Bītlu albūms - Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band tika sarakstīts konstanta stāvoklī zem zāles un lsd, ja viņi nav viena no ģeniālākajām grupām uz šīs pasaules, gtfo, gaumes jautājums? Nē, ir atšķirība starp labu mūziku, sliktu un ģeniālu. Tur pat nevajaga basic zināšanas mūzika, lai saprastu whats what.
Jā, ne jau zāle vai kas tāds ir dzinulis idejai un kreativitātei, bet tas ir līdzeklis, lai attīrītu prātu un dotu ceļu mirkļa idejai, tai fakin tīrajai ideaji par ko runāja 17 gs racionālisti.
Kāda bija diskusijas tēma? "Zāle un ap to", tā gan ir pārvērsta par "mani argumenti - tava attaisnošanās par tēmu un sevis cildināšana", ok tu neko nelieto, tev uztrauc tikai tu un tavi tuvie, so, fucking, what? Viedoklis? Tev nav viedokļa, lai kā arī es ticu racionālistu idejām par prātu, šajā gadījumā ir jāpiekrīt empīriķu pieredzes kultivēšanas likumiem, where you, my boy, clearly lack teh firepowder.
Tu acīmredzami uzķeries uz maniem āķiem un uz to vien tik atbildi, tādējādi zaudējot iespēju zoom'ot diskusiju, ja mūs vērtētu tiesnesis, tu jau būtu zaudējis, (lai tev skaidrāks - kā operatīvā atmiņa - tiek izslēgta elektrība - tā paliek tukša).
Gaumes jautājums, tieši tā. Bītli var būt vai nebūt klasika, viņu daiļrade var man patikt vai nepatikt, tas jau ir tik absolūts offtopic, ka ne tālāk vairs.
Zāle un tīrais prāts? Zāle un septiņpadsmitā gadsimta racionālisti? Zāle un Imanuels Kants? Halucinationem habeo, ergo sum? Wake up, Neo, this is not the chemicals-induced world anymore. Lai cik kaismīgs kaņepju mīlētājs tu nebūtu, pret ko man ir patiesi vienalga, saistīt, piemēram, Dekarta idejas par pieredzi, kas gūstama tīras dedukcijas ceļā, bez uzticēšanās sajūtām un ārējiem faktoriem, ar apreibinājušās personas vīzijām un to rezultātā tapušo kreatīvu man šķiet vienkārši absurdi.
Nā, nā, its realy simple - my music rocks, your sucks, thats all there is. Bet ja nopietni, kad tev būs kāda sajēga, kas ir labs aranžējums un orģinalitāte tad pienāc. Ironiskā kārtā tev pat ir TH avatars.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
spiritualized: (no subject) [+6]
Jā, ne jau zāle vai kas tāds ir dzinulis idejai un kreativitātei, bet tas ir līdzeklis, lai attīrītu prātu un dotu ceļu mirkļa idejai, tai fakin tīrajai ideaji par ko runāja 17 gs racionālisti.
Kāda bija diskusijas tēma? "Zāle un ap to", tā gan ir pārvērsta par "mani argumenti - tava attaisnošanās par tēmu un sevis cildināšana", ok tu neko nelieto, tev uztrauc tikai tu un tavi tuvie, so, fucking, what? Viedoklis?
Tev nav viedokļa, lai kā arī es ticu racionālistu idejām par prātu, šajā gadījumā ir jāpiekrīt empīriķu pieredzes kultivēšanas likumiem, where you, my boy, clearly lack teh firepowder.
Tu acīmredzami uzķeries uz maniem āķiem un uz to vien tik atbildi, tādējādi zaudējot iespēju zoom'ot diskusiju, ja mūs vērtētu tiesnesis, tu jau būtu zaudējis, (lai tev skaidrāks - kā operatīvā atmiņa - tiek izslēgta elektrība - tā paliek tukša).
Zāle un tīrais prāts? Zāle un septiņpadsmitā gadsimta racionālisti? Zāle un Imanuels Kants? Halucinationem habeo, ergo sum? Wake up, Neo, this is not the chemicals-induced world anymore. Lai cik kaismīgs kaņepju mīlētājs tu nebūtu, pret ko man ir patiesi vienalga, saistīt, piemēram, Dekarta idejas par pieredzi, kas gūstama tīras dedukcijas ceļā, bez uzticēšanās sajūtām un ārējiem faktoriem, ar apreibinājušās personas vīzijām un to rezultātā tapušo kreatīvu man šķiet vienkārši absurdi.
Un tas "rādās",tātad es esmu, nekādā (ironiskā) ziņā nevar būt saistīts ar Dekarta neabšaubāmo likumu, tu neesi sapratis viņa domu.
Bet ja nopietni, kad tev būs kāda sajēga, kas ir labs aranžējums un orģinalitāte tad pienāc.
Ironiskā kārtā tev pat ir TH avatars.