![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mindbound on 2008.02.16 at 19:33Excuse me, sir, bet - manis psiholoģiskā analīze? Pavirzies, Zigmund, tev ir uzradies nopietns konkurents; pat vecais psihoanalīzes tēvs neapņēmās pētīt kāda iekšējās pasaules pēc viņa atstāta fragmentāra teksta vien, visu cieņu. Ja nu tomēr Tu izrādi šādus centienus (to sekmīgumu gan es atļaujos vērtēt ar negatīvu procentūru), lai notiek tā, te būs daži mirkļi pārdomām.
Pirmkārt, no jelkuras organizētas reliģijas vai vienkārši fundamentālistiskiem uzskatiem es cenšos būt tik tālu, cik tas apkārtējās sabiedrības robežās ir iespējams, un ir tikai dažas ainas, kuras mani kaitina lielākā mērā, par reliģiski apreibinājušos indivīdu, kurš uz ielas, sabiedriskajā transportā vai pie manām durvīm tirgo savas mentālās narkotikas - jo informācija spēj būt tikpat graujoša un tikpat adiktīva, kā ķimikālijas. Pie saviem uzskatiem - gan šajā, gan vairākumā citu jomu - esmu nonācis pats, un, ja tajos var saredzēt līdzību ar kādiem citiem - izlasi manas dienasgrāmatas diskleimeri, tas tur nekarājas tāpat vien, to demonstrate how cool I am.
Es šaubos, ka Tu esi vecskolas hipijs ar sešdesmit dzīves un četrdesmit piecu marihuānas gadu stāžu, kurš var skatīties uz mani ar tu, jaunieti attieksmi, taču pat tādā gadījumā manu iespējamo jaunības maksimālismu nav īstas nozīmes pieminēt. Uz šo pasauli es skatos gandrīz bez ilūzijām, un man nav ij nekādas vēlēšanās cīnīties ar tās nebeidzamajām kretīnisma izpausmēm; ticu, ka laika gaitā man neradīsies daudz iemeslu kļūt atsaucīgākam pret to visu. Anti-cannabis, anti-drugs-in-general, anti-death penalty, anti-system-as-such - jā, tas esmu es, bet vienkārši tādēļ, ka es tā vēlos, ka šādi uzskati ir man tuvi, nevis, lai kādam pierādītu to vai ko citu. Sociālā izolācija? Mizantropija, norobežošanās un apkārtējās sabiedrībās filtrēšana ir pietiekami efektīvs pretlīdzeklis smadzeņu puvei, precīzāk, gandrīz vienīgais pašreizējā status quo ietvaros.
Diskutēt ar kādu, kurš patērē marihuānu un nevēlas to pārtraukt, par tās kaitīgumu, man šķiet, ir tas pats, kas liet ūdeni pret vēju - visi argumenti, neatkarīgi no to pamatotības, visticamāk, tiktu pagriezti pret pašu oponentu, un tikai tādēļ vien, lai par katru cenu aizstāvētu savas patērētāja pozīcijas. Turklāt, tik ilgi, līdz kamēr man vai kādam no man tuvajiem cilvēkiem nav tieši jāsaskaras ar līdz bezjēgai piedzērušos, uzkaifojušos vai jelkādā citā veidā savu prātu izvarojušu indivīdu, man tas ir gluži vienalga; kā jau sacīju, ja bioloģiskās atlases vietā ir nākusi kultūratlase, tas savā ziņā ir pat pozitīvi, šādiem procesiem kaut nedaudz attīrot homo sapiens populāciju.
Protams, ka katram argumentam ir iespējams atrast kontrargumentu, vajadzības gadījumā ķeroties arī pie ad hominem, ad hominem tu quoque un citiem retorikas spērieniem zem jostas vietas, taču šoreiz es uzskatu, ka tas ir lieki - mani personiskie uzskati ir tikai mani, un, ja vien pēc tiem netiks atsevišķi prasīts, Tīklā ir atrodama ne tikai informācija par zāles audzēšanu un patērēšanas mākslu, bet arīdzan par psihotropo, psihoaktīvo un narkotisko vielu kumulatīvo iedarbību un uzkrāšanos, par psiholoģisko un fizioloģisko pieradumu utt., utjpr.
