starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2006-01-18 20:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Tricky - Juxtapose

Ģimene vs. Partnerattiecības: postindustriālā realitāte
Par modeli seriāli pastāvīgo attiecību laikā.

Novērojama tendence: arvien vairāk bērnus faktiski uztur ne tā bioloģiskais tēvs, bet šībrīža esošais mātes kopdzīves partneris. Savukārt pats papucis rūpējas par savas jaunās biedrenes asniņiem. Evolūcija jūtama: tas nav gluži pirmatnējās kopienas modelis, kad visus bērnus audzināja ģints kopīgi, sievietei bija attiecības ar jebkuru ģints vīrieti.. Tad gan arī resursi un eksistence bija kolektīva.

Tas, ka bērni nav investīcija ir pašsaprotams: investējot bērnos mēs ar procentiem atdodam parādu saviem vecākiem par savu esamību. Kur tad motivācija? Vīrietim ir svarīgi tas, kas ir svarīgi viņa sievietei. Sievietei – bērni, pašaprotami, instinktīvi. Un tad vīrietim nav vairs būtiski vai viņš ir sievietes bērna līdzradītājs.

Šķiet, tā sajūta būt par tēvu paša bērnam ir svarīga tādās ekonomiskajās attiecībās, kad būtiskas ir mantojuma lietas. Kad mantojums ir reāls, novērtējams, konvertējams, sadalāms, maināms. Sabiedrībā, kur materiālās vērtības ir informācija un zināšanas, tā reāli nav jau ko nodot bērniem mantojumā, vismaz neko tādu, kas jaunās paaudzes izpratnē būtu vērtīgs un patiesi noderīgs savas patstāvīgās dzīves nodrošināšanā. Ko nevar strukturēt, to nevar paņemt. Zināšanas un prasmes kļūst mazderīgas dažu gadu laikā, savukārt īpašības grūti nodot, un tās arī var nebūt vērtīgas vērtību mainības apstākļos.

Katrā ziņā nerūpēšanās par savu bērnu nebūt neatbrīvo vīrieti no pienākumiem un rūpēm par bērniem. Tieši otrādi: pastāvošā alimentu un uzturlīdzekļu piedzīšanas likumdošana uzkrauj vīrietim dubultu finansiālu slogu. Alimenti domāti kā morāli aizstājošs instruments, lai nodrošinātu zināmu līdzsvaru sabiedrībā, lāpītu caurumus. Tomēr alimenti ir amorāli. Un amorālu rīcību nevar ierobežot ar amorāliem līdzekļiem. Tādas finansiālas sviras nav efektīvas, tās neveicina uzņemties atbildību, lai nodrošinātu visas bērna vajadzības. “–Par savu bērnu jau atpērkos, par sava tagadējā tuvā cilvēka bērniem atbildību uzņemties nevaru, jo nav materiāla seguma”.

Sabiedrībai būtu jāatsakās no alimentu instrumenta. Ir jaunas paradigmas, citādi savstarpējo attiecību modeļi, savādāki morāles kritēriji, kas tomēr nav mainījuši universālo ētisko uzstādījumu, cits dzīves temps, neierobežota mobilitāte. Mēs esam lojāli savām vērtībām, ne vietai vai cilvēkiem. Savus assetus savas misijas pildīšanai mēs nesam sev līdz. Un mūsu pienākumi un tiesības ir mūsos, tie nekur nepazūd, tikai mainās vieta, laiks un objekti.

Vai arī jāievieš fiksēts “vīriešu nodoklis”, ja pieņem, ka vīrieši ir bezatbildīgi un bez saistībām pēc noklusējuma, jo tiem “nevar būt tā, kas sievietēm ir”. -Faktiski - vīriešiem mazākas algas par līdzīgu darbu kā sievietēm.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dzeina
2006-01-18 20:18 (saite)
Es esmu ar mieru saņemt mazāku algu, bet lai viņi dzemdē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-01-18 20:24 (saite)
es arī esmu ar mieru saņemt "māmiņu algu" vienas savas mēnešalgas apjomā par katru deklarēto uzturamo bērnu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeina
2006-01-18 20:28 (saite)
Tu vispār zini, cik ilgi tās "māmiņu algas" tiek piešķirtas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-01-18 20:34 (saite)
necepies. kaķa lāsti debesīs nekāpj. savārstījumi arī

