu grīdas guļamistabā, pirms iemigšanas domās secīgi izpildīju visas kustības, iztēlojoties sevi vēkšpēdus zem ūdens iesprostotam nestabilā lamatā. Gribēju tikt pāri tām bailēm no ūdens, ko ieguvu pagājušajā vasarā.

Skolotāji stāsta, ka iemācīties to vajagot pakāpeniski - sākumā turoties pie baseina malas un mērcējot tikai galvu, tad skolotāja apskāvienos ar airi, tad patstāvīgi ar dēlīti bez aira, tad patstāvīgi ar airi, bet ar skolotāja drošināšu, līdz pats un tikai.

Es jau domāju, ka viss ir tikai galvā. Vajag tikai sadūšoties apmesties un tad jau dzīvotgribas instinkti paši pateiks priekšā, kas jādara. Nu nevis pateiks pateiks priekšā, bet tu vienkārši izcelsies. Neko nedomājot par ķermeņa kustību dinamiku un mehāniku. Vienkārši - gribēsies elpot. Un tad jau amats rokā.

Skaidrs, ka viss ir galvā. Mani paņēma un apmeta. Ar dēlīti, bez aira. Pats jau nevarēju sadūšoties, kamēr drošinātājam izbeidzās pacietība. Nu kaut kaut jau augšā tiku, ar nelielu palīdzēšanu no draugiem. Bet tas arī viss. Līdz ar to mans drosmes un apņēmības resurss bija cauri. Uz nenoteiktu laiku.

Man tajā galvā ir pārāk daudz.

dvinju tornjus uzlaida gaisaa vietejie specdienesti, lai konsolidetu naaciju pret dvieljgalvaam austrumos.

no moderno sejas kreemu lietoshanas liikjis ilgaak glabaasies.

pec simts gadiem latvieshu valodu neviens nekur vairs nelietos.

krievijas valsts nosaukums ir ceelies no vikingiem.

vieteejaas ekonomikas naakotne ir pakalpojumos, ne razhoshanaa.

importa lauksaimniecibas produkcija ir nejeegaa bezgaliigi piepichkaata ar visaadu kjiimiju, pesticidiem un noteikti ir gjeneetiski modificeeta. bet tas nav lielaakais suuds, ko var apeest.

kreditoriem ir jaapiedod saviem paraadniekiem, taapat kaa man jaapiedzen no saviem debitoriem.

izmeeram nav noziimes. iipashi, ja tas ir liels.

pasaules gala nebuus. lai arii cik tas neliktos labs atrisinaajums.

miilestiiba ir viena neizskaidrojama lieta. taa allazh ir savaadaaka.

nav ne globaalas sasilshanas, ne atdzishanas. ir tikai cikliskas klimata svarstibas, ko cilvece butiski neietekme.

vesture ir sakritibu sekas, tai nevar but nenovershama gaita.

zinatnieki nakotnee izdomaas kaa pabarot un sasildiit 20 miljardus planetas iedzivotajus, bet apdzivojamas kolonijas arpus zemes nekad nebus.

prezidentu nedrikst ljaut veleet tautai, ja tam dod vairak pilnvaras.

attieciibaas buutiskaakais ir saskaniiga humora izpratne.

man ir tiesibas mainit savu parliecibu bez ieprieksheja bridinajuma, tachu tas ir kaa atteikties no visdaargaakaa, kas ir - pasham no sevis.

Mūzika: Swans - The River That Runs With Love