Ak, man ir ne reizi vien gadījies piedalīties diskusijās, kurās man ir bijusi aptuveni 0% uzvaras iespēja. Lielākoties oponenti tajās uzvarēja ar "***, tu taču esi pilnīgs idiots, *****, ko tu vispār no tā jēdz, ***" žanra atbildēm vai arī caur vienkāršo patiesību, ka cilvēks, kurš ir uzsēdies vienam, lai cik aplamam, viedoklim, turpinās to aizstāvēt pie vienalga, cik arī pamatotiem kontrargumentiem, nemitīgi maļot, ka viņam automātiski ir taisnība just because. Par to, vai es šajā diskusijā nebūtu pietiekoši kompetents, es gan atļaujos šaubīties, taču - whatever.
AK puis, tu esi perfekts veidols fundamentālā kristieša/musulmaņa/whatever tēlam, jaunības maksimālisms heh, kad sociāla izolācija tiek pārvērsta par elitārismu, tiek meklēts viss, lai tik kaut kur varētu izteikt savu holier than thou attitude. Anti-marihuāna, anti-viss, bez iemesla, jo, well, citi tā dara, es nē, I must be special, good morning princess, you aint special. Man pat ir slinkums sākt ar tavu psiholoģisko analīzi, lai lēni un mokoši nonāktu līdz mana argumenta uzvarai, nerunājot par to, ka tā būtu pārāk virspusīga, bet hello, ja tas būtu virspusīgi, tad tas ko tu teici, būtu kā stratosfēra, kamēr manis teiktas - atlantijas okeāna virsma. Ja tiešām gribi diskutēt, a bet lūdzu: Sāc ar domas konkretizēšanu - "marihuāna - plusi un mīnusi, ietekme uz sabiedrību" , argumentē un ja man nebūs slinkums, es iznīcināšu katru tavu argumentu un likšu sienām ap tevi sabrukt.
Excuse me, sir, bet - manis psiholoģiskā analīze? Pavirzies, Zigmund, tev ir uzradies nopietns konkurents; pat vecais psihoanalīzes tēvs neapņēmās pētīt kāda iekšējās pasaules pēc viņa atstāta fragmentāra teksta vien, visu cieņu. Ja nu tomēr Tu izrādi šādus centienus (to sekmīgumu gan es atļaujos vērtēt ar negatīvu procentūru), lai notiek tā, te būs daži mirkļi pārdomām.
Pirmkārt, no jelkuras organizētas reliģijas vai vienkārši fundamentālistiskiem uzskatiem es cenšos būt tik tālu, cik tas apkārtējās sabiedrības robežās ir iespējams, un ir tikai dažas ainas, kuras mani kaitina lielākā mērā, par reliģiski apreibinājušos indivīdu, kurš uz ielas, sabiedriskajā transportā vai pie manām durvīm tirgo savas mentālās narkotikas - jo informācija spēj būt tikpat graujoša un tikpat adiktīva, kā ķimikālijas. Pie saviem uzskatiem - gan šajā, gan vairākumā citu jomu - esmu nonācis pats, un, ja tajos var saredzēt līdzību ar kādiem citiem - izlasi manas dienasgrāmatas diskleimeri, tas tur nekarājas tāpat vien, to demonstrate how cool I am.
Es šaubos, ka Tu esi vecskolas hipijs ar sešdesmit dzīves un četrdesmit piecu marihuānas gadu stāžu, kurš var skatīties uz mani ar tu, jaunieti attieksmi, taču pat tādā gadījumā manu iespējamo jaunības maksimālismu nav īstas nozīmes pieminēt. Uz šo pasauli es skatos gandrīz bez ilūzijām, un man nav ij nekādas vēlēšanās cīnīties ar tās nebeidzamajām kretīnisma izpausmēm; ticu, ka laika gaitā man neradīsies daudz iemeslu kļūt atsaucīgākam pret to visu. Anti-cannabis, anti-drugs-in-general, anti-death penalty, anti-system-as-such - jā, tas esmu es, bet vienkārši tādēļ, ka es tā vēlos, ka šādi uzskati ir man tuvi, nevis, lai kādam pierādītu to vai ko citu. Sociālā izolācija? Mizantropija, norobežošanās un apkārtējās sabiedrībās filtrēšana ir pietiekami efektīvs pretlīdzeklis smadzeņu puvei, precīzāk, gandrīz vienīgais pašreizējā status quo ietvaros.
