starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2005-12-29 10:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es solīju sev
No mērķēšanas ir jēga tikai tad, ja ir noteiktas metrikas - mērķiem jābūt izmērāmiem un kalibrējamiem. Un indikatoru parametru vērtībām, vēlams, nebūtu jābūt nosakāmām organoleptiski. Domā -> Dari -> Izvērtē -> Koriģē -> Domā -> - tāda cikliska pieeja. Rezultātu interpretācija gan ir subjektīva, tomēr attiecināma pret sākotnējo uzstādījumu. Mērķēšana nozīmē ētikas latiņu nolikšanu – tajā brīdi jābūt jau skaidram, kas ir labi, kas ir slikti, kas apmierinoši. Mērķēt – nozīmē kontrolēt.
Kontrolēju – tātad esmu apzinīga un saprātīga būtne. Mērķēju - tātad esmu.


(Papildinājums: iz arhīva http://klab.lv/users/starro/13010.html )

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2005-12-29 10:58 (saite)
Kurā brīdī vispār var būt skaidrs un drošs, kas ir labi, kas ir slikti un kas - apmierinoši?
Vai arī tās ir tikai subjektīvas kategorijas (MAN labi, slikti u.t.t.)?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2005-12-29 11:12 (saite)
Objektivitāte rodas no saskaņotām subjektivitātēm. Vai rēķināties un saskaņot plānus - mačs tīri individuāls. Mērķa noteikšana nozīmē deklarēt savu izpratni par to kas ir labi / slikti. Pārskata perioda beigās nevari pateikt, vai ir labi / labāk , ja nav fiksēts sākotnējā brīža uzstādījums. Tad bijušā izvērtējums ir ar mazu ticamību. Protams, mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē, mums ir tiesības mainīt savu viedokli un uzskatus, bet tad plānošanas periods ir jāsadala īsākos posmos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2005-12-29 11:17 (saite)
Un kur paliek spontanitāte, dzīvošana mirklim?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2005-12-29 11:34 (saite)
ķer mirkli ik mirkli, tikai mirkli pirms rīkojies, padomā mirkli vai tas tuvina, vai attālina no vēlamā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pasholti
2005-12-29 11:30 (saite)
Plāno izveidot AI? Jo tas stipri izklausās pēc robotu ētikas programmēšanas pamatiem. Beisiks kaut kāds...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2005-12-29 11:50 (saite)
Nē. Tie ir Personības veidošanās pamati. Personība nozīmē, ka viņam piemīt noteiktas normas un vērtības; šīs vērtības tiek demonstrētas un paustas; pastāv konteksts un novērotāji no malas. Lai būtu pesonība, nepietiek tikai apzinātu rīcību un spēju novērtēt rīcības sekas. To raksturo mērķtiecīga rīcība, kura izriet no ētiskiem apsvērumiem, ko nosaka mijiedarbība ar sabiedrību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]pasholti
2005-12-29 13:59 (saite)
Show me the money! :)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2005-12-29 14:00 (saite)
Pats tāds!!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2005-12-29 12:02 (saite)
Ideāli. Varu tikai papildināt ar to, ka

Stratēģija (ilgtermiņa kontrole) jākombinē ar taktiku (īstermiņa kontrole). Taktikā arī spontanitāte dod labus rezultātus (bez ciešanām sev un citiem) tad, ja nav šaubu par izvēlēto stratēģiju. Tāda kā balansēšana uz iedvesmas viļņa, kā sērfotājam, kas kaifo par nejaušību pilno un sarežģīto procesu, bet zina, kurā krastā vilnis viņu izmetīs. Var jau arī iekāpt motorlaivā un atbraukt līdz krastam ar benzīnu, bet tad tā būs uzskatāmi pragmatiska nevis spontāna pieeja. Bet ja ar motorlaivu riņķosi pa okeānu, tevi uzskatīs par aptaurētu mēnessērdzīgo, kuram nav sava mērķa, bet kas dzelžaini turpina iesākto. Lai vai kā, par katru puslīdz nopietnu lietu ir sava sajūta, kuru pieeju izvēlēties. Bet tas ir jau par sensorās domāšanas tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antuanete
2005-12-29 12:03 (saite)
Visi tik gudri, visi tik gudri... :/
Galvenās grūtības rodas ar teorētisko atziņu ieviešanu dzīvē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2005-12-29 12:21 (saite)
Lepojos ar tevi.
Priecē, tie Stratēģija / Taktika ir attēlojami kā k-kas dzīvs un blakus ikdienā stāvošs, ne tikai mācītu jefiņu nodevumu saturs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?