man jāuzraksta koncepcija, ko Eiropa var darit āfrikā
un jāizsūta darba uzdevumi Eiropai

Bet aši uzrakstīšu: ēst gatavošana ir fenomens, ko nosaka vairāki faktori

Kāpēc daži cilvēki gatavo un daži ne ?

1) ģenētika un audzināšana - vai Tava māmuļa un vecmāmuļa šiverēja virtuvē. (Manas ne. Mana vecmāmuļa vienmēr teica : mācies, bērniņ, tad tev nebūs virtuvē jāvergo. Tagd es saprotu, ka tas nav gluži tiesa. Pavārmāksla var būt hobijs un foršs laika pavadīšanas veids. Galu galā cilvēkli ada un izšuj, griež kokā, dzied koros, lido ar pūķiem un makramē un ikebana ar pastāv)

2) laiks - cik tev ir laika skandināt pannas. Bet to nosaka pirmais.

3) nauda (gatavot laikam ir lētāk pamatā) bet atkal to nosaka pirmais.

4) cilvēku skaits ģimenē un vispārējā atmosfira - vai Tevi uzskata paar to, kuram būtu jānodrošina pilnas bļodas (bet atkal to nosaka pirmais).

Par sevi es varu teikt: grūti iedomāties apstākļus, kas mani piespiestu uzturēties virtuvē. OK, ja mani bērni mirtu badā, jā. Tad es darītu absolūti visu. Bet pirmkārt jau censtos nopelnīt naudu.

Summary es teikšu: es uzticos profesionāļiem. Es nopērku gatavu apģērbu un ēdu gatavu un mēbeles man iestellē utt - es pieņemu ka adītas džemperim un paštaisītam ēdienam ir cita aura un cita kvalitāte - bet: laiks, laiks, laiks, visa pamatā ir laiks.

Un domāju, ir cilvēki, kas gatavo, un ir cilvēki, kas negatavo - atšķirīgi tipi.