Diskutēt ar kādu, kurš patērē marihuānu un nevēlas to pārtraukt, par tās kaitīgumu, man šķiet, ir tas pats, kas liet ūdeni pret vēju - visi argumenti, neatkarīgi no to pamatotības, visticamāk, tiktu pagriezti pret pašu oponentu, un tikai tādēļ vien, lai par katru cenu aizstāvētu savas patērētāja pozīcijas. Turklāt, tik ilgi, līdz kamēr man vai kādam no man tuvajiem cilvēkiem nav tieši jāsaskaras ar līdz bezjēgai piedzērušos, uzkaifojušos vai jelkādā citā veidā savu prātu izvarojušu indivīdu, man tas ir gluži vienalga; kā jau sacīju, ja bioloģiskās atlases vietā ir nākusi kultūratlase, tas savā ziņā ir pat pozitīvi, šādiem procesiem kaut nedaudz attīrot homo sapiens populāciju.
Protams, ka katram argumentam ir iespējams atrast kontrargumentu, vajadzības gadījumā ķeroties arī pie ad hominem, ad hominem tu quoque un citiem retorikas spērieniem zem jostas vietas, taču šoreiz es uzskatu, ka tas ir lieki - mani personiskie uzskati ir tikai mani, un, ja vien pēc tiem netiks atsevišķi prasīts, Tīklā ir atrodama ne tikai informācija par zāles audzēšanu un patērēšanas mākslu, bet arīdzan par psihotropo, psihoaktīvo un narkotisko vielu kumulatīvo iedarbību un uzkrāšanos, par psiholoģisko un fizioloģisko pieradumu utt., utjpr.
Tu ieņem aizstāvēšanās un attaisnošanās pozīciju, es prasīju argumentus, saņēmu minējumus un demagoģiju, tipiski. Un homo sapiens populācija netiek attīrīta, tā tiek piegružota ar vien vairāk un vairāk, vēl jovairāk, kad apkārt skraida ar "elkiem" (Skat. F. Bekona likumu par atbrīvošanos no elkiem) piegružoti cilvēciņi un blēj par to, par ko nav ne mazākās sajēgas, kaut vai no zinātniskā viedokļa - es varētu sagraut tavu (neesošo) argumentu pilnībā, bet iespējams, ka esi viens no pro-life saulstariņiem, kurš maskējās zem mizantropa maskas un vispār noliedz visu pretdabisko un apreibinošo.
Tad ņem un sagrauj, I am open to attack. Man varētu būt nedaudz interesanti pavērot, cik gan pamatots un neapgāžami argumentēts būtu Tavs uzbrukums manām pozīcijām.
Par mani pašu - es necenšos valkāt maskas; es tiešām esmu pret visa veida apreibināšanos, bet galvenokārt pie sevis paša un tiem dažiem, kuru dzīves ir arī manis paša. Par tiem tur, ārā man līdz zināmai pakāpei ir vienalga.
Nē, tu apreibinies ar savu pretapreibināšanās nostāju, -1. Starp citu, kam lai es uzbrūku? Tev nav nekā, tu neko neesi pateicis, tas ir kā džeks pūkainā villnas džemperī kurš ienāk istabā, apsēžās uz galda un nobļaujas "Harlds Sīmanis varētu nostist tevi ar 79 gada gibson costum", tu viņam jautā "Un?", viņš atbild ar "pierādi ka nē". Argumentus or gtfo, dārgumiņ. Nepārproti, es neesmu nikns, I am mearly amused.
