__________________

Lielākais mīnuss, vismaz manuprāt, ir tas, ka pietiekami daudzi, runājot par marihuānistiem kā par narkomāniem, pēdējo vārdu gan domās, gan uz papīra liek pēdiņās.

Par to "noteikti" arī es atļaujos pasmīnēt, taču - jā, es to nekad neesmu smēķējis un negrasos to darīt.

Šo likumu es pārkāpju regulāri un konsekventi - gan dzīvē, gan "virtualitātē" -, uzskatot mutes brūķēšanu par vienu no savām neatņemamām tiesībām.

Par narkotikām - ak, lūgtum, nedz es spēju, nedz pat īsteni vēlos tur ko mainīt. Dabiskā atlase no Dabasmātes puses cilvēku vidū ir sen jau kā beigusies, līdz ar to ir varbūt pat labi, ka tai līdzīgi procesi turpinās jau tīri kultūrizlases veidolā; ja vien no tiem neciestu arī tajos neiesaistītie, es būtu pat dziļi apmierināts ar šo filtrāciju.

Ak, man ir ne reizi vien gadījies piedalīties diskusijās, kurās man ir bijusi aptuveni 0% uzvaras iespēja. Lielākoties oponenti tajās uzvarēja ar "***, tu taču esi pilnīgs idiots, *****, ko tu vispār no tā jēdz, ***" žanra atbildēm vai arī caur vienkāršo patiesību, ka cilvēks, kurš ir uzsēdies vienam, lai cik aplamam, viedoklim, turpinās to aizstāvēt pie vienalga, cik arī pamatotiem kontrargumentiem, nemitīgi maļot, ka viņam automātiski ir taisnība just because. Par to, vai es šajā diskusijā nebūtu pietiekoši kompetents, es gan atļaujos šaubīties, taču - whatever.

Excuse me, sir, bet - manis psiholoģiskā analīze? Pavirzies, Zigmund, tev ir uzradies nopietns konkurents; pat vecais psihoanalīzes tēvs neapņēmās pētīt kāda iekšējās pasaules pēc viņa atstāta fragmentāra teksta vien, visu cieņu. Ja nu tomēr Tu izrādi šādus centienus (to sekmīgumu gan es atļaujos vērtēt ar negatīvu procentūru), lai notiek tā, te būs daži mirkļi pārdomām.

Pirmkārt, no jelkuras organizētas reliģijas vai vienkārši fundamentālistiskiem uzskatiem es cenšos būt tik tālu, cik tas apkārtējās sabiedrības robežās ir iespējams, un ir tikai dažas ainas, kuras mani kaitina lielākā mērā, par reliģiski apreibinājušos indivīdu, kurš uz ielas, sabiedriskajā transportā vai pie manām durvīm tirgo savas mentālās narkotikas - jo informācija spēj būt tikpat graujoša un tikpat adiktīva, kā ķimikālijas. Pie saviem uzskatiem - gan šajā, gan vairākumā citu jomu - esmu nonācis pats, un, ja tajos var saredzēt līdzību ar kādiem citiem - izlasi manas dienasgrāmatas diskleimeri, tas tur nekarājas tāpat vien, to demonstrate how cool I am.

Es šaubos, ka Tu esi vecskolas hipijs ar sešdesmit dzīves un četrdesmit piecu marihuānas gadu stāžu, kurš var skatīties uz mani ar tu, jaunieti attieksmi, taču pat tādā gadījumā manu iespējamo jaunības maksimālismu nav īstas nozīmes pieminēt. Uz šo pasauli es skatos gandrīz bez ilūzijām, un man nav ij nekādas vēlēšanās cīnīties ar tās nebeidzamajām kretīnisma izpausmēm; ticu, ka laika gaitā man neradīsies daudz iemeslu kļūt atsaucīgākam pret to visu. Anti-cannabis, anti-drugs-in-general, anti-death penalty, anti-system-as-such - jā, tas esmu es, bet vienkārši tādēļ, ka es tā vēlos, ka šādi uzskati ir man tuvi, nevis, lai kādam pierādītu to vai ko citu. Sociālā izolācija? Mizantropija, norobežošanās un apkārtējās sabiedrībās filtrēšana ir pietiekami efektīvs pretlīdzeklis smadzeņu puvei, precīzāk, gandrīz vienīgais pašreizējā status quo ietvaros.

Diskutēt ar kādu, kurš patērē marihuānu un nevēlas to pārtraukt, par tās kaitīgumu, man šķiet, ir tas pats, kas liet ūdeni pret vēju - visi argumenti, neatkarīgi no to pamatotības, visticamāk, tiktu pagriezti pret pašu oponentu, un tikai tādēļ vien, lai par katru cenu aizstāvētu savas patērētāja pozīcijas. Turklāt, tik ilgi, līdz kamēr man vai kādam no man tuvajiem cilvēkiem nav tieši jāsaskaras ar līdz bezjēgai piedzērušos, uzkaifojušos vai jelkādā citā veidā savu prātu izvarojušu indivīdu, man tas ir gluži vienalga; kā jau sacīju, ja bioloģiskās atlases vietā ir nākusi kultūratlase, tas savā ziņā ir pat pozitīvi, šādiem procesiem kaut nedaudz attīrot homo sapiens populāciju.

