man ir priekšštatss ka sievietei jābūt saimnieciskai un sievišķīgai,
sievietes galvenā laime ģimenē, bērniņi un vīriņš, jocik, tas man iepotēts !

es esmu pilnīgi pretējs tips, es tikai nezinu, vai no dabas vai izvērtusies protesta ceļā pret šo vecāku uzspiesto šablonu

atzīšos, mani pārņem šausmas, kad annijas māte sprēgājošām acīm stāsta, kādu vistu kur un kā pagatavojusi
lasot kulināros ierakstus, mani māc šaubas par to realitāti, es nesaprotu, pēc būtības nesaprotu, kā var kauko katlā maisīt un priecāties par to (bet nezinu, vai tas nav skāabo vīnogu komplekss)

man patīk strādāt, un pat liekas, ka padodas (bet neiznu, vai tā atkla nav kaukāda kompensācija un atkarība)
tas atkal nekad nav novērtēts, vairāk nelaime, ne sasniegumi

tak ne jau grādos, darbā un naudā laime, man iepotēts

man patīk vadīt eu mītiņus, eu projektus, jo neiespējamāks, jo labāk
man patīk šī baisā bezizejas sajūta, kas viss ir pilnīgā dēlī un ziepēs
man patīk runāt un domāt kategorijās: Francija izlēma to, UK slepenībā bīda, Vācija kā vienmēr, ko daram ar Bulgāriju un Grieķiju

man patīk tas adrenalīna vilnis, thrill, kad es ierodos Eu mītiņa prrezidijā, uzlūkoju auditoriju
man patīk tā neaprakstāmā sajūta, kad tu 18:30, pēc 9 stundu mītiņa, izvelcies svaigā gaisā un streipuļo pa psauli, tad pirmā vīna glāze rada nirvānu

nuvo, man tagad jādomā, kā sevi pieņemt tādu ka esmu: 1.8 m ar 41. pēdu, bez kulinārijas pamatiemaņām, lielu kareivīgi indīgu sievišķi
kurtš nekad nebūs saimnieciska sievišķīga