Amused - par ko? Taču ne jau par manu sākotnējo izteikumu par narkomāniem pēdiņās, es ceru. Nepārproti arī Tu - man ir gluži vienalga, ka Tu smēķē marihuānu, un būs vienalga tik ilgi, līdz man tas nesāks traucēt, kas, pieņemu, arī nenotiks. Mana nostāja šajā jautājumā ir pavisam vienkārša, kā divi reiz divi - šādas recreational metodes man šķiet bezjēdzīgas un derdzīgas, as simple as that, jā, tam visam ir piejaukta mana personiskā nepatika un subjektīvie viedokļi; es uzskatu, ka ir zem cilvēka kā domājošas būtnes goda apreibināties un lidināties savā ķīmiskajā paradīzē, pārstājot būt spējīgam kontrolēt un izprast savas domas, izjūtas un savu vietu realitātē; šeit es nerunāju tikai par zāli, bet par visa veida gļukozoīdajām substancēm kopumā, sākot ar maģiskajām sēnēm un beidzot ar attiecīgu sintētiku. Narkotikas vārda tiešajā nozīmē, kā opiāti u.c., manuprāt, vispār nav apspriešanas vērts temats. Turklāt, sabiedrībā jau tā ir pārlieku daudz alkohola pielūdzēju, ar kuriem cīnīties ir teju bezjēdzīgi, lai vajadzētu vēl šajā mēslu bedrē iepludināt arī cita veida reibumā esošos un par to pat nesatraukties, freedom of act and thought, kā tad. Šodienas sabiedrība ir pārlieku stulba, lai tai visai dotu pilnīgu brīvību, no kuras tā vienā mirklī radītu pilnīgu teroru; līdz ar to, jo lielāka (un konstruktīvāka - ne tikai plakāti un gudras runas, un retu reizi kāds miegains pretnarkotiku reids) pretestība tiktu izvērsta pret visu, kas noņem bremzes jau tā ne sevišķi stabilajiem cilvēku prātiņiem, jo labāk būtu - vismaz tiem, kuriem doma par šādu fana havošanu nesagādā nekādu patiku.
Ar savu pretapreibināšanās nostāju es nekādā ziņā neapreibinos, es nestaigāju apkārt, dalīdams bukletus vai ar kaklā pakārtiem uzrakstiem. Tie vienkārši ir mani uzskati, kurus man nav kauna deklarēt, ja tie no manis tiek prasīti.
Atkal demagoģijas uzbrukums. Mani šī saruna sāk nogudrināt, it īpaši, kad diskusijas partneris ir pilnīgi clueless par tēmu. Atkal ne filozofiska pieeja, ne zinātniska, bet ramble ramble ramble, kā maza bērna blēšana par kaut ko cēlu, ideālisti, heh, garlaicīgi. Here's the deal - ja ir interese, palasi par konkrēto tēmu kādā neitrālā avotā, tad nāc pie manis. Vispār anglicismu lietošana mūsu sarunā man lika saprast cik tizli tas izskatās no malas, vismaz kaut kāds ieguvums un mācība. Neņem ļaunā manu agresīvu diskutēšanas stilu, tas ir kā filtrs, kas atsijā mazprātīšus jau laikus, pirms neesmu ķēries pie tēmas. Tik tālu esi izturējis, bet "tam visam ir piejaukta mana personiskā nepatika " liecina par tavu aizvainojumu, hah, hating on the interwebZ ir like, nezinu, ieliec random witty ironisku frāzi, atkal jau angļu valoda.
Un vispār, cut the crap baby, kneel down and open your mouth, šī diskusija no tavas puses ir neuzvarama, es tev varu iedot buču uz pieres, ja tev ta liks justies labāk, bet seriously, lai ko tu arī teiktu, you are not in my level, haha, interneta iedomīgums for the win, bet ja nopietni, pietiekoši daudz kreatīvu un inteleģentu cilvēku smēķē zāli, nav jau tā, ka zāle ir kā cīgas, more like kā labs 12 gadus vecs viskijs, ko iedzer ik pa pāris nedēļām vakaros pirms ķeries klāt pie radoša darba vai vnk lai čilautotos (nav tur nekāda kaifa haha, ķert kaifu, wūūū, wtf). Mošs tu arī kafiju nedzer? Saderam, ka varētu pierādīt to ka kafija no rītiem - tukšā dūša ir kaitīgākā kā daži dūmi zāles mēneša periodā.
And you would be the one to judge my levels in anything, that is for sure. Tas, ka kāds to, to vai to indivīdu atzīst par kreatīvu un inteleģentu, vēl nenozīmē, ka viņiem šīs īpašības piemīt, pateicoties zāles smēķēšanai, un, ka tās viņiem nepiemistu vēl lielākā mērā bez tās; salmu vīra argumentus es spēju atpazīt pietiekami labi.