Protams, ka katram argumentam ir iespējams atrast kontrargumentu, vajadzības gadījumā ķeroties arī pie ad hominem, ad hominem tu quoque un citiem retorikas spērieniem zem jostas vietas, taču šoreiz es uzskatu, ka tas ir lieki - mani personiskie uzskati ir tikai mani, un, ja vien pēc tiem netiks atsevišķi prasīts, Tīklā ir atrodama ne tikai informācija par zāles audzēšanu un patērēšanas mākslu, bet arīdzan par psihotropo, psihoaktīvo un narkotisko vielu kumulatīvo iedarbību un uzkrāšanos, par psiholoģisko un fizioloģisko pieradumu utt., utjpr.

Tad ņem un sagrauj, I am open to attack. Man varētu būt nedaudz interesanti pavērot, cik gan pamatots un neapgāžami argumentēts būtu Tavs uzbrukums manām pozīcijām.

Par mani pašu - es necenšos valkāt maskas; es tiešām esmu pret visa veida apreibināšanos, bet galvenokārt pie sevis paša un tiem dažiem, kuru dzīves ir arī manis paša. Par tiem tur, ārā man līdz zināmai pakāpei ir vienalga.

Amused - par ko? Taču ne jau par manu sākotnējo izteikumu par narkomāniem pēdiņās, es ceru. Nepārproti arī Tu - man ir gluži vienalga, ka Tu smēķē marihuānu, un būs vienalga tik ilgi, līdz man tas nesāks traucēt, kas, pieņemu, arī nenotiks. Mana nostāja šajā jautājumā ir pavisam vienkārša, kā divi reiz divi - šādas recreational metodes man šķiet bezjēdzīgas un derdzīgas, as simple as that, jā, tam visam ir piejaukta mana personiskā nepatika un subjektīvie viedokļi; es uzskatu, ka ir zem cilvēka kā domājošas būtnes goda apreibināties un lidināties savā ķīmiskajā paradīzē, pārstājot būt spējīgam kontrolēt un izprast savas domas, izjūtas un savu vietu realitātē; šeit es nerunāju tikai par zāli, bet par visa veida gļukozoīdajām substancēm kopumā, sākot ar maģiskajām sēnēm un beidzot ar attiecīgu sintētiku. Narkotikas vārda tiešajā nozīmē, kā opiāti u.c., manuprāt, vispār nav apspriešanas vērts temats. Turklāt, sabiedrībā jau tā ir pārlieku daudz alkohola pielūdzēju, ar kuriem cīnīties ir teju bezjēdzīgi, lai vajadzētu vēl šajā mēslu bedrē iepludināt arī cita veida reibumā esošos un par to pat nesatraukties, freedom of act and thought, kā tad. Šodienas sabiedrība ir pārlieku stulba, lai tai visai dotu pilnīgu brīvību, no kuras tā vienā mirklī radītu pilnīgu teroru; līdz ar to, jo lielāka (un konstruktīvāka - ne tikai plakāti un gudras runas, un retu reizi kāds miegains pretnarkotiku reids) pretestība tiktu izvērsta pret visu, kas noņem bremzes jau tā ne sevišķi stabilajiem cilvēku prātiņiem, jo labāk būtu - vismaz tiem, kuriem doma par šādu fana havošanu nesagādā nekādu patiku.

Ar savu pretapreibināšanās nostāju es nekādā ziņā neapreibinos, es nestaigāju apkārt, dalīdams bukletus vai ar kaklā pakārtiem uzrakstiem. Tie vienkārši ir mani uzskati, kurus man nav kauna deklarēt, ja tie no manis tiek prasīti.

And you would be the one to judge my levels in anything, that is for sure. Tas, ka kāds to, to vai to indivīdu atzīst par kreatīvu un inteleģentu, vēl nenozīmē, ka viņiem šīs īpašības piemīt, pateicoties zāles smēķēšanai, un, ka tās viņiem nepiemistu vēl lielākā mērā bez tās; salmu vīra argumentus es spēju atpazīt pietiekami labi.

Kafiju es dzeru, taču es ar to neapreibinos, nedz arī izjūtu pieradumu pie tās, feel the not-so-subtle difference, turklāt vismaz man nekad nav bijusi vajadzība, vai vēlēšanās, pirms radoša darba uzņemt jelkādus stimulantus. Var jau būt, ka tieši te arī ir runa par my and someone else's levels, kas zina.

Gaumes jautājums, tieši tā. Bītli var būt vai nebūt klasika, viņu daiļrade var man patikt vai nepatikt, tas jau ir tik absolūts offtopic, ka ne tālāk vairs.

Zāle un tīrais prāts? Zāle un septiņpadsmitā gadsimta racionālisti? Zāle un Imanuels Kants? Halucinationem habeo, ergo sum? Wake up, Neo, this is not the chemicals-induced world anymore. Lai cik kaismīgs kaņepju mīlētājs tu nebūtu, pret ko man ir patiesi vienalga, saistīt, piemēram, Dekarta idejas par pieredzi, kas gūstama tīras dedukcijas ceļā, bez uzticēšanās sajūtām un ārējiem faktoriem, ar apreibinājušās personas vīzijām un to rezultātā tapušo kreatīvu man šķiet vienkārši absurdi.

liekvārdība

laba mūzika ir tā kas man patīk, man nevajag nekādu aranžējumu

Hahahahā, man arī to mācīja skolā! Un ne tikai devītajā klasē, bet no kādas septītās līdz devītajai (un tad jau sen bija par vēlu ar tādām dumībām baidīt).
Un visi, kas ir pīpējuši to, obligāti kļūtst par narkomāniem un sāk lietot heroīnu! :)