Pirmkārt, no jelkuras organizētas reliģijas vai vienkārši fundamentālistiskiem uzskatiem es cenšos būt tik tālu, cik tas apkārtējās sabiedrības robežās ir iespējams, un ir tikai dažas ainas, kuras mani kaitina lielākā mērā, par reliģiski apreibinājušos indivīdu, kurš uz ielas, sabiedriskajā transportā vai pie manām durvīm tirgo savas mentālās narkotikas - jo informācija spēj būt tikpat graujoša un tikpat adiktīva, kā ķimikālijas. Pie saviem uzskatiem - gan šajā, gan vairākumā citu jomu - esmu nonācis pats, un, ja tajos var saredzēt līdzību ar kādiem citiem - izlasi manas dienasgrāmatas diskleimeri, tas tur nekarājas tāpat vien, to demonstrate how cool I am.
Es šaubos, ka Tu esi vecskolas hipijs ar sešdesmit dzīves un četrdesmit piecu marihuānas gadu stāžu, kurš var skatīties uz mani ar tu, jaunieti attieksmi, taču pat tādā gadījumā manu iespējamo jaunības maksimālismu nav īstas nozīmes pieminēt. Uz šo pasauli es skatos gandrīz bez ilūzijām, un man nav ij nekādas vēlēšanās cīnīties ar tās nebeidzamajām kretīnisma izpausmēm; ticu, ka laika gaitā man neradīsies daudz iemeslu kļūt atsaucīgākam pret to visu. Anti-cannabis, anti-drugs-in-general, anti-death penalty, anti-system-as-such - jā, tas esmu es, bet vienkārši tādēļ, ka es tā vēlos, ka šādi uzskati ir man tuvi, nevis, lai kādam pierādītu to vai ko citu. Sociālā izolācija? Mizantropija, norobežošanās un apkārtējās sabiedrībās filtrēšana ir pietiekami efektīvs pretlīdzeklis smadzeņu puvei, precīzāk, gandrīz vienīgais pašreizējā status quo ietvaros.
Diskutēt ar kādu, kurš patērē marihuānu un nevēlas to pārtraukt, par tās kaitīgumu, man šķiet, ir tas pats, kas liet ūdeni pret vēju - visi argumenti, neatkarīgi no to pamatotības, visticamāk, tiktu pagriezti pret pašu oponentu, un tikai tādēļ vien, lai par katru cenu aizstāvētu savas patērētāja pozīcijas. Turklāt, tik ilgi, līdz kamēr man vai kādam no man tuvajiem cilvēkiem nav tieši jāsaskaras ar līdz bezjēgai piedzērušos, uzkaifojušos vai jelkādā citā veidā savu prātu izvarojušu indivīdu, man tas ir gluži vienalga; kā jau sacīju, ja bioloģiskās atlases vietā ir nākusi kultūratlase, tas savā ziņā ir pat pozitīvi, šādiem procesiem kaut nedaudz attīrot homo sapiens populāciju.
Protams, ka katram argumentam ir iespējams atrast kontrargumentu, vajadzības gadījumā ķeroties arī pie ad hominem, ad hominem tu quoque un citiem retorikas spērieniem zem jostas vietas, taču šoreiz es uzskatu, ka tas ir lieki - mani personiskie uzskati ir tikai mani, un, ja vien pēc tiem netiks atsevišķi prasīts, Tīklā ir atrodama ne tikai informācija par zāles audzēšanu un patērēšanas mākslu, bet arīdzan par psihotropo, psihoaktīvo un narkotisko vielu kumulatīvo iedarbību un uzkrāšanos, par psiholoģisko un fizioloģisko pieradumu utt., utjpr.