Kafiju es dzeru, taču es ar to neapreibinos, nedz arī izjūtu pieradumu pie tās, feel the not-so-subtle difference, turklāt vismaz man nekad nav bijusi vajadzība, vai vēlēšanās, pirms radoša darba uzņemt jelkādus stimulantus. Var jau būt, ka tieši te arī ir runa par my and someone else's levels, kas zina.
Bītlu albūms - Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band tika sarakstīts konstanta stāvoklī zem zāles un lsd, ja viņi nav viena no ģeniālākajām grupām uz šīs pasaules, gtfo, gaumes jautājums? Nē, ir atšķirība starp labu mūziku, sliktu un ģeniālu. Tur pat nevajaga basic zināšanas mūzika, lai saprastu whats what.
Jā, ne jau zāle vai kas tāds ir dzinulis idejai un kreativitātei, bet tas ir līdzeklis, lai attīrītu prātu un dotu ceļu mirkļa idejai, tai fakin tīrajai ideaji par ko runāja 17 gs racionālisti.
Kāda bija diskusijas tēma? "Zāle un ap to", tā gan ir pārvērsta par "mani argumenti - tava attaisnošanās par tēmu un sevis cildināšana", ok tu neko nelieto, tev uztrauc tikai tu un tavi tuvie, so, fucking, what? Viedoklis? Tev nav viedokļa, lai kā arī es ticu racionālistu idejām par prātu, šajā gadījumā ir jāpiekrīt empīriķu pieredzes kultivēšanas likumiem, where you, my boy, clearly lack teh firepowder.
Tu acīmredzami uzķeries uz maniem āķiem un uz to vien tik atbildi, tādējādi zaudējot iespēju zoom'ot diskusiju, ja mūs vērtētu tiesnesis, tu jau būtu zaudējis, (lai tev skaidrāks - kā operatīvā atmiņa - tiek izslēgta elektrība - tā paliek tukša).
Gaumes jautājums, tieši tā. Bītli var būt vai nebūt klasika, viņu daiļrade var man patikt vai nepatikt, tas jau ir tik absolūts offtopic, ka ne tālāk vairs.
Zāle un tīrais prāts? Zāle un septiņpadsmitā gadsimta racionālisti? Zāle un Imanuels Kants? Halucinationem habeo, ergo sum? Wake up, Neo, this is not the chemicals-induced world anymore. Lai cik kaismīgs kaņepju mīlētājs tu nebūtu, pret ko man ir patiesi vienalga, saistīt, piemēram, Dekarta idejas par pieredzi, kas gūstama tīras dedukcijas ceļā, bez uzticēšanās sajūtām un ārējiem faktoriem, ar apreibinājušās personas vīzijām un to rezultātā tapušo kreatīvu man šķiet vienkārši absurdi.
Nā, nā, its realy simple - my music rocks, your sucks, thats all there is. Bet ja nopietni, kad tev būs kāda sajēga, kas ir labs aranžējums un orģinalitāte tad pienāc. Ironiskā kārtā tev pat ir TH avatars.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Anti-marihuāna, anti-viss, bez iemesla, jo, well, citi tā dara, es nē, I must be special, good morning princess, you aint special.
Man pat ir slinkums sākt ar tavu psiholoģisko analīzi, lai lēni un mokoši nonāktu līdz mana argumenta uzvarai, nerunājot par to, ka tā būtu pārāk virspusīga, bet hello, ja tas būtu virspusīgi, tad tas ko tu teici, būtu kā stratosfēra, kamēr manis teiktas - atlantijas okeāna virsma.
Ja tiešām gribi diskutēt, a bet lūdzu:
Sāc ar domas konkretizēšanu - "marihuāna - plusi un mīnusi, ietekme uz sabiedrību" , argumentē un ja man nebūs slinkums, es iznīcināšu katru tavu argumentu un likšu sienām ap tevi sabrukt.
Pirmkārt, no jelkuras organizētas reliģijas vai vienkārši fundamentālistiskiem uzskatiem es cenšos būt tik tālu, cik tas apkārtējās sabiedrības robežās ir iespējams, un ir tikai dažas ainas, kuras mani kaitina lielākā mērā, par reliģiski apreibinājušos indivīdu, kurš uz ielas, sabiedriskajā transportā vai pie manām durvīm tirgo savas mentālās narkotikas - jo informācija spēj būt tikpat graujoša un tikpat adiktīva, kā ķimikālijas. Pie saviem uzskatiem - gan šajā, gan vairākumā citu jomu - esmu nonācis pats, un, ja tajos var saredzēt līdzību ar kādiem citiem - izlasi manas dienasgrāmatas diskleimeri, tas tur nekarājas tāpat vien, to demonstrate how cool I am.