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeina
2006-01-18 20:37 (saite)
Es vienkārši atceros mūsu sarunu par šo :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2006-01-18 20:39 (saite)
toreiz biju nopienāks. argumentētāks. tagad atkal tendence visu par farsu pataisīt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chaj
2006-01-18 20:46 (saite)
savukārt es gatava dzemdēt, ka tik VIŅŠ uzņemas atbildību, rūpes un eee.. pacietību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chaj
2006-01-18 20:54 (saite)
ir gadījumi, kad bērni paliek pie tēva. bet nu protams tas retums un drīzāk izņēmums.
es atkal bieži vien domāju, ka tik mēs ar saviem uzskatiem neesam izņēmums un varbūt pat bērniem nodaram pāri, nodrošinot dzīvi arhaiska modeļa ģīmenē, tādejādi galīgi nesagatavojot reālai dzīvei.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-01-18 21:03 (saite)
Viņi ir un būs fleksiblāki kā tu domā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chaj
2006-01-18 21:08 (saite)
es ceru.
bet domāju par sevī, protams, egoistiski. man, man, jukums galvā - tjipa, nafig es iedomājos, ka mamma, tetis un vinju beerni kaa instituucija ir svariigaaka par personiigo attistiibu, par savu vietu dziivee, par to, ka ilgstoshi pareleeli nodziivot sevi neierobezhojot nv iespeejams un taml..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antuanete
2006-01-18 21:44 (saite)
Paga - atcelt alimentus. Un tie bērni, kuru māte nevar/negrib atrast jaunu "kopdzīves partneri"? Dzīvo pliki un neēduši, ja? Kamēr bioloģiskais tēvs, kurš varbūt ir atstājis jauno māmiņu pēc savas iniciatīvas, nevarot/negribot uzņemties morālu un materiālu atbildību, dzīvo zaļi un nevienu citu neuztur?
Mandomāt, alimenti nav morāls, bet gan materiāls instruments, lai nodrošinātu bērniem kaut minimālu iztikšanu periodā, kad māte viņus audzina viena un šī pienākuma dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt.
Variantu, kad spriedumi nevar būt tik viennozīmīgi, gan, protams, ir stipri daudz. Varbūt vērts atgriezties pie elementāras morāles - ja tiek izveidota jauna ģimene, vairs nesaņemt alimentus no bioloģiskā tēva, piemēram; neizmantot alimentus kā klaju izspiešanas instrumentu...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2006-01-18 22:05 (saite)
Jebkura s-ma vai kārtība darbojas, kad to akceptē de facto vismaz 90% . Es tik piedāvāju legalizēt to, kas jau faktiski ir sabiedrībā pieņemts. Jebkuras efektīvas kārtības pamatā ir par likumu padarīta folklora, ko apraksta un apņemās paši iesaistītie.
Te bezgalīgas iespējas demagoģijai: piem. slideni argumentāciju balstīt uz psiholoģisku "māte nevar/negrib atrast jaunu "kopdzīves partneri"" pret tikpat psiholoģisku "tēvs nevarot/negribot uzņemties morālu un materiālu atbildību". Kādam jāvar un jāgrib vairāk? Tāpēc, ka likums prasa?
Nedomāju, ka vīrietis pamet bērnus, viņš šķiras no sievietes, bet par šķiršanos atbildīgi ir solidāri - 50/50.
Labi, ka neesmu amatpersona, politiķis, vai sociālo jautājumu eksperts, kuram uzticēta politikas un stratēģijas izstrāde. Tad es atturētos no mētāšanās ar vārdiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2006-01-18 22:12 (saite)
Es varētu plašāk izvērst to, ko gribēju pateikt, tak laika neir un nedomājas aŗī tik vēlā vakarā pietiekami skaidri :) Visādi zemūdens akmeņi tikvaitā ir gan manā, gan Tavā variantā, kā jau ikreiz, kad tiek skartas "morālas un ētiskas" problēmas un tiek skarti jautājumi sabiedrība vs. indivīds vai tiesības vs. pienākumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?