jānoklausās emiļa melngaiļa jāņuvakars (c)
pa jāņiem dzirdēju pa LR1 tādu garu korgabalu, nu uz minūtēm 20 - 30, tādu kā skaņdarbu, tā kā ciklu, vai kompilāciju, nu ar senu līgotņu tekstiem, pat melodijām, taču tajos nedabīgajos soprānos un tenoros un mākslīgi komponētajā daudzbalsībā - viss tas izklausījās pēc "lūcijas garūtas vai pētera baritona" , nē nu nevaru teikt, ka man nepatika, tomēr lai lūcijas garūtas apdara raini un viņa lauztās priedes, bet nu līgotnes gan lai liek mierā, ak miers lai ar melngaili un viņa apdarēm, pārcēlumiem, jo miera jau nav kokariem, račevskiem, pauliem kveldēm - tie ņemas, lai partitūras negultu arhīvos, lai gan ar ko labāki iļģu rokenroli, nerunājot par kombuļu sintīpopu, ak tiem viss piedodams, jo iļģi zina, ko dara, bet kombuļiem dievs piedos, bet kā lai piedod mācītiem vīriem un sievām, kuri domā, ka dara svētīgu darbu, bet vai vispār ir savienojamas saglabāšanas un "kaut cik labā līmenī" idejas, lai gan nevar noliegt vienojošo meditācijas līmenī, ko iedvesmo mistērija