Es šaubos, ka Tu esi vecskolas hipijs ar sešdesmit dzīves un četrdesmit piecu marihuānas gadu stāžu, kurš var skatīties uz mani ar tu, jaunieti attieksmi, taču pat tādā gadījumā manu iespējamo jaunības maksimālismu nav īstas nozīmes pieminēt. Uz šo pasauli es skatos gandrīz bez ilūzijām, un man nav ij nekādas vēlēšanās cīnīties ar tās nebeidzamajām kretīnisma izpausmēm; ticu, ka laika gaitā man neradīsies daudz iemeslu kļūt atsaucīgākam pret to visu. Anti-cannabis, anti-drugs-in-general, anti-death penalty, anti-system-as-such - jā, tas esmu es, bet vienkārši tādēļ, ka es tā vēlos, ka šādi uzskati ir man tuvi, nevis, lai kādam pierādītu to vai ko citu. Sociālā izolācija? Mizantropija, norobežošanās un apkārtējās sabiedrībās filtrēšana ir pietiekami efektīvs pretlīdzeklis smadzeņu puvei, precīzāk, gandrīz vienīgais pašreizējā status quo ietvaros.
Diskutēt ar kādu, kurš patērē marihuānu un nevēlas to pārtraukt, par tās kaitīgumu, man šķiet, ir tas pats, kas liet ūdeni pret vēju - visi argumenti, neatkarīgi no to pamatotības, visticamāk, tiktu pagriezti pret pašu oponentu, un tikai tādēļ vien, lai par katru cenu aizstāvētu savas patērētāja pozīcijas. Turklāt, tik ilgi, līdz kamēr man vai kādam no man tuvajiem cilvēkiem nav tieši jāsaskaras ar līdz bezjēgai piedzērušos, uzkaifojušos vai jelkādā citā veidā savu prātu izvarojušu indivīdu, man tas ir gluži vienalga; kā jau sacīju, ja bioloģiskās atlases vietā ir nākusi kultūratlase, tas savā ziņā ir pat pozitīvi, šādiem procesiem kaut nedaudz attīrot homo sapiens populāciju.
Protams, ka katram argumentam ir iespējams atrast kontrargumentu, vajadzības gadījumā ķeroties arī pie ad hominem, ad hominem tu quoque un citiem retorikas spērieniem zem jostas vietas, taču šoreiz es uzskatu, ka tas ir lieki - mani personiskie uzskati ir tikai mani, un, ja vien pēc tiem netiks atsevišķi prasīts, Tīklā ir atrodama ne tikai informācija par zāles audzēšanu un patērēšanas mākslu, bet arīdzan par psihotropo, psihoaktīvo un narkotisko vielu kumulatīvo iedarbību un uzkrāšanos, par psiholoģisko un fizioloģisko pieradumu utt., utjpr.
tl;dr
Un homo sapiens populācija netiek attīrīta, tā tiek piegružota ar vien vairāk un vairāk, vēl jovairāk, kad apkārt skraida ar "elkiem" (Skat. F. Bekona likumu par atbrīvošanos no elkiem) piegružoti cilvēciņi un blēj par to, par ko nav ne mazākās sajēgas, kaut vai no zinātniskā viedokļa - es varētu sagraut tavu (neesošo) argumentu pilnībā, bet iespējams, ka esi viens no pro-life saulstariņiem, kurš maskējās zem mizantropa maskas un vispār noliedz visu pretdabisko un apreibinošo.
Par mani pašu - es necenšos valkāt maskas; es tiešām esmu pret visa veida apreibināšanos, bet galvenokārt pie sevis paša un tiem dažiem, kuru dzīves ir arī manis paša. Par tiem tur, ārā man līdz zināmai pakāpei ir vienalga.
Starp citu, kam lai es uzbrūku? Tev nav nekā, tu neko neesi pateicis, tas ir kā džeks pūkainā villnas džemperī kurš ienāk istabā, apsēžās uz galda un nobļaujas "Harlds Sīmanis varētu nostist tevi ar 79 gada gibson costum", tu viņam jautā "Un?", viņš atbild ar "pierādi ka nē".
Argumentus or gtfo, dārgumiņ.
Nepārproti, es neesmu nikns, I am mearly amused.
Ar savu pretapreibināšanās nostāju es nekādā ziņā neapreibinos, es nestaigāju apkārt, dalīdams bukletus vai ar kaklā pakārtiem uzrakstiem. Tie vienkārši ir mani uzskati, kurus man nav kauna deklarēt, ja tie no manis tiek prasīti.
Okey, Jimmi, go home
Atkal ne filozofiska pieeja, ne zinātniska, bet ramble ramble ramble, kā maza bērna blēšana par kaut ko cēlu, ideālisti, heh, garlaicīgi.
Here's the deal - ja ir interese, palasi par konkrēto tēmu kādā neitrālā avotā, tad nāc pie manis.
Vispār anglicismu lietošana mūsu sarunā man lika saprast cik tizli tas izskatās no malas, vismaz kaut kāds ieguvums un mācība.
Neņem ļaunā manu agresīvu diskutēšanas stilu, tas ir kā filtrs, kas atsijā mazprātīšus jau laikus, pirms neesmu ķēries pie tēmas.
Tik tālu esi izturējis, bet "tam visam ir piejaukta mana personiskā nepatika " liecina par tavu aizvainojumu, hah, hating on the interwebZ ir like, nezinu, ieliec random witty ironisku frāzi, atkal jau angļu valoda.
Mošs tu arī kafiju nedzer? Saderam, ka varētu pierādīt to ka kafija no rītiem - tukšā dūša ir kaitīgākā kā daži dūmi zāles mēneša periodā.
Kafiju es dzeru, taču es ar to neapreibinos, nedz arī izjūtu pieradumu pie tās, feel the not-so-subtle difference, turklāt vismaz man nekad nav bijusi vajadzība, vai vēlēšanās, pirms radoša darba uzņemt jelkādus stimulantus. Var jau būt, ka tieši te arī ir runa par my and someone else's levels, kas zina.
Jā, ne jau zāle vai kas tāds ir dzinulis idejai un kreativitātei, bet tas ir līdzeklis, lai attīrītu prātu un dotu ceļu mirkļa idejai, tai fakin tīrajai ideaji par ko runāja 17 gs racionālisti.
Kāda bija diskusijas tēma? "Zāle un ap to", tā gan ir pārvērsta par "mani argumenti - tava attaisnošanās par tēmu un sevis cildināšana", ok tu neko nelieto, tev uztrauc tikai tu un tavi tuvie, so, fucking, what? Viedoklis?
Tev nav viedokļa, lai kā arī es ticu racionālistu idejām par prātu, šajā gadījumā ir jāpiekrīt empīriķu pieredzes kultivēšanas likumiem, where you, my boy, clearly lack teh firepowder.
Tu acīmredzami uzķeries uz maniem āķiem un uz to vien tik atbildi, tādējādi zaudējot iespēju zoom'ot diskusiju, ja mūs vērtētu tiesnesis, tu jau būtu zaudējis, (lai tev skaidrāks - kā operatīvā atmiņa - tiek izslēgta elektrība - tā paliek tukša).
Zāle un tīrais prāts? Zāle un septiņpadsmitā gadsimta racionālisti? Zāle un Imanuels Kants? Halucinationem habeo, ergo sum? Wake up, Neo, this is not the chemicals-induced world anymore. Lai cik kaismīgs kaņepju mīlētājs tu nebūtu, pret ko man ir patiesi vienalga, saistīt, piemēram, Dekarta idejas par pieredzi, kas gūstama tīras dedukcijas ceļā, bez uzticēšanās sajūtām un ārējiem faktoriem, ar apreibinājušās personas vīzijām un to rezultātā tapušo kreatīvu man šķiet vienkārši absurdi.
Un tas "rādās",tātad es esmu, nekādā (ironiskā) ziņā nevar būt saistīts ar Dekarta neabšaubāmo likumu, tu neesi sapratis viņa domu.
Bet ja nopietni, kad tev būs kāda sajēga, kas ir labs aranžējums un orģinalitāte tad pienāc.
Ironiskā kārtā tev pat ir TH avatars.